What will it be.

Man jau likās, ka būs smaga diena. No rīta, vēl pirms skolas, es mācījos ķīmiju un fiziku. Vēsturei kaut kā nepievērsu tik daudz uzmanības...

Man likās, ka ķīmiju uzrakstīju uz kaut kādu 10 vai 9, bet uzzināju, ka uz 6!!! KĀ?! Es vienkārši esmu šokā. Ļti gribu redzēt savas kļūdas. Kurš gan negrib? :abi, tagad vēl nesākšu filozofēt.
Fiziku nelikās, ka ļoti labi uzrakstīju. Ceru, ka drīz izlabos, lai man miers.
Ģeometriju arī neīpaši labi. Bija lietas, ko nesapratu, un tas nozīmē, ka nebūs labi.
Brīvstundā skatījos aerobiku. Jā, likās, ka ir labi. Lai neteiktu vairāk.
Sportā atkal čakarēju Pērkonu. Kā man viņš nepatīk. Viņš iekrīt uz gandrīz katru manu spēlīti. Nu, kas tas par veci? Nepatīkams tikai. Bet pačakarēties jau var. Mums bija jālēkā un jānodarbojas ar aerobiku. Dabūju 7.
Pēc tam jau lēnām gājām pārģērbties un atpakaļ uz zāli. Kā jau katru gadu viss. Tikai es pamanīju, ka baigi maz cilvēki bija. Salīdzinoši.
9.3 bija oriģināli. ;D Man patika sexa mūvi, tas vismaz tam visam pielika rozīnīti.
9.2 bija baigi labi. Varēja just kopību un pozitīvismu. es nezinu, kāpēc.
8.3, mūsējiem, arī bija baigi labi.
8.1 bija superīgi nostrādātas kustības un šovs, bet no jūtām un siltuma ne miņas.
Pēc tam aizgājām.

Braucām uz tējas pagrabiņu. Paņēmām sarkanās tēja un kokteili (vai kas tas ir) un ūdenspīpi ar arbūzu. MM, tik laba vienkārši. Šo iesaku. Garša riktīgi jūtama un mazliet atsvaidzinoša. Runājām, runājām un runājām. Laikam jau, tā pagrabiņa noskaņa arī veicina sarunas. Un ir arī noskaņa. Sarunas par pagātni un tās postu. Es zinu, ka esmu mainījusies. Es zinu, kas mani ir ietekmējis. Un tagad es to cenšos mainīt. Es zinu, ka ir grūti, bet es atkal būšu tāda kā agrāk... Es to sev apsolu.
Vienā brīdī atnāca Elza ar savām klasesbiedrenēm un Agnesei sabojājās garīgais. I knoooooooow. Bet ne tik traki. Papīpējām ar Elzu. Pačillojām, paēdām cepumus un tad jau gājām prom.

Pa ceļam bija jauki skati, kas vērti fočēšanas.
Lai uzlabotu Agnesei garīgo, es viņu cenmtos nest, bewt iznāca, ka es vienkārši viņu velku pa zemi... ;D Tas bija jautri.

Aktierkursos šoreiz atkal bija Ieva. (ja? es jau aizmirsu vārbu). Man viņa patīk, bet brīžiem leikas mazliet aizvainojoša. Šodien bija "jā", "nē" etīdes. Man sanāca daudz labāk nekā biju domājusi. Es sevi mazliet pārkāpu un man tas patika. Varbūt, šajos uzdevusos jūto brīvāk, tāpēc, ka nav to sexēee, kas skatītos. Ir tikai Jānis, kas nu... nē. :D Man patika šī reize, bet mēs aizgājām ātrāk. Bija jau jābrauc.

Pie manis bija vecāmamma un māsīca. Gan hokeja dēļ, gan vārda dienas dēļ. Bučas, jā. Paēdu viņas garšīgo, trekno ēdienu. ;D Tad ar māsīcu gāju mācīties, bet īstenībā mēs sēdējām internetā. Nu jā, jā, not interesting stuff.

Izmācījos, uzrakstīju bioloģijā projektu un tagad jau ir 0:44. FORŠI, ne?


Un es gribēju par kaut kādu domu graudu atkal baigi uzrakstīt, bet tas izkrita no galvas. Man tādi ir daudz tagad, bet nu jā... Ir baigi vēls, un man nāk miedziņš. Varbūt, rīt neiet uz fiziku un taisīt kompozīcijas? Nākamās trīs stundas tāpatās nenotiek. Jā, varbūt.

Šī diena tiešām bija gan smieklu, gan filozofijas, gan krāsu pilna, es varētu rakstīt un rakstīt, bet man tiešām nāk kiegs. Un man tas ir vajadzīgs. Rīt vēl ballīte... āagh, atkal gribēšu gulēt. Traki!!!