step by step, day by day

Nosaukums vienkārši iešāvās prātā. Sen atkal neesmu rakstījusi.

Par otrdienu.. Rīts nebija īpaši veiksmīgs - fizikas eksāmens. Lai atkal par skolu aizmirstu, aši braucu mājās, bet kolīdz ienācu pa durvīm, Arta man pazvanīja. Tad es paēdu un braucu uz centru.
Es atceros baigo lietu, man bija bail, ka mani mati paliks slapji. :D Tāpēc es biju paņēmusi lietussargu, kuru man pūta gandrīz pa gaisu. Es atceros, ka runāju ar Artu pa telefonu, bet domāju par pilnīgi kaut ko citu, jo man liekas, ka kaut ko palaidu garām/.
Viņa man panāca pretī, es īstenībā jau biju gandrīz klāt. Iegājām Victory pubā, es satiku Kristapu. Čau, čau. Man vienmēr ir ko teikt, bet es gribēju vņu vienkārši pavērot... tomēr, nepazīstams cilvēks līdz tam brīdim.
Mēs dzērām ķiršu alu, runājām par visu ko, bet nonācām pie tēmas par pamestām mājām. Kā tā, nezinu, bet nākamajā brīdī mēs jau gājām uz tramvaja pieturu, lai brauktu uz Mežparku. Khm, es nebiju pa ilgiem laikiem topogrāfiskais idiots, tas bija Kristaps! :D
Iesnīkojām sētā, tad vajadzēja tikr iekšā. Es biju pārbijusies, jo viņš mūs veda cauri TUMSAI pagrabā. Es tiešām biju riktīgi nobijusies. Ne jau no kaut kādiem spokiem, bet reāliem cilvēkiem, narkomāniem, bomžiem vai sargiem. Dīvaini, ka mums jābaidās no cilvēkiem, kas ir tādi paši kā mēs, bet pilnībā citādāki. Atkal jau par to pašu.
Māja, slimnīca, bija kruta. Es atradu Elitas cigaretes! :D Esmu gandrīz pārliecināta, ka tādas vairs nepārdod. Vienā brīdī vienā istabā kaut kas skanēja.. kā soļi. Es sastingu, biju gatava uz vietas uzsprāgt, cik man bija bail. Viņš aizgāja paskatīties, tie bija ūdens pakšķi. Āaaa, mana sirds tomēr neapstājās, es atkal biju pārbijusies.
Tramvajā satikām Tomu un viņa kaut kādu draugu, kurš varēja būt vienkārši blakussēdētājs, es viņu nepamanītu. Toms ir tik smieklīgs... :D Es nemāku paskaidrot, bet varēju pārsmieties. :D
Vēlāk jau mājās braucu, atpakaļceļu neatceros.

Trešdien.. ai, man galīgs slinkums, bet stāstīt gribas. :D
Bijām skolā, pēc tam satikām Ģirtu, tad uz centru, tad uz tējas pagrabiņu, tad uz čili, tad es uz mājām. Līdz tam brīdim diena par sevi neko pavisam skaistu nesolīja. Smieklīgi bija tikai tas, ka meitenei uz jakas uzkakakāja putns. :D Un tā varēju būt arī es, bet... fjuu. :D Kad gāju uz pieturu, satiku Agnesi. Tad man kaut kā uzlabojās garastāvoklis. Pārējo dienu īpaši neatceros.

Ceturtdien ar klasi bijām uz kino. Vika normāli izcēlās. :D Bet tas tā. Pēc tam es ātri uz normatīvu. Ākkd, uzzin;aju, ka Vika ( nu jau cita ) ir kopā ar to tur džeku/. Tas bija suprise. Man gāja ok, normāli rezultāti. Pēc tam neatceros, bet kaut ko es noteikti darīju. ;D

Piektdien es negāju uz muzeju, braucu uz slimnīcu. Nepatīkami skati, ārsts - žiļiks, ja tā var teikt. Bet vismaz tagad es esmu uz pareizā ceļa un varu ārstēt savu kāju. Nebūs jāgriež nekas. Jesss.
Pēc tam.. fak, atmiņa. Laikam jau, domāju ar dzīvi. Pa nelaimēm. To ir daudz. Ne jau tieši man, bet vispār.. visapkārt. Tāpēc vairāk jāskatās uz labām lietām, lai neieslīgtu pilnīgā depresijā.

Šodien, sestdien, no rīta izkāpu Vecrīgā, aizgāju uz M6, fail ar karti. Kā man nepatīk tā sajūta, ka uz kartes nav nauda, bet tu to nezini. Tomēr varēju samaksāt, tikai vienu lietu nevarēju nopirkt. Tad gāju uz tēta darbu. Pa ceļam mācās dažādas, dīvainas domas virsū. Ne uzreiz sliktas, vienkārši dažādas. Tad tētis man iedeva lasīt viņa lietu, lai es viņu pagaidu... tad es aizgāju nopirkt grāmatu, sāku jau lasīt, tad skicēju, tad atkal lasīju. Mazliet garlaicīgi palika, bet tad jau arī braucām. Es žāvājos ar muti ciet, bet tētis domāja, ka es pa viņu smejos. :D Mjam./
Es diezgan sen neesmu spēlējsui volejbolu, tas, laikam, mani nomāc. Un es tikai tikko atcerējos, ka rīt ir tuss. Fak! Kā es varēju aizmirst? Un pirmdien man jau jābrauc uz Enguri. Fak! Kā es paspēšu?
Ok, my problems. // btw, man liecības tikai 10. jūnijā, forši ne? :D
have a great summer.

it's a new day Mp3

Šodien bija eksāmens. Normāli. Kad uzzināšu atzīmi, tad varēšu spriest! :D

Gāju uz pieturu, mani svārki vienkārši lidoja! :D Visu laiku pieturēju, tik nekomfortabli. Es aizbraucu garām savai pieturai, jo aizdomājos un aizmirsu nospiest pogu.. :D Vispār dīvaini jutos.

Mājās pārģērbos, tad uz centru. Gājām uz Čili, nepaņēmu nekādus kokčikus, tikai picu. :) Satikām pēc tam Elzu un pārējās. Man, laikam jau, prieks, ka devītā klase vēl nav. Mazliet chill vēl.
Iegājām veikalā un Domino vienkārši visur man sekoja! :D Man nācās paņemt.. :DD
Ai, man slinkums kaut ko stāstīt, es vienkārši meklēju iemeslus, kāpēc nemācīties fiziku. Tā tas ir.

Filma bija baigi smieklīga. Es baigi smējos. NU KĀ VAR DZIEDĀT UN WATAFAK tās dzemdības.. :DD Tas bija šausmīgi smieklīgi. :D Man patika kopumā.

Autiņā es sēdēju blakus kaut kādam vecītim, kurš mani pēc tam negribēja laist prom. Smieklīgi bija. :DD

Bija smieklīgs mājupceļš.

Un es atkal negribu mācīties. Man tāda sajūta, ka vienkārši esmu nogurusi no šiem 9 mēnešiem. Diezgan daudz, ne? Man tagad tāda sajūta - poh, ka tikai tikt projām no visa, pagulēt saulītē, neko nedarīt atkal. Man vispār jāgatavojas fizikai, bet es tagad izdomāju, ka rīt gudrāks par vakaru, tāpēc mācīšos rīt. :DD Un man atkal tik daudz idejas galvā, ko gribētu īstenot. Laura kaut kādā veidā mani vakar iedvesmoja. Vispār bija pārsteigums, ka viņa iet 9. nevis 8. klasē. Žēl vispār, jo nebūsim vienā, visticamāk, vairāk.// Es gribu atkal skicēt. Mhm. :)

wanderwall

Ceturtdiena... ko es atceros?
Es atceros, ka ar Artu biju centrā, mēs bijām Čili picā... ā, TAS BIJA TĪĪĪK smieklīgi!! Aaakd, mēs ieraudzījām Reini, un sākām viņu vērot no iekšpuses. Ai, tā diena bija faking smieklīga. :D Tiešām./ Tad Arta mani pavadīja līdz NDĢ, un es gāju uz treniņu. Atkal bija baigi karsti.. nu, tiešām karsti. Un tāds nogurums! Mēs ar Alisi gandrīz gulējām, bija šausmīgi grūti. Bet tad es kaut kā sakopoju spēkus, un gāja labi.
Piektdien, laikam, bija garlaicīga diena, bet neatceros. Ā, bija stresaina. :D Riktīgi, es jau tā gan ceturtdien, gan trešdiena naktī gleznoju, tagad vēl pa dienu... bet ar atzīmēm nekādā ziņā neesmu apmierināta. :( Mēs ar Katrīnu fočējāmies, smējāmies, domājām par Enguri, bet tad es uzzināju atzīmes un mazliet noskumu. Nekas. Pēc tam uzreiz ar tramvaju uz centru. Tur pie Stockmana sazvanīju Artu, viņa, izrādās, bija pāri ielai pieturā, tas bija tīīīk smieklīgi kā mēs runājām! :D Tad es satiku Antu./ Gājām uz Arēnu, es mūs apmaldināju :DD Smieklīgi bija, bet beigās atnācām. Bija fail ar biļetēm, bet nekas. ;DD LATVIJA, LATVIJA, LATVIJA!!! Mēs uzvarējām. Malači. Super. Ā, satiku Montu un Keciju, mums ar Montu atkal aizgāja runas par vienu un to pašu... :D Man superīgi uzlabojās garīgais! Tad ar Keciju "izsekojām" Montu ar Fāziju. Tas bija smieklīgi :D Bet drīz mēs pazudām, runājām par ĀVĢ. Baigi daudz un ilgi runājām, bet ne tikai par to... un tad satikām Montu, kas tagad mums sekoja :D Viņi par mums normāli ierēca. :D Vēlāk cauri Vecrīgai, mani paņēma mamma. Atkal jau Vecrīga tik skaista!

Sestdiena bija tāds chill... Es neko, tiešām NEKO nedarīju. Sauļojos ārā, vārtījos pa zemi, spēlējos ar Niku, skatījos O.C., ēdu saldējumu, izbaudīju sauli... man patika ne par ko nedomāt/ :)

Šodien biju jūriņā. :) Aiii, tik jautri bija. :DD Spidermens... :D Kur es kko tādu izrāvu? :D Un es ĒDU smiltis. :D Un man pazuda bumba... jā, kā tad. Wilsons mani nepametīs. :DDD Ak, šausmas, es pārsmējos!! :D
Satiku atpakaļceļā Ģirtu. :)
Mājās pārģērbos un braucu uz centru. Satiku Montu, gājām uz Arēnu. Tik stresaini bija!!! Mēs uzvarējām knapi 3. setu, bet nepaveicās tālāk... Somija ņēma virsroku. Bet emocijas neaprakstāmas.
Pēc tam sāka Lielbritānija - Krieķija. PINKIJS!!! :D Visādi smuki džeki. giggle/
Satikām Maritu. Viņa mūs aizveda pie neaktīvajiem džekiem :D Es mazliet vēl paliku, bet pēc tam jau izdomāju braukt mājās, kamēr Matīss vēl var aizvest.
Āaaa, mēs ar Montu galīgi nobijāmies, ka esam vīriešu tualetē un skrējām projām :DD
Man vēl jāmācās ķīmija. Neko neesmu mācījusies, bet neesmu arī satrakusies. Viss chill. :)
Vispār veiksmi visiem... man liekas, ka esam uztraukušies, man mazliet tagad uz vakaru nāk uztraukums virsū. Bet cik forši būs pēc tam!!! :)

dienas skrien, bet es dažreiz apstājos...

Svētdiena pagāja ātri un karsti. Es skatījos O.C., mazliet mācījos. Vispār man galīgi nav atmiņas.. ja es atcerētos ko vairāk!

Pirmdien es, ejot uz autiņa pieturu, satiku skolotāju Vanagu. :D Viņš kā vienmēr nokautrējies ar savu mašīnu. Man viņš liekas smieklīgs. :D Autobusā es atkal jau diezgan sen nebiju braukusi. Man patīk vērot cilvēkus, bet man nepatīk neinteresanti cilvēki... ja iekāpj kāds cilvēks, kam es uzreiz redzu kādu stāstu vai viņš vienkārši ir skaists vai smuks, tad man patīk viņu vērot. Nē, nav tā, ka es blenžu ar nepārtrauktu skatienu. :DD Man likās, ka nokavēšu treniņu, tāpēc baigi noskrējos. Man vispār nepatīk šitik silts, jo tas galīgi nesader ar skolu. Sabīne treniņā nebija, tāpēc ar Alisi sildījāmies... baigi smieklīgi sanāca visu laiku, jo es nevarēju normāli uzsist. :D @

Otrdiena maniem vecākiem kāzu jubileja. Kāpēc saka jubileja? Man nepatīk tas vārds. Saistās ar veciem cilvēkiem. Par skolu īpaši neatceros... bet atceros treniņu. Ā, vakar, pirmdien, Sabīne bija, bet šodien, otrdien, es ar Alisi sildījos. :D Ei nost, man nav atmiņa. Jānomaina atmiņas karte. ;D Njā, pēc treniņa gāju pie vecākiem uz itāļu restorānu.. es VIENA PATI apēdu veselu picu. :D Tad vēl divus saldējumus. Malacis es. Ā, vecāki tur izdomāja palikt, neiet uz filmu, jo Roberto taisījās dziedāt. Tad viņš nodziedāja, bet meitenes paprasīja, lai viņš padzied mums, jo vecāki baigi labie klienti tur... Un jā, tik forši bija! Tas soms, kas spēlēja akordionu vispār tiiik smieklīgs. Mēs ar viņiem runājāmies visādi.

Šodien, trešdien, skolā Artai pastāstīju savu sapni. Tagad gaidu, kad uzzināšu, ko ATKAL nozīmē tas uguns? :D Lai gan tas nebija tas, kam īsti pievērsu uzmanību, jo galvenais bija tas, ka es pamodos un biju gatava raudāt.. kāpēc? Jo man vīrs, Hīts Ledžers, bija miris 11.septembra traģēdijā. :D Traki, bet skumji. Es tiešām jutos šausmīgi bēdīgi. Un tad es domāju par to, cik daudzi cilvēki katru dienu atcerās to dienu, kad tas notika... cik daudzi vēl joprojām cieš. Un es sajutu tik briesmīgas sāpēs.. kā vispār mūs var ietekmēt sapņi? Tagad liekas, ka baigi var.
Atkal nācās dzirdēt cita cilvēka skatu uz dzīvi... gribās pašai zināt vairāk, lai nebūtu jākļūdās. Es par vēsturi nevis kādu citu cilvēku dzīvēm tagad runāju. btw
Neaizgāju uz mākslas skolu, jo aizmirsu darbu mājās. Tad skatījos O.C., tad sapratu, ka tā nevar turpināt. Es sakārtoju savas domas, istabu un prātu. Atbrauca Zane un vecāmamma ar Reiki, tad Solvita ar Viki un visas mazāz mīlulītes bija kopā! Ai, es varētu vēl komentēt, kā bija ntā, bet slinkums/.
Mēs ar Zani uzspēlējām volejbolu, pasēdējām i - netā, tad viņi aizbrauca. Es sāku gleznot. Hmm... sanāk kādu stundu. Pietiekami. Diezgan. Progress priekš manis. :)

iet pa straumi vai klausīties sirdsapziņā

No rīta aizgulējos pa stundu! Tad aši dušā mazgāt matus, tad aši, aši visu pārējo, bet stresiņš bija.
RVS visas satikāmies, dabūjām nometnes līgumus! (yesyesyeyes!!!!!!!)
Tad kāpām busiņā, vēl atnāca Monta un Anta. Tik jautri vispār gāja! Bija Prāta Vētras koncis uz dvd, un mēs visu ceļu kaut ko ārdījāmies, ar Montu runājāmies par nometni, sarunājām par istabiņā... Es NEVARU SAGAIDĪT. Kur mēs pavadam vasaras foršākās dienas? LIMBAŽOS.
Bija baigi ilgi jābrauc... nu, tomēr - GULBENE. :D watafak? Kur ir Gulbene? Nu, tagad zināšu. Atbraucam, uzreiz uz veikalu. Alise noskatīja vistas, bet tās pēc spēles. :D
Vispār mums gāja labi! Mēs Cēsis visos setos uzvarējām!! Tikai Rīgas rajonam bikiņa palidāmies 3. setā, bet vispār uzvarējām. Man baigais prieks! Bija šausmīgi karsts.. tā jau karsts plus vēl mēs spēlējam. Nu, riktīgi bija.
Tad atkal uz veici, sapirkāmies viskaut ko. Ā, Gatis baidīja visu spēļu laiku, k Alise vistas nedabūs, ja mēs zaudēsim. :DD Tik sieklīgi bija.
Atapkaļ ceļā visas no sākuma ēda, tad Alise aizmiga, tad mēs atkal dziedājām, Zane sāka ārdīties, jo izdzēra pārāk daudz ... Dinamītu. :D Runājām par nometnēm, par Jutu un vēl neko un daudz ko. Šausmīgi jautri bija.
Tad atkal satikām Kristīni, kas bija priecīga par mums. Monta arī dabūja līgumus, un mēs abas kā saulstariņi starojām, runājot par to, ko mēs tur darīsim. Karoč būs visi Bomiņi.. visforšākie džeki. giggle. Mūsējie, savējie. Vispār viss tik superīgi. Tad es gāju satikt savu mammu. Sāka līt. Bet man patika. Es viena pati gāju un smaidīju par visu, kas notiek. Cilvēki skatījās, bet poh, jo man pašai bija liels prieks. :)
Satiku mammu, aizbraucām uz Spici pēc vārdnīcām, bet es, protams, pēc tam vēl iegāju Zarā/.

Mēs ar Alisi un viņas draugiem jau sarunājām braukt uz Muzeju naktīm, bet tad nolēmām, ka esam pārāk nogurušas, bet tad viņa idzomāja braukt, bet es izdomāju mebraukt. Varbūt, ka nožēlošu, bet nē, nenožēlošu! Daudzi šovakar uz MP.

Vispār viss ir skaisti, lai jums veicas! :)

Otrdiena, Trešdiena, Ceturtdiena, Piektdiena

2.
Ko? es neko neatceros. :D Biju treniņā, atceros, ka bija forši. :)
3.
nu kā tā var? man čista ir problēmas ar atmiņu! :D Njā, bija gara diena skolā. Pēc tam ne tik gara mākslas skolā. Bija smieklīgi, ka mēs visi bijām pārpratuši, ka Katrīna bija Meksikā... :DD Tas bija tiiik smieklīgi, kā visi viņai jautāja, kā viņai gāja Meksikā!
4.
Es atkal biju uz mājturības konsultācijām... Bija forši dzirdēt, par ko runā devītās, ka atkal Kazaka slavē 9.3 klasi. ;D
Diena atkal bija diezgan gara, ar visādiem maziem, bet foršiem notikumiem. Es atkal slēpos no māsiņas... :D Bet pēc tam izrunājos ar viņu. :D Un tad viņš man uzsmaidīja. Es jau varu iedomāties ideālās vasaras dienas!
Nobastoju sportu, sagaidīju Artu un Agnesi. Bez emocijām, man kaut kā nepatika kaut kas. Es tikai atceros tādu dīvainu sajūtu. Pēc tam chill, iegājām Rimčikā, tad Čili picā. Tu apēdām picu, es dzēru kokčiku, ēdām saldos. Man baigi patika atmosfēra, bet bija TIIIIK nenormāli karsts. Mēs gaidījām čeku kādu pusstundu, tad atnāca Agnese, es aizsteidzos projām, satiku tētis, apmainīju somas, steidzos uz Barona centru, satiku Sabīni. Bučas mučas un devāmies uz NDĢ. Atnācām, un jutāmies jau kā pēc treniņas. KARSTAS MĒS. :D Sākām sildīties, Dana izlauza potīti jau pirmajā minūtē, kad sākām sildīties! Tik traki. Nikola baigā bariga. Sabīne mani gaidīja, lai tikai to pateiktu. :D
Šis, laikam, bija pirmais vakars pēc vairākām dienām, kad nespēlēju volejbolu ar tēti, jo viņam potīte sāpēja. Tik stulbi... bet ko darīt. Es gribētu kādu sev ģimenē vai kaimiņos, kas tikpat ļoti grib spēlēt. :D
5.
Skolā apsveicām Anniju, Elīza bija ielīdusi kastē.. :D Vispār foršs pārsteigums bija!
Vispār nevisai labi atceros šo dienu. Bija baigi karsti.
Biju pie Zanes, atkal pabrīnījos par viņas superīgo suni... mēs klausījāmies Alors on Dance. :D Priecājāmies par superīgo laiku, un mācījāmies franču valodu.
Ā, es atceros, ka tajā dienā es biju baaaiiigi nogurusi. Literatūrā es jua gandrīz aizvēru acis, traucēja vienīgi pati Sondore.
Es neaizgāju uz mākslas skolu, jo bija savi iemesli/. Bet garīgi gatavojos sestdienai!

xixi

Biju no paša rīta uz mājturības konsultācijām, un man iepatikās izšūt! :D
Diena pagāja diezgan interesanti, bet garlaicīgi. ;D Visādi pārsteigumi.

Pa ceļam uz mājām es galīgi aizdomājos, bet pēkšņi man no muguras Auziņa! :D Es TĀ pārbijos. Tā neko.

Man bija MILZĪGS pārsteigums šodien./ Man pat mute var teikt, ka palika vaļā. Visas Kristīnes bija atnākušas pi Lūsenēm. Man gandrīz elpošana apstājās, bet nekas... Tas bija tikai pirmais iespaids. Bet tāpat biju ļoti nelaimīga.
Treniņā baigi piekusu, bet ne visi brīži bija patīkami dēļ.. mjām. Viņām. Lai nu kā, bet pilnībā citi cilvēki. Nepatīkami.

Ar tēti baigi izrunājos, tad spēlējām volejbolu. Viņš apsolīja tikai 15min, bet abi iegājām azartā, un spēlējām daudz ilgāk. :D Kas var būt foršāks par volejbolu vakarā? Es tikai baigi nogurusi biju, un esmu.

Šodien ne par ko daudz nedomāju. Man patika šis teksts, ko Arta jau sen zināja, bet man tas jaunums:

Filozofijas profesors lekcijas sākumā paņēma burku un piepildīja ar golfa bumbiņām. Un jautāja studentiem, vai burka ir pilna.
-Viņi piekrītoši atbildēja, ka esot.
Tad profesors paņēma oļus un iebēra tos burkā.... Oļi ieripinājās spraugās starp golfa bumbām. Un viņš atkal jautāja studentiem, vai burka ir pilna.
-Viņi piekrita.
Tad profesors paņēma kasti ar smiltīm un iebēra tās burkā. Protams, smiltis piepildīja visas spraugas. Un viņš jautāja, vai visi piekrīt, ka burka ir pilna.
-Uz ko studenti atbildēja ar vienbalsīgu "JĀ".
Tad profesors paņēma divas alus pudeles, atvēra tās un ielēja pilnajā burkā. Alus iesūcās smiltīs.
-Studenti sāka smieties.
"Un tagad!", teica profesors, "Es gribu, lai jūs atzītu, ka šī burka atspoguļo visu jūsu dzīvi."
Golfa bumbas ir svarīgākās lietas tajā - bērni, veselība, draugi, hobiji. Lietas, kas vienmēr paliek un jūsu dzīve ir piepildīta.
Oļi ir pārējās lietas, kas svarīgas jūsu dzīvē - darbs, māja, mašīna.
Smiltis ir visas pārējās mazās lietiņas, kas piepilda jūsu ikdienu.
Padomājiet! Ja jūs vispirms piepildiet burku ar smiltīm, neatliek vairs vietas nedz oļiem, nedz golfa bumbām. Tieši tā pat notiek, ja jūs tērējat pārāk daudz laika niekiem. Jūs tā ārī nepiepildīsiet dzīvi ar jums patiesi svarīgām lietām. Pievērsiet uzmanību lietām, kas ir vissvarīgākās jūsu laimei ! Rotaļājieties ar bērniem ! Aiciniet vecākus vakariņās ! Dodieties makšķerēt ! Nosviniet vēlreiz 18 gadu jubileju ! Jums vienmēr atradīsies cits laiks, lai iztīrītu māju. Parūpējieties par golfa bumbām vispirms. Viss pārējais ir tikai smiltis. Viens students pecēlis roku jautāja:
-"Profesor, bet kāda ir alus nozīme tajā visā?"
Profesors pasmaidīja un teica:
-"Nav svarīgi, cik piepildīta ir jūsu dzīve, lai tajā vienmēr atrastos vieta kādam aliņam.."


Jā, tagad uz diena beigām man uzlabojās garastāvoklis. Volejbols man rada prieku, un nekas man to neatņems! Lai cik grūti dažreiz iet... es taču varu, jo man patīk. Sevis uzmundrināšana/

20.44

No rīta adīju, man jau salīdzinoši daudz! Baigais prieks, ka kaut kas arī iet uz priekšu.

Vēlāk atkal paadīju, man apnika, sāku kaut ko čakarēties datorā. Āaah, pārāk daudz laika tam atvēlu. Vajadzētu drīzāk grāmatas lasīt. Nu mjā, tētis staipījās, teica, ka palicis galīgi stīvs. Tad viņš aizbrauca, un es sāku lasīt to grāmatu par cilvēku smadzenēm, kas ietekmē ķermeni un otrādāk. Interesanti, bet, protams, ne viss.

Vienā brīdī atjēdzo, ka ir MĀMIŅDIENA. Visi.. nu, daudzi, ja iepriekš pirkuši dāvanas, bet es aizmirsu. Tad mammai pteicu, ka eju pēc kaut kā garšīga, bet īstenībā gandrīz skriešus devos pēc puķēm un varbūt kādas mazas dāvaniņas. Pusceļā sapratu, ka man tikai labi ja 3Ls 40sant. Nekas, devos tālāk. Nopirku mango, kas mums ar mammu gandrīz mīļākais auglis, tad vēl mazu puķu podiņu. Palika tikai kādi 5sant. Tad atkal kā vējš devos mājās. Pa ceļam jau izdomāju tekstu. Kad skatījos puķes, man bija izvēle starp vieoleto un zilo, es izvēlējos zilo, jo par tām es varēju pateikt kādu skaistu tekstu, ko turpat izdomāju - zilā ir sapņu krāsa, tāpēc šīs skaistās, zilās puķes es dāvinu Tev, jo man pat sapņos nevarētu rādīties labāka mamma kā tu! // Mamma bija iazkustināta, arī par mīļāko augli. Nu, nebiju es neko sagatavojusi iepriekš, bet man pašai liekas, ka tas bija tikpat romantiski, ka es skrēju uz veikalu, lai iepriecinātu mammu...

Noskatījos Cast Away. Skumja filma. Atceros, ka tad, kad biju maziņa, baigi raudāju par Wilsonu. Tagad arī varēju, bet negribēju. ;D

Sāku mācīties, izmācījos. Biju ar Niku dauzīties. Nabadzīte tā noskrējusies, ka neskrēja pakaļ nevienai manai bumbiņai ! Tad nu es izdomāju, ka jāskrien man ap māju, lai viņa skrien pakaļ. :D Tā arī darīju, bet Nika ar attālumu no manis skrēja tāpatās. Es baigi noskrējos, bet Nika tikai vairāk nogura.

Tad man zvanīja ķipa Janbergs, bet es zinu, ka tas bija Viesturs.. :DD Wierd call.

Pamācījos franču valodu. Man vēl jāiemācā tautasdziesmas. Fak.

See ya!

Bora Bora

Vakar bija sestdiena. Vakar divas pirmās nodarbības bija pie Sarmītes. Whuuh. Man jau meitenes teica, ka būs grūti, bet nu.. tas bija ļoti grūti!! Darīju, kamēr jau briesmīgi sāpēja, bet es arī visu nevarēju izdarīt, kas mani pārsteidza! (hihi) Njā, laikam, man vajag vairāk treniņus.
Trešā nodarbība bija Foto, un mēs gājām ārā uz stāvvietu. Man patika skatīties citas, un man patika arī pašai. Uzzināju, ka Krista ir gājusi pie vecā Pūliņa! Wau. Latvija, jau kuro reizi pārliecinos, ir tik maziņa! Viena meitene, kurai aizmirsu vārdu, visu, visu laiku runāja. Tik smieklīgi bija. :D Viņa vienubrīd man kaut ko stāstīja, bet tik neskaidri, ka es vienkārši - jājā. :D

Pēc tam gāju uz Vecrīgu. Pa ceļam dzirdu - Anna! Anna! / Satiku Sandru uz riteņa. Viņa prasīja, vai biju vakar Bērziņa pirtī.. viņai pašai neļāva. Tā neko, nebiju gaidījusi viņu ieraudzīt. Neko daudz nerunājām/
Aizgāju uz dziju veikalu, nopirku daudz dzijas, neatradu kanvu, gāju uz GC, atradu kanvu. Es biju tik ļoti piekususi.. Ārā superīgs laiks! Gāju uz Stockmanu, mazliet nobijos, kas man atsauca visas nepatīkamās atmiņas, bet tad ātri, ātri devos tālāk, satiku mammu, un mēs gājām uz augšas kafeijnīcu. Man tik ļoti tur patīk! Protams, es nenoturējos un paņēmu saldo. MM, tik garšīgi. Tad pastaigājāmies, pajūsminājāmies par visu skaisto. Nopirkām arī kaut ko.

Kad jau braucām mājās, sāka līt. Man tik ļoti patīk lietus siltā dienā. Tāds svaigums visapkārt!!
Ar mammu skatījāmies Leap Year. Sākums, manuprāt, bija diezgan garlaicīgs. Filma tāda vienmuļa, man liekas, ka viss pārāk ātri notika. Viņi gandrīz neko nedarīja, bet tomēr iemīlējās. Nu, labi. Mamma aizgāja pie kaimiņiem čillot pirtī un baseinā, es paliku viena.
Paskatījos FTV, vēl kaut ko pamuļķojos.. :D Tad atbrauca tētis. Atnāca Solvita ar vīru un Viki!! ĀAaa, maziņā. Man tik liels prieks bija viņu atkal redzēt. Tikai maziņā mani neatceras.. :/ Nekas, nevar jau vienmēr cerēt, ka tevi atcerēsies tik maziņš. Viņa, manuprāt, ir ātrāka kā Reiki. Nu, skrien viņa ātrāk par Kivi un tik mežonīgi ātri, ka mute paliek vaļā! :D

Tad tētis arī aicgāja pie kaimiņiem, es adīju. Kā man gribas beidzot to visu pabeigt.

Drīz jau gāju gulēt. :)

pam pa ram pam pam

Vakar bija ceturtdiena.
Man patika diena, bet man nepatika diena pēc skolas līdz teātrim. Man nepatīk, ka cilvēki izdara spriedumus, kad nerunā par savu dzīvi.
Es atkal baigi daudz ēdu, baigi daudz.
Teātrī bija kustība. Atkal bija tā trakā .. nē, vienkārši mazliet dīvainā pasniedzēja - horeogrāfe. Bija interesanti un ne tik interesanti uzdevumi. Bet bija ok. Tā, laikam, bija mana pēdējā reize tur.. vismaz šajā mācību gadā. Es gribu atpakaļ volejbolu. Man pitreūkst 3x nedēļā. Man pietrūkst Čiepa. Aizvakar kādas 30min pa telefonu norunājām, un tagad abas saņemsimies. Viņai baigi traki ar devīto klasi btw. Kuram nav? Hm, ne visi tādā stresā.
Un es neeju prom no teātra, tāpēc ka netieku galā ar visu. Man nepatīk, ka daži tā domā. Es eju, tāpēc ka man vajag un gribas vairāk volejbolu. Bet ja nemainījāt tāpatās savas domas, tad nu.. neko. Tā ir jūsu darīšana.
Mājās baigi centos mācīties. Vēlu aizgāju gulēt.

šodien ir piiieeekktdiena!
Diena bija normāla, nekādas īpašas emocijas neizraisīja.
Tikai es izdomāju noskaitīt Tālavas Taurētāju. Protams, kājas un rokas man trīcēja, sirds sitās kā nelaba. Tas ir tas, ko Sondore spēj man nodarīt. Varbūt arī vispār tā publiskā runāšana, bet, manuprāt, vainojama galvenokārt Sondore.. Es netīšām Kristai nepareizi pateicu priekšā dzejoļa rindiņu, mazliet stulbi jutos, bet Sondore tāpatās viņu jau grasījās pārtraukt.

Franču valodā jau mazliet brīvāk runāju. Man patīk jautāt jautājumus un atbildēt.

Mākslas skolā mazliet paskicējām svētkus, tad gājām uz zāli skatīties devīto klašu diplomdarbu aizstāvēšanu. Mums tas ķipa jāzin. Visi bija baigi svinīgi. Bija arī skolotāja Ratīnika! Hm, ko viņa tur darīja?
Man patika Martas darbs! Bija arī Ingrīda un Artūrs, ko redzēju, bet negāju svecināties. Man tādas lietas nepadodas. Marta domāja, ka viņai nesanāca labi.. man jau liekas, ka visiem tā likās par sevi, jo visi baigi uztraukušies bija, bet mn ļoti patika. Darbi bija dažādi. Cilvēki dažādi. Tēmas dažāsas. Man jau pašai radās daudz labas idejas un vispār domas par to. Es sapratu, ka man būs grūtības, jo Irbe jau visu laiku rakstīja, ka neguļ naktīs. Viņai, starp citu, arī bija normāls darbs, es tikai nesapratu, kāpēc ādas krāsas tik dīvainas un saplūst ar fonu, viņa pati arī to komentēja. Labi, tas viss pārējais nav tik svarīgi. Ā, parakstījāmies, kas brauc uz Enguri. Būs forši. (sun)

Mani uzaicināja uz kāda džeka dzimšanas dienu pirtī... es ilgi domāju. Visas šīs nedēļas nekur neesmu bijusi.. Hmm. Nē. Es nevaru dēļ rītdienas. Nu jā, izdomāju. Bet varbūt, ka vajdzēja, bet es nezinu. Varbūt, ka nē. Tāpatās uzzināšu kā gāja.

Atbrauca Agnese, mēs visi tikko spēlējām UNO. :D Bija jautri, tikai Matīss un es visu laiku viens otram ieriebām, tāpēc tētis visu laiku uzvarēja. :D

Man JAU nāk miegs. Es visu nedēļu neesmu normāli gulējusi. It kā ok, bet no katras nakts sanāk ņemt nost kādu stundiņu vai divas, kuras vēl vajadzētu gulēt... tad tās sakrājās, un nedēļas beigās es esmu galīgi nogurusi.

Summer Jam Mp3

Reasons to sing

Tas saucamais brīvlaiks pagāja ātri. Hey, vispār man likās, ka tas bija kādu gadu! :D
Be tāpatās tagad negribās mācīties, tāds pats nogurums, tas pats slinkums. Baigi gribas vasaru, lai varētu kādu laiku nemācīties. Man jau tāpatās sanāk drīz atkal mācīties, bet vismaz to, ko es pati vēlos! :)

Pa brīvdienām bija spēles, kā jau minēju, noskatījos visu 90210, pati nesaprotu, kā tik daudz varēju noskatīties! ;D Biju uz kino, man patika filma. "When in Rome" - es jau sen gaidīju, man patika, ka es sen nebiju smējusies, un tagad man galīgi gribējās smieties. Bija forša filma!

Vakardiena skolā bija baigi gara, bet man atkal visi laiki sajuka, es nesapratu, cik ilgs laiks jau pagājis. :D Mums ir jādara catch up ķīmijā, kas man briesmīgi nepatīk, jo sanāk, ka daudz jāmācās.

Mākslas skolā arī it kā ir catch up, bet tur es tikšu galā, vēl ir laiks! Mēs vakar gandrīz neviens negribējām zīmēt, tāpēc Milana kaut ko visu laiku dziedāja un es nesapratu ko, bet tas bija baigi smieklīgi un ātri. :D Es gulēju uz krēsla, un Paula mani cēla augšā ar neredzamo virvi... :DD Nu labi, es arī zīmēju, man patika, ka vienā stundā jau uzzimēju tik daudz, cik daži divās. Kaut kas jau no manis varētu sanākt, ja es tā nopietnāk pievērstos tam visam un trenētos, jo bez treniņa nekas nesanāk. Practise makes perfect.

Mājās Matīss un vecāki mani izjautāja un deva idejas par augustu, kad būs Jūlija. Viņa man atsūtīja garu, garu vēstuli... Ko viņa darīja Rumānijā ar klasi? Butu forši, ja mums arī būtu tādas apmaiņas, skolas mācības! Viņa pat teica, ka baigās ballītes bija, jo, atšķirībā no Vācijas, tur alkoholu bija viegli dabūt. Hah.

Vispār daudz kas ir noticis, ko neesmu rakstījusi. Tagad sarakstos ar Elīnu, kas aizbrauca uz Kanādu. Eu, bet varētu!! Man liels prieks par viņu.
Tik maz palicis līdz skolas beigām, bet man liekas, ka man iet grūti ar mācībām. Wierdo vai tā tiešām ir? Man iet grūti, tĀpēc, ka man sinkums pildīt mājasdrarbus, bet līdz šim kaut kā esmu tos darījusi. Vakar matemātikā dabūju 9!! Yesyesyes... Šķiet, ka vairs neiešu aktierkursos. Tikai rīt vēl, jo man volejbolas ir svarīgāks. Laikam. Es nezinu. Nu, vismaz man vajag izvēlēties. Nevar tā/

Daži raksti no tā, ko pa šo laiku esmu rakstījusi citur:


Thiiink

Okay, you gotta hear this!

I was calling my mum, but I was also looking at my computer… so, I forgot that I was calling her. And I was singing something silly, when I realized, that she already picked up.. I was so emberesed even if it was my mum, which was hearing that… :DD It was soooo funny. I still smile about it. (giggle)

So, I had a thought. When I was singing, I felt free, I wasn’t thinking, but when somebody heard that, I started thinking what have I said, and what have I done. I couldn’t remember it all! That just means that we don’t really pay attention to what we are doing when we are alone… Maybe that’s why so many people are pissed off, because they are all the time surrounded by people, and they have to think how they look, what are they saying, why are they saying it, what is that other people thinking… and all the other things. That’s really a harmony, when you can be alone and not think, just be. That’s like a getaway.

Hope you had some thinking. :)


/Es domāju par to, ka ir cilvēki, kuru klātbūtnē tu vari justies brīvi, bet tādi tiešām ir maz, jo, ja tu sāc justies brīvi kāda "nepareizā" cilvēka priekšā, tad tas cilvēks visticamāk to pārpratīs. Vai arī kaut ko padomās. Ir tādi aizspriedumaini//

People are kind

People are kind, they are just creatures on this planet. But in these days we are making ourselves less natural. We are eating all the things we don’t really need to eat, we are putting some junk on our skin, we are shaving our true to nature, we are becoming lazy even on our work days and work time. Do you ever think global? Do you ever think about that? Ask that to yourself.. Maybe you enjoy every minute on the life your living just like this. But.. if you look to other people lives. I have seen young teens with fake blond/black hair, drunk face, cigarette in their hands, cosmetics more than they need… I’m not saying, that I don’t have some or even all of that. I’m just telling you to think about it, who ever is reading this.

That’s maybe not the worst part. The worst part is that as the time goes, all the people change. We have other valuables. We get angry, pissed more often. We can’t really see the little things or even the big things that are just so beautiful in this big journey - life. I can’t stop thinking about that our civilization is changing every day - and not to the good way. Well, maybe I’m wrong. We have many people, who do a good job, but there are those people, who only think about revenge and how to make someone else feel the pain, so their own can go away.

Remember, we are all people - we are all the same. We are all jumping and moving atoms. We could just be good to each other, be kind. Something is stopping us. A deep anger. Where does it come from?

//Njā, es tiešām domāju, ka apkārt ir daudzi neapmierināti un dusmīgi cilvēki. No kurienes tas nāk? Vai mēs tiešām tādi vienmēr esam bijuši?//

Vairāk negribu likt, bet gan jau šeit arī kaut ko vēl uzrakstīšu.

Bilde - vienkārši sexee.

crazy times

Sen neesmu rakstījusi, bet neesmu arī jutusi vajadzību..
Iepriekšējā nedēļa - watafak?! es PILNĪBĀ neko neatceros, jo man visa dzīve kopš piektdienas bija mazliet citādāka kā parasti. Piektdien sākās spēles, bijām tur visu dienu, bija atklāšana, dabūjām dāvaniņas... ;D Sestdien the same ar spēlēm, šodien gandrīz the same ar spēlēm. Man jau patīk mūsu vieta! :D Bet vismaz prieks par mūsu džekiem. :)

Atkal jau baigās pārdomas. Tagad par to, ko Monta teica. Un vispār par volejbolu. Nu bāc, kā tagad var par to nedomāt, ja vienīgais par, ko domāju šīs dienas ir tieši tas? Njā, wiieerd sajūta. Labi, man īsti nav nekas, ko vēlētos šeit uzrakstīt, sooo, bye, enjoy your holidays.