piektdiena, 2010. gada 18. jūnijs

ain't nobody gonna cry today


Hey.

It kā lielāko daļu šīs nedēļas dienas esmu pavadījusi mājās, bet tajā pašā laikā katru dienu kaut kur esmu bijusi... :D Dīvaini skan, ne? Nu jā, ar mammu viskautkur esmu bijusi. Un arī ne tikai.

Vakar bija baigi forši. Es pirmo reizi mūžā mēģināju veikot. Bet man labi sanāca. :D Baigais prieks. Izcēlos ar otro reizi. Pirmajā aizmirsu, ka 3 sekundes vēl jābūt tupus. Ai, bet man baigi iepatikās. Normāli mazliet stulba sajūta, ka par tevi visi ader, ne? Nu labi, smieklīgi.
Nu jā, vakar biju Ādažos. Pēc tam centrā mēs satikām Kristapu un Sīpolu... un viņi, protams, gribēja braukt uz Mārupi.

Es ienāku mājās - trīs mazi sunīši uzreiz skrien klāt un rej nenormāli. Nu, aiz prieka. Bet smieklīgi bija - mums reāli suņu māja. Jā, arī Viki ir pie mums.
Šorīt no rīta mani jau atkal pamodināja mazā, kāpjot uz galvas un ēdot roku. :D Man visa gulta ir ar spalvām... Diezgan stulbi. :D

Un jā, mana mākslinieciskā puse atkal ir iesalusi uz kādu brīdi. Ja sākšu kaut ko darīt, tad jau aizies, bet pagaidām baigais slinkums. Tāpat ir ar vēl citām lietām. Man nesen teica viens cilvēks, ka visiem ir slinkums, ka tas ir dabīgi... Bet es teicu, ka ja kaut kas ļoti patīk, tad nevajadzētu būt slinkumam, bet viņš teica, ka tāpatās tas ir tikai dabīgi. Tad es sapratu, ka nav jau baigi jāuztraucās, ka vēl paspēšu... Bet vispār man nenormāli nepatīk, kad man ir slinkums.

Un vispār vakar bija baigi forša diena.. saulaina beidzot! Tad jāgaida, lai nākamās dienas tādas pašas. :) Cheers.

//ā, bilde man vienkārši likās saulaina un atbilstoša .. :) No prakses/plenēra.

otrdiena, 2010. gada 15. jūnijs

All change is not growth, as all movement is not forward.



Kaut kāda sava veida dzīves filozofijas šajās dienās. Jā.

Pa šīm dienām esmu baigi daudz bijusi uz kino. Nezinu - labi vai slikti, bet man ļoti patīk iet uz kino.
Vispār nevar teikt, ka šīs bijušas pašas interesantākās dienas. Bet es labāk izvēlos šādas, nekā tādas, kas jāatcerās un jānožēlo, un jākaunās par to, ko esi izdarījis. Tagad es, laikam, vienkārši atklāju to, kas aizņem manu prātu šajā brīdī. Jā, man ir kaut kas, ka man baigi nepatīk, ko esmu darījusi. It kā nekas, bet jūtos slikti. Un vēl visādas maza domiņas aizņem manu prātu. Ne jau vienmēr sliktas vai drūmas.

Jau svētdien es uz divām nedēļām uz Nicu. Kā man gribās... Man reāli ir izbesījuši visi. :D Es domāju, ka vecāki būs tikpat priecīgi no manis tikt vaļā. Es nezinu, tā ir pubertāte vai kā to sauc? Es vienkārši nesaprotu viņu, un viņi mani nesaprot vēl vairāk. Brīžiem pieķeru sevi daram ko nevajadzīgu, bet kāpēc? Es kaut kā pamanos izmantot situāciju un pārvēršos par citu cilvēku. Hm, it kā tas būtu interesanti.

Tagad saņemu no Artas bildes, kas sakrājušās. Sākot jau ar Itāliju. Eu, bet man liekas, ka tu savā ziņā sākās kaut kāda sāpe, kas man sāpējusi līdz šim. Tieši tā... Man ir kauns mazliet, bet man sāp vairāk. Un jā, es esmu pilnīgi galīgi tipiska pusaudze, I guess. Bet labi, ka es par to varu aizmirst. Man liekas dīvaini, kad kāds domā, ka visu dara perfekti, bet vienā brīdī uzzin, ka visu darījis pretēji.. sūdīgi.
Vēl ir bildes no SV. Āaaa, es izskatījos pēc klauna. :D Jau Artai teicu, ka sērija no "Es - profesionāls klauns". Kāpēc man nebija vair ko darīt, un kā pēc es tik briesmīgi sakrāsojos? :D Nu lab. Vismaz smieklīgi.

Es gribēju vēl kaut ko uzrakstīt, bet jau aizmirsu. Es galīgi aizdomājos...


Man šitā likās forša bilde. No Lieldienām. :)

sestdiena, 2010. gada 12. jūnijs

Hi people


Sen, bet ko darīt?

Pa šo laiku ir nenormāli daudz kas noticis - sākot ar Enguri un beidzot ar 9.3 izlaidumu. Pa vidu vēl dažādas aktivitātes. giggle.
Man likās, ka vasara atkal paies baigi ātri, bet pagaidām - man patīk šis ātrums! Ir pagājušas tikai 12 dienas, bet es esmu paspējusi būt daudz kur, kur vēlējos būt... Praksē (plenērā) man bija 7. Ne īsti tas, ko gaidīju, bet ok. Man pašai liels prieks par saviem darbiem bija, Tarandai arī. Viņa teica, ka man jāpamet volejbols vai vienkārši jāizvēlas. Atkal. :/ Vispār tās piecas dienas Engurē bija nenormāli foršas! Bija arī brīži, kā jau visur, kad labāk sagribējās būt citur, bet nu pēdējās dienās noteikti nē! Pārāk daudz pozitīvisma un mākslas... kas man sagādāja milzīgu prieku. Tikai es atceros, ka daudzi teica, ka viņiem pietrūkst tas, tas.. bet man neviens nepietrūka, man pat likās, ka es nevienam nepietrūkstu. Wot tā bija dīvaina sajūta, jo man likās, ka esmu nepareixajā vietā un laikā, kad man bija laiks aizdomāties. Bet nu jā... ne uz ilgu laiku!

Vispār tikai vakar dabūju liecību. Un man vajadzēja skaidroties ar divām skolotājām, nice. Skolotāji, manuprāt, jau paši no sevis ir dīvaini cilvēki, bet varbūt vienkārši parasti cilvēki, kuros izteiktāk pamanām viņu trūkumus un dīvainības? Es nezinu, tikai domāju.

Mhm, es sapratu, ka man jau arī sagribējās izlaidumu. :)

Ā, es satiku beidzot Saili! Un uzzināju to, ko man vajadzēja zināt, jo pašai kinda grūti bija izvēlēties... arī par to man liels prieks, ka mazlietiņ vairāk zinu, ko gribu, kur iešu, ko darīšu. Tikai ceru, ka izdosies./

Es vēl varētu teikt daudz "ā", bet tam nebūs īstgi jēga. Labāk dzīvē izrunāsimies. :)
Lai jums jauka vasara un see ya! :)
Bilde ir no Engures. Mēs cēlāmies 4os no rīta, lai vērotu šo skaistumu.