Kaut kāda sava veida dzīves filozofijas šajās dienās. Jā.
Pa šīm dienām esmu baigi daudz bijusi uz kino. Nezinu - labi vai slikti, bet man ļoti patīk iet uz kino.
Vispār nevar teikt, ka šīs bijušas pašas interesantākās dienas. Bet es labāk izvēlos šādas, nekā tādas, kas jāatcerās un jānožēlo, un jākaunās par to, ko esi izdarījis. Tagad es, laikam, vienkārši atklāju to, kas aizņem manu prātu šajā brīdī. Jā, man ir kaut kas, ka man baigi nepatīk, ko esmu darījusi. It kā nekas, bet jūtos slikti. Un vēl visādas maza domiņas aizņem manu prātu. Ne jau vienmēr sliktas vai drūmas.
Jau svētdien es uz divām nedēļām uz Nicu. Kā man gribās... Man reāli ir izbesījuši visi. :D Es domāju, ka vecāki būs tikpat priecīgi no manis tikt vaļā. Es nezinu, tā ir pubertāte vai kā to sauc? Es vienkārši nesaprotu viņu, un viņi mani nesaprot vēl vairāk. Brīžiem pieķeru sevi daram ko nevajadzīgu, bet kāpēc? Es kaut kā pamanos izmantot situāciju un pārvēršos par citu cilvēku. Hm, it kā tas būtu interesanti.
Tagad saņemu no Artas bildes, kas sakrājušās. Sākot jau ar Itāliju. Eu, bet man liekas, ka tu savā ziņā sākās kaut kāda sāpe, kas man sāpējusi līdz šim. Tieši tā... Man ir kauns mazliet, bet man sāp vairāk. Un jā, es esmu pilnīgi galīgi tipiska pusaudze, I guess. Bet labi, ka es par to varu aizmirst. Man liekas dīvaini, kad kāds domā, ka visu dara perfekti, bet vienā brīdī uzzin, ka visu darījis pretēji.. sūdīgi.
Vēl ir bildes no SV. Āaaa, es izskatījos pēc klauna. :D Jau Artai teicu, ka sērija no "Es - profesionāls klauns". Kāpēc man nebija vair ko darīt, un kā pēc es tik briesmīgi sakrāsojos? :D Nu lab. Vismaz smieklīgi.
Es gribēju vēl kaut ko uzrakstīt, bet jau aizmirsu. Es galīgi aizdomājos...
Man šitā likās forša bilde. No Lieldienām. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru