Čau, maziņie!
Cik es rakstu, cik es sevi atceros, es vienmēr esmu domājusi, aizdomājusies un spriedusi.. tā kā tas jau nav nekāds jaunums, ka atkal to daru mazliet biežāk kā parasti! Nu re, skola ir sākusies, it kā neviens nav nomiris, neviens vēl nav nojūdzies. Jā, tā, laikam jau, ir laba zīme.
Es tikai esmu sapratusi, ka būs baigā skriešana. Atkal jau. Es tā sapratu, ka mājas darbus tā normāli varēšu pildīt tikai wīkendos. Nu jā.. tagad manas patvēruma dienas ir sestdiena un svētdiena. Es tās izbaudu tik, tik ļoti, ka varu derēt, ka pieņemos ne tikai enerģijā, priekā un laimē, bet arī 346 kilogramos. Kāpēc 346? Tāpēc, lai mazliet pārspīlētu. Man liekas, ka ļoti daudziem pārspīlējumi liekas pievilcīgāki kā īstie cipari vai vispār kaut kas cits.
Rudeni tā īsti nevarēja manīt, bet tagad paskatos pa logu ārā... un jā, pašas koku augšas jau nokrāsojušās pavisam oranžīgdzeltenas. Drīzāk izskatās, ka tas nav rudeņa, bet saules darbs. Izskatās kā saules buča. Vai zelta lietus. Vai kaut kas tāds, jo tikai koku virsa ir nokrāsojusies. Vai tikai pie mana loga ir tāds koks? Nu nezinu, bet man jau patīk!
Es esmu baigi priecīga, ka volejbols tagad ir gandrīz mana prioritāte. Es pārgāju mākslas skolā uz otru klasi, jo tad man stundas tikai 2x nedēļā. Ideāli. Tas dod laiku treniņiem. Tikai kur paliek pārējās aizraušanās? Ak šausmas... es atkal sāku. Es varētu murgot par savām mazajām "problēmiņām" visu dienu, bet tieši tāpēc, ka tas ir garlaicīgi, es to nedaru. Labāk paturu savā sakarsētajā galvā.
Man prieks, ka pirmās atzīmes ir bijušas veiksmīgas. Sportā un literatūrā 9. :) Man tikai mazliet bail no ķīmijas un fizikas. Kas ir vainīgs pie tā, ka man nepielec? Un kas vainīgs pie tā, ka Mihno ir pedantisks idiots? Tur, laikam, es nebūšu vainīga. Tikai jāizdomā, kā es visu izdarīšu tā, lai nav nepatīkamas situācijas.
Vispār kopumā esmu visu laiku satraukti priecīga par visu, kas notiek. Man vienkārši patīk dzīvot. Dīvaini, bet es apjaušu to katru dienu. Man tik ļoti patīk vērot cilvēkus... Un mēģināt saprast, kādi ir viņu nodomi. Man tik ļoti patīk skatīties pa logu, saprast, ka gadalaiki mainās. Ka lietus ir tik nenormāli pievilcīgs, saule tik ļoti jauka, vējšs tik maigi viltīgs... un tā tālāk. Es priecājos, ka man ir dota dzīvība. //Kurš vēl nonācis pie tik šizīgiem secinājumiem?
Vēl interesanti ir tas, ka atkal, klausoties transu, es galīgi ieslīgstu transā. TO sajūtu nevaru aprakstīt. Es jau varu mēģināt, bet kas sanāks.... - sajūta, ka atceros visu vienā laikā, visu, kas bijis, tirpiņas, taurentiņi un kutināšana galvā un visā ķermenī. Tik ļoti aizdomājos, ka tālāk nevarētu, bet tik jauki iedomāties un aizdomāties. /// Tagad es pārāk daudz jau sāku rakstīt. :D
Lai jums visiem tiešām veicas. Ununun... pasmaidiet! Tas tomēr ir tik svarīgi. Kaut vai par tām skaistajām lapām, kas tūlīt sakrāsosies. :)
Un, proootams, daži ieraksti no tumblra. :)
This time - happy face under my hands
Autumn, ou autumn… I can feel you already.
“And if I do run away from this life?”
“See all the beautiful things in life..”
I like winter the best just because then I remember the best of you .. nanana
Kāpēc, kamdēļ, tam pat nav iemesla-man rokas nolaižas, zūd iedvesma.
/vai nav ideāli pateikts?
I like all changes. They are sooo exciting! Yeah, I’ve had only one change in my life, that I would have never wanted, but that’s in the past now.
I like, that Autumn is coming. I like the feeling, that there’s gonna be Winter. I really enjoy everything, that’s happening outside now… Rain falling down, air becoming colder and starting to bite my cheeks, people changing.
Ai, bija jau vēl, bet tādi maziņie, personiskie, filozofiskie.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru