No longer.

Piektdiena.
Mani aizveda līdz Annai. Es ilgi domāju, vai tiešām ir vērts braukt. Nu, labi. Pie Annas atstāju somu. Viņai bija jāsteidzas, tāpēc es gāju ar viņu kopā, bet pēc tam pati uz tramvaju. Pēc tam uz GC. Tur satiku Annu. Otru Annu šoreiz. Tajā brīdī es sapratu, ka esmu aizmirsusi aproci. Cik stulbi, ne? Nu, nekas. Vēl nebijām īsti pārliecinātas par to, kur notiek. Tāpēc zvanījām dažādiem cilvēkiem uz smējāmies par to, ka mums fonā skan dīvaina mūzika, un, ko par mums padomās. ;D
Patrīcija jau pusstundu krāsojās, bet mēs vairs nevarējām gaidīt. Gājām uz CT. Brrr. Man bija jānopērk. Mēs ilgi stāvējām ārā un domājām, ko darīt. Jau bijām gatavas iet prom, jo neviena taču to negribēja darīt. Visām vieglāk uzdirst, ka otra baidās, bet pati vēl vairāk noraustīties. Tādi mēs visi esam. Neko. Ejam iekšā. Es paņēmu divas un ātri uz kasi. Viņa noskanēja, bet tad pamanīja manu nobijušos skatienu un paprasīja par gadiem. Protams, ka es meloju. Bet viņa saprata un sauca citus.. nekas, tāpat iedeva. Bet uz brīdi mazliet noraustījos, jo turpat netālu bija apsargs.
Pēc tam gājām uz Origo. Tur jau daudzi bija. Satikām arī Artu un pārējos. Biju dusmīga, bet tas jau vienalga.
Dabūju aproci un gājām uz Strēlniekiem. Dīvaini jutos. Vēl joprojām domāju, ka nevajag baukt.
Autiņā runājos ar Elzu. Dauz ko jaunu vispār uzzināju. Hmm, interesanti. Man uz beigām jau palika slikti no tā visa, ko dzēru, šņaucu un beidzot no paša autobusa. Tas nebija forši. Bet es turējos.
Pašā pirtī kaut kas nebija ok ar mūziku, tāpēc nebija forši. Bet vispār par ballīti kopumā es teiktu, ka kārtējā random ballīte, kurā izdarīju to, ko parasti, kas jau diezgan apnicis. ;P
Man nākamajā rītā vajadzēja būt jau diezgan agri no rīta pie Baibas, tāpēc es nedrīkstēju nokavēt. Man bija jābūt pie Annas B. Man nekas cits neatlika kā braukt ar taksi. Vēl viena meitene brauca un mēs splitojām naudu. Ka jau domāju, braucu gar savu radu mājām. Nakts bija nenormāla. Visu laiku bija briesmīga migla un dažbrīd bijA tā, ka NEKO nevar redzēt. Man jau visu laiku likās, ka pamodīšos slimnīcā no tā, ka nobraucām no ceļa vai mums uzbrauca pretī braucošā mašīna. Bet mašīnas nevienas citas nebija un grāvī arī nebiju.
Kad nonācu pie Bračas, viņai jau bija izlādējies telefons. Kas cits man atlika? Es rāpos pāri sētai. Satiku Artu, ko es nemaz negaidīju tur redzēt. Un jā, tā atkal ir cita Arta. Dīvaini, tik daudz Artas un Annas. Tur es kādas trīs stundas pagulēju un tad jau bija jāiet. Arta A. un Agnese tieši tad atbrauca un mēs satikāmies pie vārtiņiem. Man liekas, ka abas bija uz mani dusmīgas. Nu jā, bet es taču nevarēju būt 100% pārliecināta, ka autiņš tiešām izbrauks 6.00 un es būšu centrā laicīgi. Nu nekas.

Pie Baibas runājām par The Secret law of Atraction. Izrādās, ka viņa to ir pielietojusi. Viņa ir izlasījusi gan grāmatu, gan skatījusies filmu. Es dažbrīd nespēju tam noticēt, bet ja to stāsta cilvēks, kuru tu zini v isu savu mūžu, tad kas cits atliek kā vien noticēt? Jā, tā tas ir.
Mēs atklājām, ka mani mnati ir palikuši ļoti, ļoti biezi. SUPER. Un man nogrieza tādu kā čolku. Man īstenībā ļoti patīk. Tētis saka, ka cits imidžs. Jā, laikam gan.

Pēc tam uz mājās. Es vairs neizturēju un aizmigu. Kad pamodos, tad sāku skatīties hokeju. Nu kā tā var? Aijj, es nevaru skatīties hokeju, es pārāk daudz pārdzīvoju. Stulbais tiesnesis. Brrrr.
Pēc tam ar tēti atkal noskatījos Amelie, jo viņš neatcerējās, kas tur notika. Tās jau atkal bija 2 stundas, tāpēc pēc tam gāju gulēt.

Virsraksts bija piektdiena, bet liekas, ka tā ilga divas dienas.

Svētdiena.
Visu rītu lasīju grāmatu.
Nezinu vai iešu šodien uz trenažieru zāli. No vienas puses baigais slinkums, bet no otras varētu pārrunāt piektdinsestdienu. Foršs vārds sanāca.
Klausos kaut kādu Anya Marina. Ir ok.
Es domāmju par vasaru. Kāpēc tas sniegs atkal snieg? Man patīk, bet man ir apnicis. Lūdzu, nāc vasara ātrāk. Par to arī bildes.