Noasaukums, kā jau saprotams, no jaukās Jason Mraz dziesmas.
Vakar neuzrakstīju, jo baaiigi vēlu biju mājās un man nāca miegs. /yawn
Tātad, vakardiena.
No rīta biju slimnīcā, kur satiku senu, bet jaku paziņu. Pavisam jauku un foršu meiteni no kuras, kā kādreiz domāju, daudz varētu mācīties. Kad viņu ieraudzīju, es centos neizpaust savas tā brīža emocijas uz āru. Es tikai smaidīju un priecājos viņu redzēt. Bet īstenībā man bija tik žēl.. tik.. es pat nevaru tā sizjūtas izskaidrot. Viss kopā.
Nokavēju algebru, bet tāpat ierados. Juste man neielika n.
Skolā meitenes pret mani atkal bija jaukas, tāpēc pati arī jutos baigi jauki. Bet tas tā.
Pēc bankas devos uz mājām, lai pēc tam ar Artu un Agnesi brauktu uz centru. Jutos diezgan nomākta, bet tas nebija ilgi. Par ko gan man jājūtas nomāktai? Ārā diezgan pretīgs laiks. Jā, laikam, tāpēc.
Autiņā parunājām, es daudz ko pārdomāju. Likās, ka mums visām tajā dienā patika aizdomāties. Bet es vairs nejutos nomākta. :)
Tad gājām uz aktierkursiem, kur uzzinājām, ka šoreiz ir tā izņēmuma reize, kad nenotiek parastās lekcijas, bet ir grimms un fočēšanās. (sun) Žēl tikai, ka mēs nebijām gatavas, bet citādāk jau forši! No sākuma paklausījāmies par to, kas būtu jādara, pēc tam ķērāmies klāt. Es jau aiz tā, ka nezināju, ko vēl pielikt, sāku likt gandrīz visu. ;D Bet beigās jau nemaz nebija tiiik traki. Tikai tās sarkanās lūpas. ;D
Tad gaidījām fočēšanos. Jānis bija pavisam smieklīgs. Viņam puse seja bija melna, otra normāla, bet viņš izskatījās pēc cietumnieka. Kad bija mana kārta, es tomēr nejutos pavisam brīvi. Visas tās pozas, ko biju domājusi jau bija izskrējušas no galvas un palikušas tikai dažas. Un es arī nezināju vai tā var darīt... un vai tā būs ok. ;D Nekas, uz beigām jau vairāK iejutos. Agnesei bija jāskrien, tāpēc viņa bija jau drīz pēc manis. Man baigi patika kā viņa izskatījās, kad fočējās. Varētu būt labas bildes. Sanāca maz konflikts, bet mēs nepadevāmies un Arta arī beidzot tika pie savas kārtas. Viņai bija baigi labāk sejas. /Tikai viena, pārējās smieklu. ;D /
Braucām mājās. Runājām ar Reini.
Piektdiena man bija kā sestdiena. Nu - šodiena.
No rīta necēlos kā parasti, cēlos mazliet vēlāk. Tad gāju pie Artas. Tur taisījām visas projektu angļu valodā. Mmmmmm, Artai mājās vienmēr ir kaut kas nenormāli garšīgs. :D Taisījām, bet nepabeidzām.
Pēc tam mājās paēdu, paskatījos FTV un braucu uz mākslas skolu. Tur mēs šodien taisījām kartona tipa zīmējumus, kurus vajadzēs devītās klases diplomdarbā. Diezgan ķēpīgi, manuprāt! Bet uzdevums tāpatās patika. Pasmējāmies ar Katrīna, kura uz mani novēla vainu par baranku pazušanu. ;D Taranda sabļāva uz Artu un man jau likās, ka viņa aizies, bet tomēr palika un kaut ko zīmēja. Ko viņa tur vispār meklē? Dīvaina viņai tā loģika.
Man nepatika jautājumi, ko man mamma pēc tam uzdeva un tas, ko viņa stāstīja. Es kaut kā negribu to visu atklāt, ko jūtu ja zinu, ka viņa to uztver mazliet citādāk nekā es un satraucās vairāk nekā es...
Tagad jātaisa tostermaizes un jāpavada vakar skatoties kādu filmu.
Lai gan man mākslas skolai jātaisa milzums daudz darbi. ;D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru