Un es

Nu jā, katram it kā ir ""melnās" un "baltās" dienas. Vai "gaišās" un "tumšās". Vai veiksmīgās un nevaiksmīgās. Esmu pamanījusi, ka man nav dienu, bet laika posmi. Tā nav, ka aiziešu gulēt, nākamajā rītā pamodīšos un būšu laimīga vai citādi - galīgi nomākta. Un, bļeģ, kaut tā būtu. Es dievinu laiku, kad visus savas dzīves brīžus tveru ar prieku, sajūsmu... Kad es esmu pacilāta un vienkārši laimīga. Bet tagad? Tagad... jā, ir melnais, tumšais un varbūt arī savā ziņā neveiksmīgais laiks, periods. Un es to tā nenostādu - es tā vienkārši jūtos. Viss, ko daru, visu, kas notiek es uztveru vai nu pārāk skarbi vai arī pārāk vienaldzīgi no citu puses. Un vienīgais, kas man tagad galvā, ir vienkārši izslēgt sevi no šīs spēles. Atkal ir sākusies jēgas meklēšana. Kāpēc tā reāli smaidīgā Anna nevar ar mani palikt ilgāk? Kaut kādas pagātnes atmiņas par kādiem mana ķermeņa un prāta stindzinošiem notikumiem man liek apjaust, ka nav labi. Reāli ir sūdīgi. Un, ka... varēja būt labāk. Es pat domāju kā būtu, ja es vienkārši nedēļas laikā visiem personīgi pateiktu "čau", sagatavotu visus, tad vienkārši aizietu. Ir, ko dzīvot un piedzīvot, bet vai es to gribu? Patiesībā esmu pilnīgā pretrunā ar sevi pašlaik. Es tā nekad nedomātu, jo mīlu savu dzīvi un to, kā es to dzīvoju. Bet ja man vienkārši nolaižas rokas? Ir tik daudz kas, ko es vēlētos, bet arī nevēlētos. Un ir tik daudz mērķi, bet tik maz laika. Bet es atkal eju uz riņķi. Vai šis ir jāizguļ? Nu.. tad arlabunakti.

Elpa aizraujas man

Rudens, rudens, rudens.... Kur tu tik skaists, no kurienes tu tāds te esi? Lietus lāses, maigi asais vējš, krāsu pasaule kokos un uz zemes, un pilnīga harmonija ar sevi šajā laikā.
Es vakar ļoti, ļoti pirms gulēšanas domās rakstīju. Bet tad man palika žēl, ka to aizmirsīšu un izslēdzu savu prātu, un ieslīgu miegā. Es ļoti domāju par to, cik ļoti pēdējā laikā, manuprāt, cilvēki uzsver, ka dzīve jānodzīvo tā, lai prieks (vai kauns) atcerēties, tā, lai tas būtu kaut kas vienreizējs (man nevisai patīk šo vārdu izmantot, jo tas uzreiz liek jautāt - vai nevar būt divreizējs?). Bet tad es domāju - visi arī saka, ka jādzīvo šodienai, jāizbauda dzīve, jādara tas, kas tev patīk. Un tieši tā. Ne jau visiem tas nozīmīgais, superīgais ir tas, kas citiem. Katram gan jau ir savs. Un tad es sāku domāt par tiem puišiem un meitenēm, piemēram, no S**** kompānijas. Vai tiem cilvēkiem tiešām nodzeršanās un trakas ballītes ir tas, kas rada prieku, tas, ko viņi vēlēsies atcerēties pēc vairākiem gadiem? Vai tās nebūs izniekotas dienas, vai tas būs tas nozīmīgais un superīgais, ko viņi šajā dzīves posmā būs izdarījuši? Varbūt arī. Ir jau dažādi stāsti par cilvēkiem. Atceros kā Annija (piedod, ja nepatīk, ka tevi pieminu savā blogā) man pastāstīja, ka ir arī veiksmes stāsti. Īsti precīzi neatceros, bet par to sievieti, kura nemācījās, bet tagad daudz pelna. / Bet vispār es aizgāju no tēmas, ko centos aprakstīt. Tātad... es gribēju pateikt, ka vairāk vajadzētu pievērst uzmanību tam, kas tevi tik tiešām dara laimīgu. Un tad arī, atskatoties atpakaļ, tu redzēsi to, kas varbūt tavā dzīvē nebūs tajā brīdī. Un tad tu arī sapratīsi, kas ir jāmaina. Bet par šodienu varu arī teikt, ka izņēmumi ir tīri labi piueņemami, ja tie netiek atkārtoti atkal un atkal, bieži jo bieži. Es atceros, ka man kaut kur... (hmm, jā kaut kur, kur mana ATMIŅA?!) kāds lika man par kaut ko stāstīt, filozofēt, laikam, bet neļāva izmantot vārdu "tu", kas ir diezgan bezpersoniski vai tamlīdzīgi. Ja tu stāsti par sevi, tad par sevi. Ja stāsti par to tur meiteni, tad arī sauc viņu vārdā. Un es atkal pieļauju šīs kļūdas. Es atkal izmantoju vārdu "tu". Lai arī varbūt runāju par sevi, savu dzīvi. // Un es atkal visu uzrakstīju diezgan haotiski, manas domas atkal ir haotiskas un mainās pārāk ātri. Kā toreiz kompozīcijā es kaut ko stāstīju un nevarēju pateikt līdz galam, es pateicu divus vārdus reizē, jo vienkārši domas skrēja ātrāk par vārdiem. Visiem, protams, tas bija smieklīgi, bet es sāku domāt, kāpēc tā. Varbūt vispār labāk nerunāt, vienkārši domāt, paturēt pie sevis? Ahh, nu labi. To, laikam, nevajadzētu. Tas vienmēr noved pie.. hmm, mani tas vēl nekur nav novedis. Varbūt tomēr ie labi paturēt pie sevis? Nu... tad domas par šo tēmu es paturēšu pie sevis. (smīniņš)
Visu, ko es te tik ļoti aprakstu vai par ko es filozofēju.. tas nav noteikti jāuztver kā žests kādam no jums, es vienkārši filozofēju par to, kas man liekas filozofēšanas vērts. Tas pat nav svarīgi, lai jūs to lasītu, es vienkārši dažreiz vēlos rakstīt. Un, lai ātrāk, tad uz datora.

Vispār dienas rit viena pēc otras. Un tās visas ir tik dažādas. Esmu pamanījusi, ka vislielākais prieks rodas tieši no citiem cilvēkiem. Citu cilvēku ietekmē. Uzmanība, uzticēšanās, vienkārši smaidi. Nākamais lielais prieks ir dabisks prieks. Par skaisto dabu, par grāmatām, par vienkārši visu, kas redzams apkārt. Un šie skaistie prieciņi liek smaidīt un smaidīt... Bet nevar jau visu laiku smaidīt. Kas tad ir tas, kas liek atkal noskumt, noslēpt savu smaidu vistālākajā nostūrī? (Kā smaidu es nedomāju to tieši, tas ir tikai simbolisks prieks, jo smaidīt var pat nomākts cilvēks). Un tagad man jāpadomā... Tā, laikam, ir noņemšanās ar sevi. Ar savā "problēmām". Visiem tādas ir. Bet vislielākais skumjums arī ir saistīts ar vislielāko prieku. Ar cilvēkiem. Tie tik ļoti ietekmē mūs! Manuprāt, tik ļoti viegli ir izkrist no rāmjiem, ja kāds ir bijis nejauks pret tevi, vai arī ja tu esi bijis nejauks pret kādu un tagad jūties bezgala vainīgs, vai vienkārši dažādas cilvēku darbības, kas liek tev sajusties slikti. Un otrais? Otrais tiešām varētu būt saistīts ar laikapstākļiem! Nu, bet tagad jādomā... Ja man patīk visi laikapstākļi? Ja tie visi ir skaisti? Nu, tad tas ir pieskaitāms tikai pie priecīgajiem iemesliem. Neveiksmes. Vienkārši neveiksmes. Jā, tās var būt gan skolā, gan mājās, gan visur citur. Tās arī ļoti noskumdina. Dažas pat varētu pielīdzināt skumjām par cilvēku attieksmi un rīcību. /// Es galīgi aizrakstījos. Kādreiz varbūt palasīšu... kādreiz liksies, ka varbūt esmu, ko noderīgu uzrakstījusi. Vismaz, palasot iepriekšējos ierakstus, es tiešām dažreiz atrodu ko tādu, kas man noder. Tā jau, laikam, ir tā sevis izzināšana.

Elpa aizraujas man... Es, laikam, rodu sevī kaut ko jaunu, neatklātu.

zači

Hellou. Es nezinu kā pāec, vienkārši vēlējos kaut ko uzrakstīt. Tik dīvainas domas nāk galvā. Un Arta jums to noteikti varēs apstiprināt, ka es esmu mazliet sajukusi prātā šajā pēdējā nedēļā. Un bāc, es tiešām ņemos tikai ap sevi.
Man ir liels prieks, ka mūsu klase šodien sporta dienā dabūja otro vietu. Bet, ja es tagad sākšu par to rakstīt, tad tā jau reāli būs muldēšana, par ko visi un visur muld.
Es jūtos tik ļoti, ļoti dīvaini. Viss ir, notiekās, iet uz priekšu, bet atkal man vajag iedomāties, ka tik daudz kas stāv uz vietas, neprogresē, ir skumji. Vai tā tiešām ir viena no pusaudžu normālām "lietām" - justies skumji? Vai mazliet nesaprastam. Cik esmu novērojusi, tā tiešām ir. Varbūt ne visiem, bet daudzi vienkārši nespēj būt visu laiku priecīgi, viņiem patīk čakarēties ap sevi un jusites skumjiem. Bet ne vienmēr. Un man liekas, ka tieši jauniešiem patīk meklēt jēgu. Un nonākt pie secinājuma, ka jēgas nav. Vai ir. Vai arī nav. Un tā reāli pa riņķi. Un dažreiz domāju, kā vecāki cilvēki saka, ka tas, ko skolā toreiz tu izdarīji, to jau labi ja kāds atcerēsies. Un tas tad nozīmē, ka tas esi tu tagad. Tad, kad tā tur skola ir beigusies. Ka dzīve sākas tikai tad? Bet kā ir tagad? Vai tas ir svarīgi, kas tu esi tagad? Vai ir svarīgi, ko citi par tevi nodomās...
No tā visa, ko uzrakstīju nav nekas jāsaprot. Tas pat nav svarīgi. Man vienkārši gribējās kaut ko uzrakstīt. Pārāk daudz domas galvā, lai visu uzrakstītu tā... sakarīgi. Bet tiešām jūtos galīgi citādi. Nē, šoreiz derēs vārds savādi. Patiešām.

Ā, šī ir bilde no sporta diena. Emooocijas. Izskatās diezgan pozitīvi, ne?

with all your heart, huh

Čau, maziņie!
Cik es rakstu, cik es sevi atceros, es vienmēr esmu domājusi, aizdomājusies un spriedusi.. tā kā tas jau nav nekāds jaunums, ka atkal to daru mazliet biežāk kā parasti! Nu re, skola ir sākusies, it kā neviens nav nomiris, neviens vēl nav nojūdzies. Jā, tā, laikam jau, ir laba zīme.
Es tikai esmu sapratusi, ka būs baigā skriešana. Atkal jau. Es tā sapratu, ka mājas darbus tā normāli varēšu pildīt tikai wīkendos. Nu jā.. tagad manas patvēruma dienas ir sestdiena un svētdiena. Es tās izbaudu tik, tik ļoti, ka varu derēt, ka pieņemos ne tikai enerģijā, priekā un laimē, bet arī 346 kilogramos. Kāpēc 346? Tāpēc, lai mazliet pārspīlētu. Man liekas, ka ļoti daudziem pārspīlējumi liekas pievilcīgāki kā īstie cipari vai vispār kaut kas cits.

Rudeni tā īsti nevarēja manīt, bet tagad paskatos pa logu ārā... un jā, pašas koku augšas jau nokrāsojušās pavisam oranžīgdzeltenas. Drīzāk izskatās, ka tas nav rudeņa, bet saules darbs. Izskatās kā saules buča. Vai zelta lietus. Vai kaut kas tāds, jo tikai koku virsa ir nokrāsojusies. Vai tikai pie mana loga ir tāds koks? Nu nezinu, bet man jau patīk!

Es esmu baigi priecīga, ka volejbols tagad ir gandrīz mana prioritāte. Es pārgāju mākslas skolā uz otru klasi, jo tad man stundas tikai 2x nedēļā. Ideāli. Tas dod laiku treniņiem. Tikai kur paliek pārējās aizraušanās? Ak šausmas... es atkal sāku. Es varētu murgot par savām mazajām "problēmiņām" visu dienu, bet tieši tāpēc, ka tas ir garlaicīgi, es to nedaru. Labāk paturu savā sakarsētajā galvā.

Man prieks, ka pirmās atzīmes ir bijušas veiksmīgas. Sportā un literatūrā 9. :) Man tikai mazliet bail no ķīmijas un fizikas. Kas ir vainīgs pie tā, ka man nepielec? Un kas vainīgs pie tā, ka Mihno ir pedantisks idiots? Tur, laikam, es nebūšu vainīga. Tikai jāizdomā, kā es visu izdarīšu tā, lai nav nepatīkamas situācijas.

Vispār kopumā esmu visu laiku satraukti priecīga par visu, kas notiek. Man vienkārši patīk dzīvot. Dīvaini, bet es apjaušu to katru dienu. Man tik ļoti patīk vērot cilvēkus... Un mēģināt saprast, kādi ir viņu nodomi. Man tik ļoti patīk skatīties pa logu, saprast, ka gadalaiki mainās. Ka lietus ir tik nenormāli pievilcīgs, saule tik ļoti jauka, vējšs tik maigi viltīgs... un tā tālāk. Es priecājos, ka man ir dota dzīvība. //Kurš vēl nonācis pie tik šizīgiem secinājumiem?

Vēl interesanti ir tas, ka atkal, klausoties transu, es galīgi ieslīgstu transā. TO sajūtu nevaru aprakstīt. Es jau varu mēģināt, bet kas sanāks.... - sajūta, ka atceros visu vienā laikā, visu, kas bijis, tirpiņas, taurentiņi un kutināšana galvā un visā ķermenī. Tik ļoti aizdomājos, ka tālāk nevarētu, bet tik jauki iedomāties un aizdomāties. /// Tagad es pārāk daudz jau sāku rakstīt. :D

Lai jums visiem tiešām veicas. Ununun... pasmaidiet! Tas tomēr ir tik svarīgi. Kaut vai par tām skaistajām lapām, kas tūlīt sakrāsosies. :)


Un, proootams, daži ieraksti no tumblra. :)


This time - happy face under my hands


Autumn, ou autumn… I can feel you already.
“And if I do run away from this life?”
“See all the beautiful things in life..”

I like winter the best just because then I remember the best of you .. nanana

Kāpēc, kamdēļ, tam pat nav iemesla-man rokas nolaižas, zūd iedvesma.
/vai nav ideāli pateikts?

I like all changes. They are sooo exciting! Yeah, I’ve had only one change in my life, that I would have never wanted, but that’s in the past now.
I like, that Autumn is coming. I like the feeling, that there’s gonna be Winter. I really enjoy everything, that’s happening outside now… Rain falling down, air becoming colder and starting to bite my cheeks, people changing.

Ai, bija jau vēl, bet tādi maziņie, personiskie, filozofiskie.

vēl nav beigusies

Kas nav beigusies? - Vasara, protams!
O, drīz skola. Forši, ne? :D Nu, īstenībā man ir pilnībā vienalga tagad - skola vai vēl vasara, jo tāpat viss iet uz priekšu un mainās... un mainīsies vēl. Man jau gribās zināt savu grafiku, citādāk mazliet esmu uztraukta par to, kas un cik daudz man sanāks.
Esmu atkal sākusi klausīties daudzus tādus artistus, kurus gandrīz neviens nezin.. tādus, kuri patīk tikai dažiem. Bet reāli foršas dziesmas!
Vasara reāli bija ļoti, ļoti forša un noderīga. Man likās, ka nepaspēšu vienkārši atpūsties, neko nedarot, bet tomēr sanāca arī pietiekami daudz neko nedarīt.
Mmm, jā, daudzas pārdomas ir aizņēmušas manu galvu pēdējā laikā un vispār. Īstenībā es pat gaidu brīžiem laiku, kad varēšu iekrist gultā un pasapņot, līdz aizmigšu. Cilvēkiem parasti nepatīk, ka nevar aizmigt, bet man tas ir iepaticies... var pasapņot "ar vaļā acīm". Nu jā - zemāk ir dažas domas, par kurām mazliet pafilozofēju tumblrā -

“You can’t describe love in few words, you can’t actually describe how it feels, you call the feeling in your stomach butterflies, because you don’t really know how to name it…” , and so on I have heard all these beautiful sentences about love. People say, that love will catch you, no matter what. But I’m thinking - are there people, that have never fallen in love? Do you always find your soul mate? I know - there are many people, who have stayed alone their whole life. But is it because they’ve never met the one or because their heart broke one time and… well, only one time.


Is it okay if I dream a little bit more that others? Is it okay if I get carried away two times faster? Is it okay if I let a simple song change my entire day?


I think, when it comes to Autumn and Winter, I really get crazy with all the ideas of traveling

I would really like to visit something, some place, that I have never been to

on the run

Ir jau sācies augusts. Wow, ātri gan tas viss pagāja! Bet es nejūtos bēdīga... es jūtos reāli labi - ir foršas atmiņas, gads arī solās būt diezgan aizņemts, bet foršs.
Pēdējo gandrīz mēnesi es pavadīju Limbažos! Tā tiešām ir dažu cilvēku paradīze. Daudzi mani noteikti nesaprot, bet tie, kuri paši tur bija un būs, tie domā precīzi tāpat. Es pat nevaru izskaidrot, cik ļoti es mīlu spēlēt volejbolu. Bet labi, to gan jau easat jau dzirdējuši.
Atkal jau tūlīt man dalīsies viss un būs jāpāriet uz koncentrēšanos uz citām lietām. Tas nozīmē, ka es vēl neesmu pabeigusi taisīt mākslas skolas vasaras darbus. Man tā vienmēr gadās! :D Bet šajā vasarā tiešām nebija iespējams zīmēt/gleznot. Es īsti nesaprotu... vienā dienā es esmu gatava uzgleznot visu pasauli, bet citā es pat nevaru pacelt rokās zīmuli. Es domāju, ka esmu pārliecināta, ka mākslas skolā uz vidusskolu nepalikšu. Māksla vienkārši nav visa mana dzīve... Man ir pārāk daudz citu domu galvā.
Es nezinu, kā lai pabeidzu šo tekstu. Neko jau īsti neesmu arī uzrakstījusi, bet man arī īsti nav vēlme, ko vairāk rakstīt.

Summer fizz

Vasara baigi grib steigties, bet tāpatās atstāj ļoti daudz notikumus un piedzīvojumus, ko atcerēties... ja tikai varētu vēl vairāk un ilgāk!
Pa šo laiku biju Nicā. Man ļoti patika, lai neteiktu vairāk. Es dzīvoju dzīvoklī, pirmajā nedēļā varēju nākt mājās, kad vēlējos. Varēju sastrādāt visādas trakas lietas, bet nu.. bija tāda sajūta, ka nevajag. Un nenožēloju arī! Tāpatās 2. nedēļā mazliet no rāmjiem ārā.
Baigi brīžiem apjuku - skolā un ar sievieti dzīvoklī runāju franciski (kā vien varēju), tad ar draugiem runāju angliski, tad satiku krievus un runāju krieviski, tad satiku latvieti! un nezināju, ko teikt... :D Mums abām no sākuma bija grūti atrast īstos vārdus. Brīnumaini, ka cilvēki var darīt tik daudz ko, bet pienāk tāds brīdis, kad vienkārši tu apjūc un nezini vairāk neko. Bija tādi brīži, kad jau vienkārši aiz noguruma es kādam kaut ko pateicu latviski. :D Un tad tāds - wtf? Vienkārši bija baigais nogurums no visa, arī no runāšanas.

Tagad, kad esmu atkal LV, jau esmu pavadījusi superīgas dienas šeit. Man liels prieks, ka pazīstu arī cilvēkus, kas ir tikpat apsēsti ar volejbolu kā es! Svētdiena bija vienkārši superīga. Vēl pabiju Skultē uz vienu dienu, vēl uzzināju, ka man pret kaut ko ir alerģija. Un es nedrīkstu ēst čipšus, šokolādes, baltmaizes, dzert kolu utt. Forši, ne? :D Bet tas nekas, bez tā es varu iztikt.

Vispār vasara ļoti forša līdz šim. Un būs arī turpmāk! Otrdien jau braucu uz Limbažiem. Tur būs baigi labi.
Bildītes ir 1. Nicas pludmalēs, 7:00 no rīta; 2. Ar maziņo Viki :)

See ya' :)

ain't nobody gonna cry today

Hey.

It kā lielāko daļu šīs nedēļas dienas esmu pavadījusi mājās, bet tajā pašā laikā katru dienu kaut kur esmu bijusi... :D Dīvaini skan, ne? Nu jā, ar mammu viskautkur esmu bijusi. Un arī ne tikai.

Vakar bija baigi forši. Es pirmo reizi mūžā mēģināju veikot. Bet man labi sanāca. :D Baigais prieks. Izcēlos ar otro reizi. Pirmajā aizmirsu, ka 3 sekundes vēl jābūt tupus. Ai, bet man baigi iepatikās. Normāli mazliet stulba sajūta, ka par tevi visi ader, ne? Nu labi, smieklīgi.
Nu jā, vakar biju Ādažos. Pēc tam centrā mēs satikām Kristapu un Sīpolu... un viņi, protams, gribēja braukt uz Mārupi.

Es ienāku mājās - trīs mazi sunīši uzreiz skrien klāt un rej nenormāli. Nu, aiz prieka. Bet smieklīgi bija - mums reāli suņu māja. Jā, arī Viki ir pie mums.
Šorīt no rīta mani jau atkal pamodināja mazā, kāpjot uz galvas un ēdot roku. :D Man visa gulta ir ar spalvām... Diezgan stulbi. :D

Un jā, mana mākslinieciskā puse atkal ir iesalusi uz kādu brīdi. Ja sākšu kaut ko darīt, tad jau aizies, bet pagaidām baigais slinkums. Tāpat ir ar vēl citām lietām. Man nesen teica viens cilvēks, ka visiem ir slinkums, ka tas ir dabīgi... Bet es teicu, ka ja kaut kas ļoti patīk, tad nevajadzētu būt slinkumam, bet viņš teica, ka tāpatās tas ir tikai dabīgi. Tad es sapratu, ka nav jau baigi jāuztraucās, ka vēl paspēšu... Bet vispār man nenormāli nepatīk, kad man ir slinkums.

Un vispār vakar bija baigi forša diena.. saulaina beidzot! Tad jāgaida, lai nākamās dienas tādas pašas. :) Cheers.

//ā, bilde man vienkārši likās saulaina un atbilstoša .. :) No prakses/plenēra.

All change is not growth, as all movement is not forward.

Kaut kāda sava veida dzīves filozofijas šajās dienās. Jā.

Pa šīm dienām esmu baigi daudz bijusi uz kino. Nezinu - labi vai slikti, bet man ļoti patīk iet uz kino.
Vispār nevar teikt, ka šīs bijušas pašas interesantākās dienas. Bet es labāk izvēlos šādas, nekā tādas, kas jāatcerās un jānožēlo, un jākaunās par to, ko esi izdarījis. Tagad es, laikam, vienkārši atklāju to, kas aizņem manu prātu šajā brīdī. Jā, man ir kaut kas, ka man baigi nepatīk, ko esmu darījusi. It kā nekas, bet jūtos slikti. Un vēl visādas maza domiņas aizņem manu prātu. Ne jau vienmēr sliktas vai drūmas.

Jau svētdien es uz divām nedēļām uz Nicu. Kā man gribās... Man reāli ir izbesījuši visi. :D Es domāju, ka vecāki būs tikpat priecīgi no manis tikt vaļā. Es nezinu, tā ir pubertāte vai kā to sauc? Es vienkārši nesaprotu viņu, un viņi mani nesaprot vēl vairāk. Brīžiem pieķeru sevi daram ko nevajadzīgu, bet kāpēc? Es kaut kā pamanos izmantot situāciju un pārvēršos par citu cilvēku. Hm, it kā tas būtu interesanti.

Tagad saņemu no Artas bildes, kas sakrājušās. Sākot jau ar Itāliju. Eu, bet man liekas, ka tu savā ziņā sākās kaut kāda sāpe, kas man sāpējusi līdz šim. Tieši tā... Man ir kauns mazliet, bet man sāp vairāk. Un jā, es esmu pilnīgi galīgi tipiska pusaudze, I guess. Bet labi, ka es par to varu aizmirst. Man liekas dīvaini, kad kāds domā, ka visu dara perfekti, bet vienā brīdī uzzin, ka visu darījis pretēji.. sūdīgi.
Vēl ir bildes no SV. Āaaa, es izskatījos pēc klauna. :D Jau Artai teicu, ka sērija no "Es - profesionāls klauns". Kāpēc man nebija vair ko darīt, un kā pēc es tik briesmīgi sakrāsojos? :D Nu lab. Vismaz smieklīgi.

Es gribēju vēl kaut ko uzrakstīt, bet jau aizmirsu. Es galīgi aizdomājos...


Man šitā likās forša bilde. No Lieldienām. :)

Hi people

Sen, bet ko darīt?

Pa šo laiku ir nenormāli daudz kas noticis - sākot ar Enguri un beidzot ar 9.3 izlaidumu. Pa vidu vēl dažādas aktivitātes. giggle.
Man likās, ka vasara atkal paies baigi ātri, bet pagaidām - man patīk šis ātrums! Ir pagājušas tikai 12 dienas, bet es esmu paspējusi būt daudz kur, kur vēlējos būt... Praksē (plenērā) man bija 7. Ne īsti tas, ko gaidīju, bet ok. Man pašai liels prieks par saviem darbiem bija, Tarandai arī. Viņa teica, ka man jāpamet volejbols vai vienkārši jāizvēlas. Atkal. :/ Vispār tās piecas dienas Engurē bija nenormāli foršas! Bija arī brīži, kā jau visur, kad labāk sagribējās būt citur, bet nu pēdējās dienās noteikti nē! Pārāk daudz pozitīvisma un mākslas... kas man sagādāja milzīgu prieku. Tikai es atceros, ka daudzi teica, ka viņiem pietrūkst tas, tas.. bet man neviens nepietrūka, man pat likās, ka es nevienam nepietrūkstu. Wot tā bija dīvaina sajūta, jo man likās, ka esmu nepareixajā vietā un laikā, kad man bija laiks aizdomāties. Bet nu jā... ne uz ilgu laiku!

Vispār tikai vakar dabūju liecību. Un man vajadzēja skaidroties ar divām skolotājām, nice. Skolotāji, manuprāt, jau paši no sevis ir dīvaini cilvēki, bet varbūt vienkārši parasti cilvēki, kuros izteiktāk pamanām viņu trūkumus un dīvainības? Es nezinu, tikai domāju.

Mhm, es sapratu, ka man jau arī sagribējās izlaidumu. :)

Ā, es satiku beidzot Saili! Un uzzināju to, ko man vajadzēja zināt, jo pašai kinda grūti bija izvēlēties... arī par to man liels prieks, ka mazlietiņ vairāk zinu, ko gribu, kur iešu, ko darīšu. Tikai ceru, ka izdosies./

Es vēl varētu teikt daudz "ā", bet tam nebūs īstgi jēga. Labāk dzīvē izrunāsimies. :)
Lai jums jauka vasara un see ya! :)
Bilde ir no Engures. Mēs cēlāmies 4os no rīta, lai vērotu šo skaistumu.

step by step, day by day

Nosaukums vienkārši iešāvās prātā. Sen atkal neesmu rakstījusi.

Par otrdienu.. Rīts nebija īpaši veiksmīgs - fizikas eksāmens. Lai atkal par skolu aizmirstu, aši braucu mājās, bet kolīdz ienācu pa durvīm, Arta man pazvanīja. Tad es paēdu un braucu uz centru.
Es atceros baigo lietu, man bija bail, ka mani mati paliks slapji. :D Tāpēc es biju paņēmusi lietussargu, kuru man pūta gandrīz pa gaisu. Es atceros, ka runāju ar Artu pa telefonu, bet domāju par pilnīgi kaut ko citu, jo man liekas, ka kaut ko palaidu garām/.
Viņa man panāca pretī, es īstenībā jau biju gandrīz klāt. Iegājām Victory pubā, es satiku Kristapu. Čau, čau. Man vienmēr ir ko teikt, bet es gribēju vņu vienkārši pavērot... tomēr, nepazīstams cilvēks līdz tam brīdim.
Mēs dzērām ķiršu alu, runājām par visu ko, bet nonācām pie tēmas par pamestām mājām. Kā tā, nezinu, bet nākamajā brīdī mēs jau gājām uz tramvaja pieturu, lai brauktu uz Mežparku. Khm, es nebiju pa ilgiem laikiem topogrāfiskais idiots, tas bija Kristaps! :D
Iesnīkojām sētā, tad vajadzēja tikr iekšā. Es biju pārbijusies, jo viņš mūs veda cauri TUMSAI pagrabā. Es tiešām biju riktīgi nobijusies. Ne jau no kaut kādiem spokiem, bet reāliem cilvēkiem, narkomāniem, bomžiem vai sargiem. Dīvaini, ka mums jābaidās no cilvēkiem, kas ir tādi paši kā mēs, bet pilnībā citādāki. Atkal jau par to pašu.
Māja, slimnīca, bija kruta. Es atradu Elitas cigaretes! :D Esmu gandrīz pārliecināta, ka tādas vairs nepārdod. Vienā brīdī vienā istabā kaut kas skanēja.. kā soļi. Es sastingu, biju gatava uz vietas uzsprāgt, cik man bija bail. Viņš aizgāja paskatīties, tie bija ūdens pakšķi. Āaaa, mana sirds tomēr neapstājās, es atkal biju pārbijusies.
Tramvajā satikām Tomu un viņa kaut kādu draugu, kurš varēja būt vienkārši blakussēdētājs, es viņu nepamanītu. Toms ir tik smieklīgs... :D Es nemāku paskaidrot, bet varēju pārsmieties. :D
Vēlāk jau mājās braucu, atpakaļceļu neatceros.

Trešdien.. ai, man galīgs slinkums, bet stāstīt gribas. :D
Bijām skolā, pēc tam satikām Ģirtu, tad uz centru, tad uz tējas pagrabiņu, tad uz čili, tad es uz mājām. Līdz tam brīdim diena par sevi neko pavisam skaistu nesolīja. Smieklīgi bija tikai tas, ka meitenei uz jakas uzkakakāja putns. :D Un tā varēju būt arī es, bet... fjuu. :D Kad gāju uz pieturu, satiku Agnesi. Tad man kaut kā uzlabojās garastāvoklis. Pārējo dienu īpaši neatceros.

Ceturtdien ar klasi bijām uz kino. Vika normāli izcēlās. :D Bet tas tā. Pēc tam es ātri uz normatīvu. Ākkd, uzzin;aju, ka Vika ( nu jau cita ) ir kopā ar to tur džeku/. Tas bija suprise. Man gāja ok, normāli rezultāti. Pēc tam neatceros, bet kaut ko es noteikti darīju. ;D

Piektdien es negāju uz muzeju, braucu uz slimnīcu. Nepatīkami skati, ārsts - žiļiks, ja tā var teikt. Bet vismaz tagad es esmu uz pareizā ceļa un varu ārstēt savu kāju. Nebūs jāgriež nekas. Jesss.
Pēc tam.. fak, atmiņa. Laikam jau, domāju ar dzīvi. Pa nelaimēm. To ir daudz. Ne jau tieši man, bet vispār.. visapkārt. Tāpēc vairāk jāskatās uz labām lietām, lai neieslīgtu pilnīgā depresijā.

Šodien, sestdien, no rīta izkāpu Vecrīgā, aizgāju uz M6, fail ar karti. Kā man nepatīk tā sajūta, ka uz kartes nav nauda, bet tu to nezini. Tomēr varēju samaksāt, tikai vienu lietu nevarēju nopirkt. Tad gāju uz tēta darbu. Pa ceļam mācās dažādas, dīvainas domas virsū. Ne uzreiz sliktas, vienkārši dažādas. Tad tētis man iedeva lasīt viņa lietu, lai es viņu pagaidu... tad es aizgāju nopirkt grāmatu, sāku jau lasīt, tad skicēju, tad atkal lasīju. Mazliet garlaicīgi palika, bet tad jau arī braucām. Es žāvājos ar muti ciet, bet tētis domāja, ka es pa viņu smejos. :D Mjam./
Es diezgan sen neesmu spēlējsui volejbolu, tas, laikam, mani nomāc. Un es tikai tikko atcerējos, ka rīt ir tuss. Fak! Kā es varēju aizmirst? Un pirmdien man jau jābrauc uz Enguri. Fak! Kā es paspēšu?
Ok, my problems. // btw, man liecības tikai 10. jūnijā, forši ne? :D
have a great summer.

it's a new day Mp3

Šodien bija eksāmens. Normāli. Kad uzzināšu atzīmi, tad varēšu spriest! :D

Gāju uz pieturu, mani svārki vienkārši lidoja! :D Visu laiku pieturēju, tik nekomfortabli. Es aizbraucu garām savai pieturai, jo aizdomājos un aizmirsu nospiest pogu.. :D Vispār dīvaini jutos.

Mājās pārģērbos, tad uz centru. Gājām uz Čili, nepaņēmu nekādus kokčikus, tikai picu. :) Satikām pēc tam Elzu un pārējās. Man, laikam jau, prieks, ka devītā klase vēl nav. Mazliet chill vēl.
Iegājām veikalā un Domino vienkārši visur man sekoja! :D Man nācās paņemt.. :DD
Ai, man slinkums kaut ko stāstīt, es vienkārši meklēju iemeslus, kāpēc nemācīties fiziku. Tā tas ir.

Filma bija baigi smieklīga. Es baigi smējos. NU KĀ VAR DZIEDĀT UN WATAFAK tās dzemdības.. :DD Tas bija šausmīgi smieklīgi. :D Man patika kopumā.

Autiņā es sēdēju blakus kaut kādam vecītim, kurš mani pēc tam negribēja laist prom. Smieklīgi bija. :DD

Bija smieklīgs mājupceļš.

Un es atkal negribu mācīties. Man tāda sajūta, ka vienkārši esmu nogurusi no šiem 9 mēnešiem. Diezgan daudz, ne? Man tagad tāda sajūta - poh, ka tikai tikt projām no visa, pagulēt saulītē, neko nedarīt atkal. Man vispār jāgatavojas fizikai, bet es tagad izdomāju, ka rīt gudrāks par vakaru, tāpēc mācīšos rīt. :DD Un man atkal tik daudz idejas galvā, ko gribētu īstenot. Laura kaut kādā veidā mani vakar iedvesmoja. Vispār bija pārsteigums, ka viņa iet 9. nevis 8. klasē. Žēl vispār, jo nebūsim vienā, visticamāk, vairāk.// Es gribu atkal skicēt. Mhm. :)

wanderwall

Ceturtdiena... ko es atceros?
Es atceros, ka ar Artu biju centrā, mēs bijām Čili picā... ā, TAS BIJA TĪĪĪK smieklīgi!! Aaakd, mēs ieraudzījām Reini, un sākām viņu vērot no iekšpuses. Ai, tā diena bija faking smieklīga. :D Tiešām./ Tad Arta mani pavadīja līdz NDĢ, un es gāju uz treniņu. Atkal bija baigi karsti.. nu, tiešām karsti. Un tāds nogurums! Mēs ar Alisi gandrīz gulējām, bija šausmīgi grūti. Bet tad es kaut kā sakopoju spēkus, un gāja labi.
Piektdien, laikam, bija garlaicīga diena, bet neatceros. Ā, bija stresaina. :D Riktīgi, es jau tā gan ceturtdien, gan trešdiena naktī gleznoju, tagad vēl pa dienu... bet ar atzīmēm nekādā ziņā neesmu apmierināta. :( Mēs ar Katrīnu fočējāmies, smējāmies, domājām par Enguri, bet tad es uzzināju atzīmes un mazliet noskumu. Nekas. Pēc tam uzreiz ar tramvaju uz centru. Tur pie Stockmana sazvanīju Artu, viņa, izrādās, bija pāri ielai pieturā, tas bija tīīīk smieklīgi kā mēs runājām! :D Tad es satiku Antu./ Gājām uz Arēnu, es mūs apmaldināju :DD Smieklīgi bija, bet beigās atnācām. Bija fail ar biļetēm, bet nekas. ;DD LATVIJA, LATVIJA, LATVIJA!!! Mēs uzvarējām. Malači. Super. Ā, satiku Montu un Keciju, mums ar Montu atkal aizgāja runas par vienu un to pašu... :D Man superīgi uzlabojās garīgais! Tad ar Keciju "izsekojām" Montu ar Fāziju. Tas bija smieklīgi :D Bet drīz mēs pazudām, runājām par ĀVĢ. Baigi daudz un ilgi runājām, bet ne tikai par to... un tad satikām Montu, kas tagad mums sekoja :D Viņi par mums normāli ierēca. :D Vēlāk cauri Vecrīgai, mani paņēma mamma. Atkal jau Vecrīga tik skaista!

Sestdiena bija tāds chill... Es neko, tiešām NEKO nedarīju. Sauļojos ārā, vārtījos pa zemi, spēlējos ar Niku, skatījos O.C., ēdu saldējumu, izbaudīju sauli... man patika ne par ko nedomāt/ :)

Šodien biju jūriņā. :) Aiii, tik jautri bija. :DD Spidermens... :D Kur es kko tādu izrāvu? :D Un es ĒDU smiltis. :D Un man pazuda bumba... jā, kā tad. Wilsons mani nepametīs. :DDD Ak, šausmas, es pārsmējos!! :D
Satiku atpakaļceļā Ģirtu. :)
Mājās pārģērbos un braucu uz centru. Satiku Montu, gājām uz Arēnu. Tik stresaini bija!!! Mēs uzvarējām knapi 3. setu, bet nepaveicās tālāk... Somija ņēma virsroku. Bet emocijas neaprakstāmas.
Pēc tam sāka Lielbritānija - Krieķija. PINKIJS!!! :D Visādi smuki džeki. giggle/
Satikām Maritu. Viņa mūs aizveda pie neaktīvajiem džekiem :D Es mazliet vēl paliku, bet pēc tam jau izdomāju braukt mājās, kamēr Matīss vēl var aizvest.
Āaaa, mēs ar Montu galīgi nobijāmies, ka esam vīriešu tualetē un skrējām projām :DD
Man vēl jāmācās ķīmija. Neko neesmu mācījusies, bet neesmu arī satrakusies. Viss chill. :)
Vispār veiksmi visiem... man liekas, ka esam uztraukušies, man mazliet tagad uz vakaru nāk uztraukums virsū. Bet cik forši būs pēc tam!!! :)

dienas skrien, bet es dažreiz apstājos...

Svētdiena pagāja ātri un karsti. Es skatījos O.C., mazliet mācījos. Vispār man galīgi nav atmiņas.. ja es atcerētos ko vairāk!

Pirmdien es, ejot uz autiņa pieturu, satiku skolotāju Vanagu. :D Viņš kā vienmēr nokautrējies ar savu mašīnu. Man viņš liekas smieklīgs. :D Autobusā es atkal jau diezgan sen nebiju braukusi. Man patīk vērot cilvēkus, bet man nepatīk neinteresanti cilvēki... ja iekāpj kāds cilvēks, kam es uzreiz redzu kādu stāstu vai viņš vienkārši ir skaists vai smuks, tad man patīk viņu vērot. Nē, nav tā, ka es blenžu ar nepārtrauktu skatienu. :DD Man likās, ka nokavēšu treniņu, tāpēc baigi noskrējos. Man vispār nepatīk šitik silts, jo tas galīgi nesader ar skolu. Sabīne treniņā nebija, tāpēc ar Alisi sildījāmies... baigi smieklīgi sanāca visu laiku, jo es nevarēju normāli uzsist. :D @

Otrdiena maniem vecākiem kāzu jubileja. Kāpēc saka jubileja? Man nepatīk tas vārds. Saistās ar veciem cilvēkiem. Par skolu īpaši neatceros... bet atceros treniņu. Ā, vakar, pirmdien, Sabīne bija, bet šodien, otrdien, es ar Alisi sildījos. :D Ei nost, man nav atmiņa. Jānomaina atmiņas karte. ;D Njā, pēc treniņa gāju pie vecākiem uz itāļu restorānu.. es VIENA PATI apēdu veselu picu. :D Tad vēl divus saldējumus. Malacis es. Ā, vecāki tur izdomāja palikt, neiet uz filmu, jo Roberto taisījās dziedāt. Tad viņš nodziedāja, bet meitenes paprasīja, lai viņš padzied mums, jo vecāki baigi labie klienti tur... Un jā, tik forši bija! Tas soms, kas spēlēja akordionu vispār tiiik smieklīgs. Mēs ar viņiem runājāmies visādi.

Šodien, trešdien, skolā Artai pastāstīju savu sapni. Tagad gaidu, kad uzzināšu, ko ATKAL nozīmē tas uguns? :D Lai gan tas nebija tas, kam īsti pievērsu uzmanību, jo galvenais bija tas, ka es pamodos un biju gatava raudāt.. kāpēc? Jo man vīrs, Hīts Ledžers, bija miris 11.septembra traģēdijā. :D Traki, bet skumji. Es tiešām jutos šausmīgi bēdīgi. Un tad es domāju par to, cik daudzi cilvēki katru dienu atcerās to dienu, kad tas notika... cik daudzi vēl joprojām cieš. Un es sajutu tik briesmīgas sāpēs.. kā vispār mūs var ietekmēt sapņi? Tagad liekas, ka baigi var.
Atkal nācās dzirdēt cita cilvēka skatu uz dzīvi... gribās pašai zināt vairāk, lai nebūtu jākļūdās. Es par vēsturi nevis kādu citu cilvēku dzīvēm tagad runāju. btw
Neaizgāju uz mākslas skolu, jo aizmirsu darbu mājās. Tad skatījos O.C., tad sapratu, ka tā nevar turpināt. Es sakārtoju savas domas, istabu un prātu. Atbrauca Zane un vecāmamma ar Reiki, tad Solvita ar Viki un visas mazāz mīlulītes bija kopā! Ai, es varētu vēl komentēt, kā bija ntā, bet slinkums/.
Mēs ar Zani uzspēlējām volejbolu, pasēdējām i - netā, tad viņi aizbrauca. Es sāku gleznot. Hmm... sanāk kādu stundu. Pietiekami. Diezgan. Progress priekš manis. :)

iet pa straumi vai klausīties sirdsapziņā

No rīta aizgulējos pa stundu! Tad aši dušā mazgāt matus, tad aši, aši visu pārējo, bet stresiņš bija.
RVS visas satikāmies, dabūjām nometnes līgumus! (yesyesyeyes!!!!!!!)
Tad kāpām busiņā, vēl atnāca Monta un Anta. Tik jautri vispār gāja! Bija Prāta Vētras koncis uz dvd, un mēs visu ceļu kaut ko ārdījāmies, ar Montu runājāmies par nometni, sarunājām par istabiņā... Es NEVARU SAGAIDĪT. Kur mēs pavadam vasaras foršākās dienas? LIMBAŽOS.
Bija baigi ilgi jābrauc... nu, tomēr - GULBENE. :D watafak? Kur ir Gulbene? Nu, tagad zināšu. Atbraucam, uzreiz uz veikalu. Alise noskatīja vistas, bet tās pēc spēles. :D
Vispār mums gāja labi! Mēs Cēsis visos setos uzvarējām!! Tikai Rīgas rajonam bikiņa palidāmies 3. setā, bet vispār uzvarējām. Man baigais prieks! Bija šausmīgi karsts.. tā jau karsts plus vēl mēs spēlējam. Nu, riktīgi bija.
Tad atkal uz veici, sapirkāmies viskaut ko. Ā, Gatis baidīja visu spēļu laiku, k Alise vistas nedabūs, ja mēs zaudēsim. :DD Tik sieklīgi bija.
Atapkaļ ceļā visas no sākuma ēda, tad Alise aizmiga, tad mēs atkal dziedājām, Zane sāka ārdīties, jo izdzēra pārāk daudz ... Dinamītu. :D Runājām par nometnēm, par Jutu un vēl neko un daudz ko. Šausmīgi jautri bija.
Tad atkal satikām Kristīni, kas bija priecīga par mums. Monta arī dabūja līgumus, un mēs abas kā saulstariņi starojām, runājot par to, ko mēs tur darīsim. Karoč būs visi Bomiņi.. visforšākie džeki. giggle. Mūsējie, savējie. Vispār viss tik superīgi. Tad es gāju satikt savu mammu. Sāka līt. Bet man patika. Es viena pati gāju un smaidīju par visu, kas notiek. Cilvēki skatījās, bet poh, jo man pašai bija liels prieks. :)
Satiku mammu, aizbraucām uz Spici pēc vārdnīcām, bet es, protams, pēc tam vēl iegāju Zarā/.

Mēs ar Alisi un viņas draugiem jau sarunājām braukt uz Muzeju naktīm, bet tad nolēmām, ka esam pārāk nogurušas, bet tad viņa idzomāja braukt, bet es izdomāju mebraukt. Varbūt, ka nožēlošu, bet nē, nenožēlošu! Daudzi šovakar uz MP.

Vispār viss ir skaisti, lai jums veicas! :)

Otrdiena, Trešdiena, Ceturtdiena, Piektdiena

2.
Ko? es neko neatceros. :D Biju treniņā, atceros, ka bija forši. :)
3.
nu kā tā var? man čista ir problēmas ar atmiņu! :D Njā, bija gara diena skolā. Pēc tam ne tik gara mākslas skolā. Bija smieklīgi, ka mēs visi bijām pārpratuši, ka Katrīna bija Meksikā... :DD Tas bija tiiik smieklīgi, kā visi viņai jautāja, kā viņai gāja Meksikā!
4.
Es atkal biju uz mājturības konsultācijām... Bija forši dzirdēt, par ko runā devītās, ka atkal Kazaka slavē 9.3 klasi. ;D
Diena atkal bija diezgan gara, ar visādiem maziem, bet foršiem notikumiem. Es atkal slēpos no māsiņas... :D Bet pēc tam izrunājos ar viņu. :D Un tad viņš man uzsmaidīja. Es jau varu iedomāties ideālās vasaras dienas!
Nobastoju sportu, sagaidīju Artu un Agnesi. Bez emocijām, man kaut kā nepatika kaut kas. Es tikai atceros tādu dīvainu sajūtu. Pēc tam chill, iegājām Rimčikā, tad Čili picā. Tu apēdām picu, es dzēru kokčiku, ēdām saldos. Man baigi patika atmosfēra, bet bija TIIIIK nenormāli karsts. Mēs gaidījām čeku kādu pusstundu, tad atnāca Agnese, es aizsteidzos projām, satiku tētis, apmainīju somas, steidzos uz Barona centru, satiku Sabīni. Bučas mučas un devāmies uz NDĢ. Atnācām, un jutāmies jau kā pēc treniņas. KARSTAS MĒS. :D Sākām sildīties, Dana izlauza potīti jau pirmajā minūtē, kad sākām sildīties! Tik traki. Nikola baigā bariga. Sabīne mani gaidīja, lai tikai to pateiktu. :D
Šis, laikam, bija pirmais vakars pēc vairākām dienām, kad nespēlēju volejbolu ar tēti, jo viņam potīte sāpēja. Tik stulbi... bet ko darīt. Es gribētu kādu sev ģimenē vai kaimiņos, kas tikpat ļoti grib spēlēt. :D
5.
Skolā apsveicām Anniju, Elīza bija ielīdusi kastē.. :D Vispār foršs pārsteigums bija!
Vispār nevisai labi atceros šo dienu. Bija baigi karsti.
Biju pie Zanes, atkal pabrīnījos par viņas superīgo suni... mēs klausījāmies Alors on Dance. :D Priecājāmies par superīgo laiku, un mācījāmies franču valodu.
Ā, es atceros, ka tajā dienā es biju baaaiiigi nogurusi. Literatūrā es jua gandrīz aizvēru acis, traucēja vienīgi pati Sondore.
Es neaizgāju uz mākslas skolu, jo bija savi iemesli/. Bet garīgi gatavojos sestdienai!

xixi

Biju no paša rīta uz mājturības konsultācijām, un man iepatikās izšūt! :D
Diena pagāja diezgan interesanti, bet garlaicīgi. ;D Visādi pārsteigumi.

Pa ceļam uz mājām es galīgi aizdomājos, bet pēkšņi man no muguras Auziņa! :D Es TĀ pārbijos. Tā neko.

Man bija MILZĪGS pārsteigums šodien./ Man pat mute var teikt, ka palika vaļā. Visas Kristīnes bija atnākušas pi Lūsenēm. Man gandrīz elpošana apstājās, bet nekas... Tas bija tikai pirmais iespaids. Bet tāpat biju ļoti nelaimīga.
Treniņā baigi piekusu, bet ne visi brīži bija patīkami dēļ.. mjām. Viņām. Lai nu kā, bet pilnībā citi cilvēki. Nepatīkami.

Ar tēti baigi izrunājos, tad spēlējām volejbolu. Viņš apsolīja tikai 15min, bet abi iegājām azartā, un spēlējām daudz ilgāk. :D Kas var būt foršāks par volejbolu vakarā? Es tikai baigi nogurusi biju, un esmu.

Šodien ne par ko daudz nedomāju. Man patika šis teksts, ko Arta jau sen zināja, bet man tas jaunums:

Filozofijas profesors lekcijas sākumā paņēma burku un piepildīja ar golfa bumbiņām. Un jautāja studentiem, vai burka ir pilna.
-Viņi piekrītoši atbildēja, ka esot.
Tad profesors paņēma oļus un iebēra tos burkā.... Oļi ieripinājās spraugās starp golfa bumbām. Un viņš atkal jautāja studentiem, vai burka ir pilna.
-Viņi piekrita.
Tad profesors paņēma kasti ar smiltīm un iebēra tās burkā. Protams, smiltis piepildīja visas spraugas. Un viņš jautāja, vai visi piekrīt, ka burka ir pilna.
-Uz ko studenti atbildēja ar vienbalsīgu "JĀ".
Tad profesors paņēma divas alus pudeles, atvēra tās un ielēja pilnajā burkā. Alus iesūcās smiltīs.
-Studenti sāka smieties.
"Un tagad!", teica profesors, "Es gribu, lai jūs atzītu, ka šī burka atspoguļo visu jūsu dzīvi."
Golfa bumbas ir svarīgākās lietas tajā - bērni, veselība, draugi, hobiji. Lietas, kas vienmēr paliek un jūsu dzīve ir piepildīta.
Oļi ir pārējās lietas, kas svarīgas jūsu dzīvē - darbs, māja, mašīna.
Smiltis ir visas pārējās mazās lietiņas, kas piepilda jūsu ikdienu.
Padomājiet! Ja jūs vispirms piepildiet burku ar smiltīm, neatliek vairs vietas nedz oļiem, nedz golfa bumbām. Tieši tā pat notiek, ja jūs tērējat pārāk daudz laika niekiem. Jūs tā ārī nepiepildīsiet dzīvi ar jums patiesi svarīgām lietām. Pievērsiet uzmanību lietām, kas ir vissvarīgākās jūsu laimei ! Rotaļājieties ar bērniem ! Aiciniet vecākus vakariņās ! Dodieties makšķerēt ! Nosviniet vēlreiz 18 gadu jubileju ! Jums vienmēr atradīsies cits laiks, lai iztīrītu māju. Parūpējieties par golfa bumbām vispirms. Viss pārējais ir tikai smiltis. Viens students pecēlis roku jautāja:
-"Profesor, bet kāda ir alus nozīme tajā visā?"
Profesors pasmaidīja un teica:
-"Nav svarīgi, cik piepildīta ir jūsu dzīve, lai tajā vienmēr atrastos vieta kādam aliņam.."


Jā, tagad uz diena beigām man uzlabojās garastāvoklis. Volejbols man rada prieku, un nekas man to neatņems! Lai cik grūti dažreiz iet... es taču varu, jo man patīk. Sevis uzmundrināšana/

20.44

No rīta adīju, man jau salīdzinoši daudz! Baigais prieks, ka kaut kas arī iet uz priekšu.

Vēlāk atkal paadīju, man apnika, sāku kaut ko čakarēties datorā. Āaah, pārāk daudz laika tam atvēlu. Vajadzētu drīzāk grāmatas lasīt. Nu mjā, tētis staipījās, teica, ka palicis galīgi stīvs. Tad viņš aizbrauca, un es sāku lasīt to grāmatu par cilvēku smadzenēm, kas ietekmē ķermeni un otrādāk. Interesanti, bet, protams, ne viss.

Vienā brīdī atjēdzo, ka ir MĀMIŅDIENA. Visi.. nu, daudzi, ja iepriekš pirkuši dāvanas, bet es aizmirsu. Tad mammai pteicu, ka eju pēc kaut kā garšīga, bet īstenībā gandrīz skriešus devos pēc puķēm un varbūt kādas mazas dāvaniņas. Pusceļā sapratu, ka man tikai labi ja 3Ls 40sant. Nekas, devos tālāk. Nopirku mango, kas mums ar mammu gandrīz mīļākais auglis, tad vēl mazu puķu podiņu. Palika tikai kādi 5sant. Tad atkal kā vējš devos mājās. Pa ceļam jau izdomāju tekstu. Kad skatījos puķes, man bija izvēle starp vieoleto un zilo, es izvēlējos zilo, jo par tām es varēju pateikt kādu skaistu tekstu, ko turpat izdomāju - zilā ir sapņu krāsa, tāpēc šīs skaistās, zilās puķes es dāvinu Tev, jo man pat sapņos nevarētu rādīties labāka mamma kā tu! // Mamma bija iazkustināta, arī par mīļāko augli. Nu, nebiju es neko sagatavojusi iepriekš, bet man pašai liekas, ka tas bija tikpat romantiski, ka es skrēju uz veikalu, lai iepriecinātu mammu...

Noskatījos Cast Away. Skumja filma. Atceros, ka tad, kad biju maziņa, baigi raudāju par Wilsonu. Tagad arī varēju, bet negribēju. ;D

Sāku mācīties, izmācījos. Biju ar Niku dauzīties. Nabadzīte tā noskrējusies, ka neskrēja pakaļ nevienai manai bumbiņai ! Tad nu es izdomāju, ka jāskrien man ap māju, lai viņa skrien pakaļ. :D Tā arī darīju, bet Nika ar attālumu no manis skrēja tāpatās. Es baigi noskrējos, bet Nika tikai vairāk nogura.

Tad man zvanīja ķipa Janbergs, bet es zinu, ka tas bija Viesturs.. :DD Wierd call.

Pamācījos franču valodu. Man vēl jāiemācā tautasdziesmas. Fak.

See ya!

Bora Bora

Vakar bija sestdiena. Vakar divas pirmās nodarbības bija pie Sarmītes. Whuuh. Man jau meitenes teica, ka būs grūti, bet nu.. tas bija ļoti grūti!! Darīju, kamēr jau briesmīgi sāpēja, bet es arī visu nevarēju izdarīt, kas mani pārsteidza! (hihi) Njā, laikam, man vajag vairāk treniņus.
Trešā nodarbība bija Foto, un mēs gājām ārā uz stāvvietu. Man patika skatīties citas, un man patika arī pašai. Uzzināju, ka Krista ir gājusi pie vecā Pūliņa! Wau. Latvija, jau kuro reizi pārliecinos, ir tik maziņa! Viena meitene, kurai aizmirsu vārdu, visu, visu laiku runāja. Tik smieklīgi bija. :D Viņa vienubrīd man kaut ko stāstīja, bet tik neskaidri, ka es vienkārši - jājā. :D

Pēc tam gāju uz Vecrīgu. Pa ceļam dzirdu - Anna! Anna! / Satiku Sandru uz riteņa. Viņa prasīja, vai biju vakar Bērziņa pirtī.. viņai pašai neļāva. Tā neko, nebiju gaidījusi viņu ieraudzīt. Neko daudz nerunājām/
Aizgāju uz dziju veikalu, nopirku daudz dzijas, neatradu kanvu, gāju uz GC, atradu kanvu. Es biju tik ļoti piekususi.. Ārā superīgs laiks! Gāju uz Stockmanu, mazliet nobijos, kas man atsauca visas nepatīkamās atmiņas, bet tad ātri, ātri devos tālāk, satiku mammu, un mēs gājām uz augšas kafeijnīcu. Man tik ļoti tur patīk! Protams, es nenoturējos un paņēmu saldo. MM, tik garšīgi. Tad pastaigājāmies, pajūsminājāmies par visu skaisto. Nopirkām arī kaut ko.

Kad jau braucām mājās, sāka līt. Man tik ļoti patīk lietus siltā dienā. Tāds svaigums visapkārt!!
Ar mammu skatījāmies Leap Year. Sākums, manuprāt, bija diezgan garlaicīgs. Filma tāda vienmuļa, man liekas, ka viss pārāk ātri notika. Viņi gandrīz neko nedarīja, bet tomēr iemīlējās. Nu, labi. Mamma aizgāja pie kaimiņiem čillot pirtī un baseinā, es paliku viena.
Paskatījos FTV, vēl kaut ko pamuļķojos.. :D Tad atbrauca tētis. Atnāca Solvita ar vīru un Viki!! ĀAaa, maziņā. Man tik liels prieks bija viņu atkal redzēt. Tikai maziņā mani neatceras.. :/ Nekas, nevar jau vienmēr cerēt, ka tevi atcerēsies tik maziņš. Viņa, manuprāt, ir ātrāka kā Reiki. Nu, skrien viņa ātrāk par Kivi un tik mežonīgi ātri, ka mute paliek vaļā! :D

Tad tētis arī aicgāja pie kaimiņiem, es adīju. Kā man gribas beidzot to visu pabeigt.

Drīz jau gāju gulēt. :)

pam pa ram pam pam

Vakar bija ceturtdiena.
Man patika diena, bet man nepatika diena pēc skolas līdz teātrim. Man nepatīk, ka cilvēki izdara spriedumus, kad nerunā par savu dzīvi.
Es atkal baigi daudz ēdu, baigi daudz.
Teātrī bija kustība. Atkal bija tā trakā .. nē, vienkārši mazliet dīvainā pasniedzēja - horeogrāfe. Bija interesanti un ne tik interesanti uzdevumi. Bet bija ok. Tā, laikam, bija mana pēdējā reize tur.. vismaz šajā mācību gadā. Es gribu atpakaļ volejbolu. Man pitreūkst 3x nedēļā. Man pietrūkst Čiepa. Aizvakar kādas 30min pa telefonu norunājām, un tagad abas saņemsimies. Viņai baigi traki ar devīto klasi btw. Kuram nav? Hm, ne visi tādā stresā.
Un es neeju prom no teātra, tāpēc ka netieku galā ar visu. Man nepatīk, ka daži tā domā. Es eju, tāpēc ka man vajag un gribas vairāk volejbolu. Bet ja nemainījāt tāpatās savas domas, tad nu.. neko. Tā ir jūsu darīšana.
Mājās baigi centos mācīties. Vēlu aizgāju gulēt.

šodien ir piiieeekktdiena!
Diena bija normāla, nekādas īpašas emocijas neizraisīja.
Tikai es izdomāju noskaitīt Tālavas Taurētāju. Protams, kājas un rokas man trīcēja, sirds sitās kā nelaba. Tas ir tas, ko Sondore spēj man nodarīt. Varbūt arī vispār tā publiskā runāšana, bet, manuprāt, vainojama galvenokārt Sondore.. Es netīšām Kristai nepareizi pateicu priekšā dzejoļa rindiņu, mazliet stulbi jutos, bet Sondore tāpatās viņu jau grasījās pārtraukt.

Franču valodā jau mazliet brīvāk runāju. Man patīk jautāt jautājumus un atbildēt.

Mākslas skolā mazliet paskicējām svētkus, tad gājām uz zāli skatīties devīto klašu diplomdarbu aizstāvēšanu. Mums tas ķipa jāzin. Visi bija baigi svinīgi. Bija arī skolotāja Ratīnika! Hm, ko viņa tur darīja?
Man patika Martas darbs! Bija arī Ingrīda un Artūrs, ko redzēju, bet negāju svecināties. Man tādas lietas nepadodas. Marta domāja, ka viņai nesanāca labi.. man jau liekas, ka visiem tā likās par sevi, jo visi baigi uztraukušies bija, bet mn ļoti patika. Darbi bija dažādi. Cilvēki dažādi. Tēmas dažāsas. Man jau pašai radās daudz labas idejas un vispār domas par to. Es sapratu, ka man būs grūtības, jo Irbe jau visu laiku rakstīja, ka neguļ naktīs. Viņai, starp citu, arī bija normāls darbs, es tikai nesapratu, kāpēc ādas krāsas tik dīvainas un saplūst ar fonu, viņa pati arī to komentēja. Labi, tas viss pārējais nav tik svarīgi. Ā, parakstījāmies, kas brauc uz Enguri. Būs forši. (sun)

Mani uzaicināja uz kāda džeka dzimšanas dienu pirtī... es ilgi domāju. Visas šīs nedēļas nekur neesmu bijusi.. Hmm. Nē. Es nevaru dēļ rītdienas. Nu jā, izdomāju. Bet varbūt, ka vajdzēja, bet es nezinu. Varbūt, ka nē. Tāpatās uzzināšu kā gāja.

Atbrauca Agnese, mēs visi tikko spēlējām UNO. :D Bija jautri, tikai Matīss un es visu laiku viens otram ieriebām, tāpēc tētis visu laiku uzvarēja. :D

Man JAU nāk miegs. Es visu nedēļu neesmu normāli gulējusi. It kā ok, bet no katras nakts sanāk ņemt nost kādu stundiņu vai divas, kuras vēl vajadzētu gulēt... tad tās sakrājās, un nedēļas beigās es esmu galīgi nogurusi.

Summer Jam Mp3

Reasons to sing

Tas saucamais brīvlaiks pagāja ātri. Hey, vispār man likās, ka tas bija kādu gadu! :D
Be tāpatās tagad negribās mācīties, tāds pats nogurums, tas pats slinkums. Baigi gribas vasaru, lai varētu kādu laiku nemācīties. Man jau tāpatās sanāk drīz atkal mācīties, bet vismaz to, ko es pati vēlos! :)

Pa brīvdienām bija spēles, kā jau minēju, noskatījos visu 90210, pati nesaprotu, kā tik daudz varēju noskatīties! ;D Biju uz kino, man patika filma. "When in Rome" - es jau sen gaidīju, man patika, ka es sen nebiju smējusies, un tagad man galīgi gribējās smieties. Bija forša filma!

Vakardiena skolā bija baigi gara, bet man atkal visi laiki sajuka, es nesapratu, cik ilgs laiks jau pagājis. :D Mums ir jādara catch up ķīmijā, kas man briesmīgi nepatīk, jo sanāk, ka daudz jāmācās.

Mākslas skolā arī it kā ir catch up, bet tur es tikšu galā, vēl ir laiks! Mēs vakar gandrīz neviens negribējām zīmēt, tāpēc Milana kaut ko visu laiku dziedāja un es nesapratu ko, bet tas bija baigi smieklīgi un ātri. :D Es gulēju uz krēsla, un Paula mani cēla augšā ar neredzamo virvi... :DD Nu labi, es arī zīmēju, man patika, ka vienā stundā jau uzzimēju tik daudz, cik daži divās. Kaut kas jau no manis varētu sanākt, ja es tā nopietnāk pievērstos tam visam un trenētos, jo bez treniņa nekas nesanāk. Practise makes perfect.

Mājās Matīss un vecāki mani izjautāja un deva idejas par augustu, kad būs Jūlija. Viņa man atsūtīja garu, garu vēstuli... Ko viņa darīja Rumānijā ar klasi? Butu forši, ja mums arī būtu tādas apmaiņas, skolas mācības! Viņa pat teica, ka baigās ballītes bija, jo, atšķirībā no Vācijas, tur alkoholu bija viegli dabūt. Hah.

Vispār daudz kas ir noticis, ko neesmu rakstījusi. Tagad sarakstos ar Elīnu, kas aizbrauca uz Kanādu. Eu, bet varētu!! Man liels prieks par viņu.
Tik maz palicis līdz skolas beigām, bet man liekas, ka man iet grūti ar mācībām. Wierdo vai tā tiešām ir? Man iet grūti, tĀpēc, ka man sinkums pildīt mājasdrarbus, bet līdz šim kaut kā esmu tos darījusi. Vakar matemātikā dabūju 9!! Yesyesyes... Šķiet, ka vairs neiešu aktierkursos. Tikai rīt vēl, jo man volejbolas ir svarīgāks. Laikam. Es nezinu. Nu, vismaz man vajag izvēlēties. Nevar tā/

Daži raksti no tā, ko pa šo laiku esmu rakstījusi citur:


Thiiink

Okay, you gotta hear this!

I was calling my mum, but I was also looking at my computer… so, I forgot that I was calling her. And I was singing something silly, when I realized, that she already picked up.. I was so emberesed even if it was my mum, which was hearing that… :DD It was soooo funny. I still smile about it. (giggle)

So, I had a thought. When I was singing, I felt free, I wasn’t thinking, but when somebody heard that, I started thinking what have I said, and what have I done. I couldn’t remember it all! That just means that we don’t really pay attention to what we are doing when we are alone… Maybe that’s why so many people are pissed off, because they are all the time surrounded by people, and they have to think how they look, what are they saying, why are they saying it, what is that other people thinking… and all the other things. That’s really a harmony, when you can be alone and not think, just be. That’s like a getaway.

Hope you had some thinking. :)


/Es domāju par to, ka ir cilvēki, kuru klātbūtnē tu vari justies brīvi, bet tādi tiešām ir maz, jo, ja tu sāc justies brīvi kāda "nepareizā" cilvēka priekšā, tad tas cilvēks visticamāk to pārpratīs. Vai arī kaut ko padomās. Ir tādi aizspriedumaini//

People are kind

People are kind, they are just creatures on this planet. But in these days we are making ourselves less natural. We are eating all the things we don’t really need to eat, we are putting some junk on our skin, we are shaving our true to nature, we are becoming lazy even on our work days and work time. Do you ever think global? Do you ever think about that? Ask that to yourself.. Maybe you enjoy every minute on the life your living just like this. But.. if you look to other people lives. I have seen young teens with fake blond/black hair, drunk face, cigarette in their hands, cosmetics more than they need… I’m not saying, that I don’t have some or even all of that. I’m just telling you to think about it, who ever is reading this.

That’s maybe not the worst part. The worst part is that as the time goes, all the people change. We have other valuables. We get angry, pissed more often. We can’t really see the little things or even the big things that are just so beautiful in this big journey - life. I can’t stop thinking about that our civilization is changing every day - and not to the good way. Well, maybe I’m wrong. We have many people, who do a good job, but there are those people, who only think about revenge and how to make someone else feel the pain, so their own can go away.

Remember, we are all people - we are all the same. We are all jumping and moving atoms. We could just be good to each other, be kind. Something is stopping us. A deep anger. Where does it come from?

//Njā, es tiešām domāju, ka apkārt ir daudzi neapmierināti un dusmīgi cilvēki. No kurienes tas nāk? Vai mēs tiešām tādi vienmēr esam bijuši?//

Vairāk negribu likt, bet gan jau šeit arī kaut ko vēl uzrakstīšu.

Bilde - vienkārši sexee.

crazy times

Sen neesmu rakstījusi, bet neesmu arī jutusi vajadzību..
Iepriekšējā nedēļa - watafak?! es PILNĪBĀ neko neatceros, jo man visa dzīve kopš piektdienas bija mazliet citādāka kā parasti. Piektdien sākās spēles, bijām tur visu dienu, bija atklāšana, dabūjām dāvaniņas... ;D Sestdien the same ar spēlēm, šodien gandrīz the same ar spēlēm. Man jau patīk mūsu vieta! :D Bet vismaz prieks par mūsu džekiem. :)

Atkal jau baigās pārdomas. Tagad par to, ko Monta teica. Un vispār par volejbolu. Nu bāc, kā tagad var par to nedomāt, ja vienīgais par, ko domāju šīs dienas ir tieši tas? Njā, wiieerd sajūta. Labi, man īsti nav nekas, ko vēlētos šeit uzrakstīt, sooo, bye, enjoy your holidays.

can't stop growing old ;D

Man patika šodiena/.

Kaut kad jau vēl parunāsimies. Pie šādas tējas/kafijas krūzes. :)

Shine on (The kooks)

Vakardiena bija grūta diena, bet es nenožēloju savu sestdienas izvēli nekādā ziņā. (sun)
Atkal kaut ko pamācījos, kas man baigi forši likās. Parasti es to nedaru. giggle
Es vispār neko daudz neatceros no vakardienas. Es tētis rādīju, kā es staigāju ar tām kurpēm, pat viņš sasmējās. :D Man pašai baigie smiekli nāk. Es jau saprotu, ka man ir nopietnas problēmas ar līdzsvara noturēšanu. Ne vienmēr, bet bieži. Dažreiz vienkārši stāvu vai eju, bet pēc brīža jau līgojos. ;D

Šodien no rīta ilgi domāju. Un izdomāju! Man ir jāiet uz treniņu.
Atnācu pirmā. Besī ārā. ;D Tad jau pārējās arī. Monta un Kristīne mani gribēja pārliecināt, ka esmu nokrāsojusi matus. Tas bija smieklīgi, jo viņas man neticēja, ka neesmu. Man bija jāskaidrojas... :DD
Vispār treniņš bija faking grūts! Man likās, ka uz vietas vienkārši nokritīšu un necelšos augšā. ;D Baigi nopietni strādājām. Tad jau sākām spēlēt. Mani ielika trešajā zonā, kas man parasti nepatīk, jo tad reti ceļ, bet cēla Alise, tāpēc man sanāca visu laiku uzbrukt. Yes. Es jau pieminēju, ka treniņš bija grūts, jo to vadīja volejbola skolas direktors? Hihi, jā./ Tas viss arī nākamnedēļ, jo tuvojas baigās spēles. Man ir bail, bet nu ok. Man beigās jau patika šis treniņš.

Izdomāju, ka negribu iet kopā ar Montu, jo pārāk tālu jāiet uz to pieturu. ;D Beigās pašai sliktāk sanāca. Autiņš ilgi nenāca, tāpēc aizgāju līdz par RAĢU pieturai. Nekas, pa ceļam daudz ko skaistu redzēju.
Cilvēkus ar bērniem, kas, laikam, taisījās ar laivām braukt pa Māras dīķi. Visi smējās, kliedza, kaut ko darījās. Tādi jaukie izskatījās. Vēl redzēju gandrīz plikus džekus, kas spēlēja basketbolu. ;D Bet viņi man atgādināja kaut ko, kas bija agrāk. Kā Skultē. Man kinda pietrūkst tādAs dienas kopā ar ģimeni. Jāgaida vasara.

Ar mammu gribējām skatīties Bright Star, bet mums šausmīgi besīja tā stulbā meitene, un filma vispār nepiesaistīja, tāpēc neturpinājām skatīties. ;D

Tagad jau kādu laiku skatos Modern Family. Pirmo sezonu līdz pusei esmu noskatījusies. Nasing spešal, bet ir ok. Ir arī par ko pasmieties ntā.

Es daudz domāju par to, ka es jūtos daudz labāk foršāk tad, kad esmu nolēmusi pagaidīt vēl mazlietiņ, un izbaudīt reāli to, ka tagad tā nav, izbaudīt to, kā tagad ir. Jūs varbūt nesapratāt, bet nu... tas domāts par alkoholu utt. Es nejūtu nekādu vajadzību pēc tā pēdējā laikā. Lai gan, man skapī stāv kokteilīši, par kuriem vecāki nezin. ;DD

Ok, chill babies.

Make a deal with God

/depresīvs uzraksts kinda ;D / njā, no Placebo dziesmas.

Šodien nobastoju fiziku. Izrādās, ka stunda bijusi baigi noderīga. Nu, žēl. Bet neko darīt.
Satiku ceļā uz skolu Jāni. Parunājāmies, pasmējāmies. (giggle) Nu, nasing spešal.
Angļu valodā daudz smējos.
Mājturībās pārdomāju, kāpēc man tā nepatīk adīt. ;D
Bioloģijā ļoti cītīgi rakstīju un centos koncentrēties.
Latviešu valodā no sākuma pavisam sprigani, bet uz beigām jau galīgi šašļuku.
Literatūrā beidzot biju kaut ko vismaz izlasījusi, bet stunda tāpatās bija garlaicīga.

Pēc stundām mājās, tad uz mākslas skolu. Man bija pārdomas.
Mākslas skolā šodien bija forši.
Visu laiku kaut ko runājām. Ar Madaru un Ingūnu aprunājām cilvēkus. :D Ar skolotāju paspēju pārmīt vārdus par to, ko gribu darīt. Viņa šķita diezgan pārsteigta, ka es netaisos palikt JRRMV. Akkk, cik grūts lēmums man. Atkal es cilāju šo tēmu, lai gan jau biju izlēmusi. Brr.

Pēc tam satikām Paula sievu. Viņas ar mammu atcerējās senus, jautrus notikumus, kuros no sākuma neiebraucu, bet bija jauki paklausīties to, kas bijis. Abas galīgā starā un aizrāvušās, cik skaisti piedzīvojumi toreiz bijuši.

Tad biju malziet neapmierināta, ka nedrīkst iet divās vienlaikus. Nu cmoon. :D Nav godīgi. Vajadzētu pa kluso.

Es pirmo reizi piektdienā sāku mācīties. Vienkārši rīt jau tā nav laiks, svētdien treniņš pa dienu. Nu fak. Es baigi iemočījos un daudz ko izpildīju! (sun)
Iegāju dušā. Laikam, drīz iešu gulēt.

Mani moka dažādi jautājumi un atbildes, kuras tik grūti gūt!

nanananana

Šodiena man patika.

Skola - naaasing spešal. Tikai likās, ka nu baigi ātri un priecīgi pagāja.. Skolā bija Everita un Snedija (sun). Bet kaut kas likās pavisam vēss.

Pēc skolas ar mammu braucām uz suši bāru. Aijj, mēs abas pieēdāmies. Springrolli, suši, zupa un vista medus mērcē.. mm, tik garšīgi tas viss. Pēc tam li'bit shopping un tad es izdomāju neiet uz treniņu, bet braukt mājās un sataisīties aktierkursiem.

Gāju uz 10.autobusu, braucu uz centru. Paviam dīvains novērojums bija tas, ka man visi četri cilvēki apkārt lasīja grāmatas. Es sajutos pārāk šika šāda veida sabiedrībai. Skan stulbi? Skan stulbi. Bet man tiešām tā likās.
Biju sapūtusies par attieksmi, bet es jau zināju, ka neko nevaru izrādīt, jo tas visu padara tikai sliktāk, Labāk vienkārši kādreiz savā nodabā izkliedzos uz visiem par visu, vai arī skrienu.

Aktierkuros nebija vokāls. Bija parastās etīdes. Man ļoti patika šodiena. Man patīk, ka varu justies brīvāk un brīvāk. Un es sapratu, ka man patīk daudz runāt, tikai vajag "uzķert to vilni".

Ak, man slinkums rakstīt. Man nāk miegs.

every you every me

Saņēmos, paskrēju, iegāju dušā, izmēģināju dažādas apģērbu kombinācijas, izdzēru tēju, paklausījos Placebo, pačatoju ar Katrīnu. Ir labāk.

/Man tagad patīk labāk rakstīt angliski, wiiieeerd.
Ko jums nozīmē apkārtējie cilvēki>?
Cik daudz jūs no viņiem sagaidat?
Ko jūs vispār no viņiem sagaidat?
Vai jūs esat gatavi saņemt noraidījumu no viņiem?
Vienaldzību?
Asus vārdus?

Viela pārdomām.
Mani māc viena doma ik pa brīdim. Un tad atkal nemāc. Bet vairāk māc.
Šodiena bija kā krišana un celšanās. Es jūto dīvaini, jo šī diena man bija slikta. Es negribu vairāk justies tik slikti. Man ir jāizguļas, sāksim ar mazām lietām! (sun)

Bilde. Es metu monētu Romā, kaut kādā strūklakā, kādā no muzejiem. Laikam. Es neatceros, ko ievēlējos. Žēl. Jo man patika, ka vinā Jaunajā Gadā es kaut ko ievēlējos un gada laikā tas piepildījās. Tas bija patīkami. Bet es ceru, ka tas nepazudīs laika gaitā. :)

black hole

I feel nothing/

Photo - so many stars around, but the only thing I see today is the black hole. I blame you, because it's easier.

Alors One Danse

"Look at the stars, look how they shine for you.. and everything you do.. "
Klausos tagad Coldplay.
Emm, neesmu rakstījusi kopš sestdienas.
Svētdiena bija vēlviena forša diena, jo visu dienu biju tikai mājās. Man se nebija bijis tāds miers. Vecāki arī nav! (giggle) Ar Artu H2o, tad atbrauca Matīss un tā starpcitu pateica, ka brauc uz Milānu pretī vecākiem. Man tiešām bija tāds - watafak?! :D

Nu.. tā arī bija. Pēc kāda laika viņš aizbrauca. Es paliku viena. Pavisam viena.. Cik žēl, ne? :DD Vispār tik dīvaina sajūta.
Atnāca Arta, lai man nav pavisam vientuļi. Mēs it kā izmācījāmies, skatījāmies Sex and The City. Gājām it kā gulēt, bet tomērrunājām un tad man uznāca ašais, un mēs meklējām nometnes. ;D

No rīta cēlāmies agri, izgājām ar sunīšiem ārā. Man tik liels prieks uz viņām skatīties, ka viņas ir priecīgas!
Cepām sev olas. :D Vispār mums tas viss atgādināja kaut kādu vecpuišu kopdzīvi. ;D

Tad Artas mamma mūs aizveda uz skolu.
Mm, kā parasti jau nekas īpašs skolā. M
Pēc stundām ar Viku un Sindiju braucu uz centru. Man gribējās sagaidīt Artu, un es vēl domāju iet uz kino. Aizgājām mēs uz Double Coffee, tad Sindija aizgāja un mēs ar Viku staigājām pa GC. Pēc tam New Yorkerā nopirkām kreklus. Vika izdomāja, ka neies uz kino, tāpēc es aizgāju satikt Artu un mēs divatā gājām. Artai, protams, atkal bija problēmas ar kartēm. :D Gājām uz:
Burbuļvannu - laika mašīnu
Hmm, bija ok. Matīsam bija taisnība, ka kaut kaS uz Hangover pusi. Bet šī filma nebija tik forša. Diezgan nereāla. Njām, bet bija kur pasmieties. :)

Pēc tam uz mājām.
Ilgi domājām, bet izdomājām uz Arta mums nopirka kokteilīšus, es - keloksus. :DD Tad vēl Elvītī kaut ko ēdamu, jo man mājās, protams, nekā nebija.
Njām, katra savās paēdām. Tad Arta atnāca.
No sākuma es ķipa mācījos. :D Tad kaut ko domājām un izdomājām fočēties. ;D Es no sākuma saģērbu Artu. Izdomāju kaut ko, tad sāku uzkrāsot... tad fočēju. Man patīk, kādas bildes sanāca.
Tad Arta īsti neizdomāja, ko tieši man vilkts un es beigu beigās es izskatījos pēc slut. ;DD auč. Nu neko, mani arī uzkrāsoja, arī pafočēja, bet man nepatīk, ka visās bildēs izskatos pēc tiešām vieglas meitenes. Citādāk jau okeei.

Pēc tam skatījāmies tālāk Sex and The City. Tad es aizgāju mazgāties. Un tad jau gulēt. Mums abām baigi nāca miegs. Yaaawn.


Šodien bija modinātājs uz 6.00. Tas bija laiks, kad vēl ir 20min, lai varētu pagulēt. Es, laikam, aizmirsu to uzlikt. FAK. Pamodāmies no manas māsīcas zvana 7.20!!! Āaaa, 20min, lai sataisītos. Fak. Es izdomāju, ka neiešu uz skolu, jo suņi jāved ārā un skolā nav šodien nekas tik svarīgs, ko nevajadzētu kavēt. Es zināju, ka nepaspēšu sataisīties. Tad palīdzēju Artai ātrāk sataisīties, tad pavadīju un gāju ar suņiem ārā.

Ak, kā man patīk šie skaistie rīti. Tikai auksts bija rokām. Niku paliadu vaļā uz ilgāku laiku šodien, lai viņa izskrienas. Mājās abām iedevu mazliet gaļu. Tik priecīgas bija!

Vispār kopumā man iet labi, tikai kaut kādas pārdomas iet galvā. Visu laiku gribas saņemties, bet nevaru... tas ir tik grūti!

Jā, kā jau teicu, man ļoooti patīk Artas bilde! Es savējās nasty negribēju likt, tāpēc te ir tās, kur no nasty nav tik liela miņa. :D :D

And I'm trying not to pull out my hair

Nor īta biju ar sunīšiem ilgajā pastaigā. Abas kārtīgi "nokārtojās". (giggle) Par to man bija liels prieks. Paldaidu Niku vaļā, lai viņa izsrienās. Man bija pavisam priecīgi par to, ka abas meitenes bija galīgi priecīgas par to, ka es viņas izvedu ārā. Kivi uz mani atskatījās visu laiku, tik mīļa viņa man ir! Es kādu laiku tā stāvēju, vēroju... sajutu vieglo vējiņu un saules starus savā sejā. Skaists rīts bija.
Iedevu Kivi gaļu. Viņa priecīga man skrēja līdzi, kamēr nesu. Viņa tā vienmēr dara. Tas ir tik mīļi! Bužžžzz.
Man rīts nav svarīgs, Matīss mani aizveda uz studiju.

Bija no sākuma Nike training. Bhaaaah, tik labs. Bet grūti bija.
Pēc tam bija Etno. Tas bija tik labs!! Āfrika. MM. Tik superīgi. Vāverīte, mērkaķītis, ūdens utt... Superīgas kustības, pavisam pozitīvi un arī diezgan frūti to visu izsturēt. Man baigi patika.
Nākamais bija jau kā pagāšreiz, like who cares. (me)

Gāju pa saulaino rītu. Man bija divas stundas. Biju diezgan sabojātā garstāvoklī, bet es atradu risinājumu... Es 3 stundas biju sportojusi, tagad gribēju ēst. Atcerējos vienu jauku vietiņu. Aizgāju tur. Tāds miers... gandrīz neviena cilvēka. Tikai divas vecas tantiņas vēl. ;D Chill mūzika, tēja, maizītes. Runāju ar vecākiem pa telefonu.. Bija jauki dzirdēt daudz ko. Tā es tur kādu stundu.. hmm, mazāk, sēdēju. Tad gāju uz GC. Ieraudzīju skaistās debesis! wooow. Debesis bija uz pusēm pārdalītas. Viena puse bija ar izbalinātiem, baltiem mākoņiem un zili zilām debesīm. Otra puse bija kā gaiši pelēks mākonis ar vēl tumšākiem mākoņiem. Superīgs skats, es kā dīvaini divas reizes apgriezos ap savu asi. hihi./

Tad izdomāju ieiet Terranovā. Daudz ko gandrīz nopirku, bet tomēr neko nenopirku. Tad biju GC, Accesorize plus vēl vienā veikalā, bet mani iztraucēja zvans.
Gāju uz Stockmanu, nopirku biļetes, satiku Artu un gājām uz zāli.

Remember me.
Man baigi, baigi patika. Tikai nepatika, ka man kaut kāds neredzams spēks ik pa brīdim teica, lai sagatavojos tam un tam. (Arta). ;D
Man patīk Patinsons. Don't care what you think. Filma baigi piesaistīja.. aizdomājos. Es jau daudzas reizes biju domājusi par 11.septembri. Par to, ka tik daudz cilvēki gāja bojā. Par to, cik daudz tuvinieki cieta no mokošām sāpēm, ka kādu ir pazaudējuši. Es, protams, varētu runāt par to ilgi.

Pēc filmaz atkal bijām GC, izstaigājām veikalus, pēdējā, Bik Bik, es pat kaut ko nopirku. Tad Arta manā somā iebāza vēl savu. Mana bija milzīga! ;D Satiku Katrīnu un beidzot ieraudzīju viņas džeku. (giggle)

Tad autobusā. Es negribu ne rakstīt, ne runāt par to, kas notika... tas, kas bija līdz šim brīdim, kad rakstu tiks ieslēgts manī. Tā jau Matīss... ////


Kaut kā domāju par dzīvi. Es gribētu mainīt kaut ko savā pagātnē. Es negribēju, lai tā notiek. Cik daudz es pazaudēju? Ko es palaidu garām? Un sekas... Man ir grūti. Un es ienīstu to.

We are the world, we are the children

Sooo, no rīta atkal agri cēlos, izgāju ārā ar suņukiem.
Paēdu, paskatījos FTV, tad gribēju atkal pamācīties, bet sanāca, ka tikai blogoju citur. ;D Tā ir, ka negribās neko darīt.

AAaijj, atkal negribās runāt par skolu. Kr4 nasing spešal. Divi kontroldarbi, mājturības trakums un sondores stundu brīnums.

Tad mājās, tad uz mākslas skolu. Man tāaaa negāja! Nu galīgi. Parunājos ar Annamariju, vismaz uz brīdi man bija interesanti. Uzzināju, ka man jāpalasa Hitlers. (giggle)
Bija temati par kuriem bija vērts parunāt, bet es nevēlos dalīties, vismaz šoreiz ne.

Es brrriesmīgi maz rakstu. Es zinu.
Man ir tik daudz, ko rakstīt, bet es negribu to rakstīt, jo man slinkums.



Labi, viens bija man vakardienas novērojums. Vai drīzāk - kaut kāda dīvainība, dežavū. Agnesei arī ir blondi mati, viņa arī mācās Stradiņos. Gluži kā Krista. Man bija tik dīvaini sajūta! Man, laikam, vienkārši ir grūti pierast pie kaut kā jauna, kad vēl jau salīdzinoši senais liekas pavisam tuvs un neaizmirsts. Liekas tā kā nevietā.
Par šo tematu es vēl gribēju plašāk, bet man tiešām slinkums. Kad es atkal gribēšu rakstīt, tad pastāstīšu daļu no tā, ko vēl nepastāstīju. Precīzāk, neuzrakstīju. ;P
Un es rakstu mēlītes. :D Tas ir tik neraksturīgi man. Man tā vienmēr besījušas, likās, ka tā cilvēks parāda savu augstprātību, bet tagad man patīk pašai tās rakstīt. Wiieeerdooo.

Words in my head /Nickelback/

Pamodos jau tad, kad vēl vecāki bija mājās. Dzirdēju un sajutu steigu, nervozitāti, pacēlumu un patīkamu satraukumu. Es gulēju gultā, biju pusaizmigusi, bet tomēr tik spilgti to sajutu.
Piecēlos sešos, jo gribēju vēl mācīties. Izgāju ārā ar abiem suņukiem. Tas bija smieklīgi, kā viņas abas katra uz savu pusi mani vilka. :D Manas mūlules.
Paēdu, paskatījos FTV breakfast, tad gāju pamācīties. Njām, nasing spešal.

Matīss aizveda uz skolu, bija viens foršs moments. (giggle)
Par skolu negribu runāt, ko gan var runāt? Jau skolā tā ir aktuāla tēma. Protams, var jau runāt un runāt, bet man nav vēlēšanās.
Atkal sastrīdējos ar Pērkonu, lai viņš iet galīgi. Ja man sāp kāja, es neiešu tač bojāt atzīmi.

Pie skapīšiem pieskrēja Anna, izgāju ar viņu ārā, satiku arī citas sporta bastotājas. :DD Man bija divas somas - skolas un sporta. Ieliku austiņas ausīs un gāju uz RVS. Veikalā bik fail, uz brīdi es nesapratu, kur atrodos. :D Nopirku sieriņus un uz priekšu.

Es tur biju jau 15.00 . Pamācījos fiziku un ķīmiju. Tad jau pusčetros gāju uz zāli. Pasildījos, tad mani aizsūtīja kačāties, tad lēkāju ar mazajām. :D Tad sākās treniņš, bet es biju tikai uz fizisko sākumu. Matīss atbrauca un aizvewda mani uz centru.

Pa ceļam daži labi mani ieraudzīja ar emocijām. :D Njām. Tad aktierkursi.

Būtu gari tagad to visu stāstīt (man ir slinkums un daudz jāmācās). Kr4, mums bija kustība. Koncentrējāmies uz to, kā ejam, kur ejam, kāpēc ejam. Izjutām muskuļus, kaulus un ādu. Un par šo lietu vēl uzrakstīšu rīt vai parīt. Katrā ziņā no sākuma likās pavisam dīvaini, bet uz beigam jau bija ok./

Čivzz, tuvākajā laikā uzrakstīšu par šo vairāk.

Bilde ir ar divām prostitgūtām, bet mani piesaista šī bilde - glezna. Sooo, yeah.

Trance sensation

Skola besīja, lai gan tā ir dzīves mazākā problēma.

Pēc stundām gājām nokopēt lapu, tad es gāju pa Āgenskalnu. Es reāli gribētu uzrakstīt grāmatu par Āgenskalnu. Es zinu, ka nedzīvoju tur un, laikam jau, gandrīz neko nezinu. Bet es esmu redzējusi pietiekami daudz, lai jau izveidotu stāstu. Es redzēju puišeļus, kas iet uz interneta kafeijnīcu spēlēt Counter Strike, redzēju vēl mazākus zēnus, kas daudzīja bmbu kādas mājas pagalmā, redzēju sievieti, redzami maztureīgu, iznākam no savas koka mājas. Un redzēju bezpajumtniekus, dzērājus. Vīriešus ar sarkanām, netīrām sejām. Vai tas viss neveido vienu neveiksmīgu stāstu? Varbūt, nav ko rakstīt par to, bet nē... ir daudz. Tikai man nav laika, lai nodarbotos ar tādām lietām. Tas man priekš nākotnes inspiration.

Mākslas skolā mani reāli nokaunināja Vegere. Es biju tiiiik samulsusi. :D Normāli es atnāku pēc savas dzēšgumijas, a viņa sāk uzbrukt devītajām, ka man, nabaga meitenītei, nevar atdot manu dzēšgumiju. :D MAN BIJA TĀDS KAUNS/ :D Labi, ka Annamarija man iedeva, lai Vegere nomierinātos... ;D Citādāk būtu skaidrošanās. ;DDD
Parunājos ar Katrīnu, par Laimas dz/d. Diezgan aktuāla tēma pēdējā laikā, ne? :D

Noskatījos arī jauno GG. Man baigi patīk tas seriāls. Jā, man besī Serēna un Dženija, viņas abas man liekas galīgi stulbas. :D Bet tas tač nav svarīgi. Par to var diskutēt ar tĀdu pašu cilvēku, kam interesē šis seriāls.

I kinda started something new. But shhhhhh.



Ā, šodien man lika aizdomāties daudz kas tieši par atkal šo tēmu... Dāvida acīs ir sirsniņas, kuras visas meitenes, protams, izceļ. Un tas, ko teica skolotājs. Un tas, ka man vienīgajai tādas nebija. Un arī citur. Un tas, ka, man liekas, es viņu redzēju tonakt ar to meiteni. Un, varbūt, tas man par kaut ko lika aizdomāties. Un... ja viņš būtu atsaucies? Varbūt, viņš tiešām nedzirdēja. Es zinu, ka uzvedos traki stulbi, bet es vismaz par to nerunāju ar citiem, nekrītu uz nerviem. Šī bloga lasīšana ir tikai jūsu pašu izvēle. Redz kā es no sev saistošān tēmas pārgāju uz diršanu jums virsū, ne? Varbūt, esmu satraukta. Gluži kā dzīvē, kad kaut kādā veidā aizskar tos vājākos punktus. Tāpat kā tas skolotājs, es jutos pazemota. Ne jau mākslas skolas - tas ir foršs. Kinda.


Ā, vēl šodien skrēju. Bija diezgan grūti, bet daudz vieglāk kā iepriekš. Skrēju bez Nikas. Viņa bija tik bēdīga... ://

Prettiest friend

Skolā bija aktuāls jautājums - kur pazudusi Arta? Mēs par to spriedelējām, Arta arī necēla telefonu. Hmm, slima. :/
Krievu valodā dabūju 8 par dialogu. Hehee, Anrijs bija tiiik smieklīgs! :D
Sastrīdējos ar sporta skolotāju, man viņš nepatīk. :D
Ārā bija nenormāli sitls un es atkal biju saģērbusies melnā. Laikam jau, grūti sākt vilkt katru dienu pavisam košas un gaišas krāsas, ziema vēl galvā. Tāda sajūta, ka pēkšņi atkal varētu palikt galīgi auksts, tas jau bija tik pierasts.. bet nē, labāk, lai paliek siltāks.

Pēc skolas pa ilgiem laikiem biju uz Kristīnes treniņu. Parunājos ar Antu. Kristīne bija priecīga mani ieraugot. Nu, abas. ;D Treniņš bija foršs, man patika spēlēt, bet mēs to ātri beidzām un mums bija fiziskais. Ir jau labi, bet es labāk būtu vēl spēlējusi.

Atbraucu mājās, pārģērbos un gāju skriet. Nika šoreiz bija diezgan nepaklausīga, un man nācās brīžiem viņu vilkt. Man nepatika, ka manas kājas novēroja nevēlemas sejas.
Galīgi piekusu, pabraucu vēl ar trenažieri (2min ;D), vienkārši prikola pēc, un tad gāju dušā. Tik patīkami.

Vispār sanākusi man sportiska diena./
Ā, runāju ar Reini pa skype pirms treniņa. Viņš man parādīja savu istabu un stilīgo telefonu, kas saucās vec modelis tur - Japānā. Tik dīvaini, ka man visu laiku ir tāda sajūta, ka viņš man ir tepat blakus. Blakus istabā or smth. Tās, laikam, ir jaunās tehnoloģijas, kas palīdz šo sajūtu uzture't. (giggle)


Why Prettiest Friend? Tāpēc, ka pašlaik šī dziesma man ir viena no mīļākajām.
Ā, vēl Dj Tiesto ft. Nelly Furtado - Who Wants to be Alone :)







EUEUEUEUEUEEUEU.
Šis ir mans 100 ieraksts. Vai es tiešām tik daudz esmu rakstījusi? Ņemot vērā tā dienas, kad nerakstīju. Forša sajūta, ka vari izskriet cauri savām atminām. No tām vienmēr var kaut ko mācīties.
/////

I just came from gay party - man ir perversas bildes. :DDDD
Un.. ko man vakar lika atcerēties viens cilvēks. Es rēcu vēl kādu stundu par to.. es jau biju aizmirsusi, kādi atgadījumi man atgadījušies. Un cik smieklīgi un traki tie bijuši. :DD