trešdiena, 2010. gada 31. marts

Spirit of adventure.


Rīts.
Vecāki nav mājās, Matīss guļ, es ar Reini ēdu maizītes. Man vēl nav ne jausmas, ka ārā ir brriesmīgi silts.
Tad es ieraudzīju, ka ārā ir +19 grādi!!!! whauuwhauu. Tik superīgi silts! Un saulīte... āaa, tik ideāli.
Izgāju ārā, lai paspēlētos ar Niku. Šausmīgi smirdēja, bet tas no kaimiņiem. Kaut kāda tualete apgāzusies or smth. ;DD Mmm, tik fresh gaiss.

Tad iegāju dušā, saģērbos un gāju ārā. Pie Artas. Aizāju, aizmirsu kameru, atnācu atpakaļ un gāju vēlreiz. ;D Viņas - Agnese, Arta un Marta - taisīja projektu ķīmijā, kuru es filmēju un vēroju vispār... Arta mums izdalīja dzeltenus lietus mēteļus. ;D Tik smieklīgi izskatījāmies. Ārā stāvējām pie galdiņa un tas izskatījās pēc kaut kāda kulta. ;D Sākām ar kolu. /es visu filmēju/ Nu tā, neizdevā riktīgi. Neatceros kāpēc. Mentosi, laikam, kaut kur aizlidoja. Tad fantu, kurai izgāja gaze, kuru Arta centā apstādināt, bet neizdevās.. ;D Bet spraits izdevā riktīgi labi! Lai gan nebijām gaidījušas, ka arī Fanta un Spraits sprāgs.
Tad gājām uz veikalu.
Pa ceļam lidojām un domājām, kā mēs izskatāmies no malas šajos dzeltenajos lietus mēteļos. ;D Aizlidojām līdz veikalam. Visi uz mums riktīgi skatījās.. ;D Njām, nopirkām dzeltenos čipšu un vēl.. arī kolu un fantu vēlvienu eksperimentam.
Tad gājām atpakaļ. Vine aveca tantiņa no mašīnas mums uzsmaidīja. Un arī no autobusa, AUTOBUSA, cilvēki uzsmaidīja. Lai gan kā kurš. Kā kurš skatās uz šo pasauli.
Tad mēģinājām vēlreiz ar kolu. Sanāca baigi, baigi smuki. Arta ir Pedo. ;D Tad ar Fnatu. Arī smuki sanāca.

Tad gājām uz parku, lai varētu taisīt kolas rocket sprādzienu. ;D Ilgi čakarējāmies. Es visu fočēju un filmēju. Tad jau arī pati iesaistījos. Viss notika ļoti ātri. Bet neizdevās kā gribējām/ Es aizlidināju kolu, lai lido, bet ne sūda nelidoja!! :D Tad Arta skrēja pakaļ un lidināja vēlreiz, bet bija jau par vēlu... bet es nepadevos un skrēju pakaļ, lai lidinātu vēlreiz! Bet nu ja, visiem jau skaidrs, ka šis eksperiments neizdevās. ;D

Gājām atpakaļ. /Ā, iepriekš mani brāļi un Oskars mūs ieraudzīja. Matīss domā, ka mums pavasaris sakāpis galvā ;D// Salikām bildes un video kompī un es gāju mājās.

Atnāca Aiga un fočēja mūsu ģimenes bildi. Sen tāda nav bijusi.
Tad visi kopā paēdām. Mēs ar Matīsu šausminājāmies par ingveru un nolikām mammu, kas nebija jauki, tāpēc mēs tā vairs nedarījām. ;D

Tad noskatījos GG s03e16. Patika. Bet atkal jaunas intrigas. Tas ir labi? Nu.. jā. Intriģējoši.

Tas sāku skatīties Stomp the yard, bet man kaut kā sagribējās kaut ko vieglāku un mierīgāku. Sāku skatīties filmu Up. Tāda kā multene, ne>? ;D
Man patika. Vienmēr šādās ģimenes, bērnu filmās ir pamācības un viss ir pavisam vienkārši un ksaidri parādīts. Tiešām foršiņa filma.

//Ā, mums ir jauns TV, jo vakar simts gadus vecais TV usprāga.. ;DD Man tas leikas smieklīgi. ///

Es kaut ko baigi gribēju rakstīt.
Ā
šodien man bija baigi dīvaina sajūta. Man likās, ka man negribas dzīvot. Ka man nav jēgas dzīvot. Bet tā nebija depresīva sajūta. Tā bija tāda pohuj sajūta. Man vienkārši daudz kas likās samākslots un neīsts. Wieeerd.

Es vēl daudz ko pārdomāju, bet tas lai paliek noslēpumā.. Kad būs rakstāmais, tad kaut ko uzrakstīšu sakarīgāku. Bye.

otrdiena, 2010. gada 30. marts

The world is a dangerous place


No rīta pamodos, paēdu, sataisījos un gāju ārā. Mani vārtiņi netaisījās kārtīgi ciet, tāpēc es tos aizstitu stiprāk, bet tādējādi no atslēgām nodaudzīju smuku piekariņu. ;D
Tad gāju uz krustojumu un gaidīju busy Artu pie kuras bija atbraucis Lattelekom vecis.
Sagaidījām autiņu un uz centru.
Pa ceļam bija baigi, baigi karsti. Riktīgs pavasaris ir iestājies. Tas ir vienīgais, kas mna nepatīk siltajā laikā - dažreiz paliek PAR KARSTU. Runājām par vakardienu un vēl.

Bijām uz filmu "Bounty hunter". Man baigi patika. Vispār Dženifera Anistone patīk. Un es tāpatās vēl joprojām domāju, ka viņa ir savā ziņā līdzīga Kameronai Diazai, par mani nav jāsmejas. ;D
Filma bija diezgan parasta, bet, bieži vien, tieši tādas ir pavisam foršas.
Un... man patika, protams, mīlestība. Pēdējā laikā tik ļoti gribas vairāk redzēt mīlestību. Sev apkārt, citu vidū. Ko es vispār runāju? Bet jā, tā ir.

Pēc tam gājām uz Caramellēm. Tur viss par pus cenu. VAI NAV FORŠI? Protams, ka man atkal ļoti, ļoti patika. ;D Tad gribējām kaut ko kaut kur padzert, bet aizgājām uz Chili picu un pārēdāmies picu. Par ko mēs runājām? Par džekiem, jo par to runāju ar Agnesi. Un vēl.. nu jā.
Gājām uz pieturu, bet tad atkal gājām nopirkt man e - talonu un Artai uzlīmes vajadzēja. Nokavējām 10to, bet sākām gaidīt 25to. Skatījāmies Hariju Poteru. ;DDD Skaņas bija ideālas. Ieraudzīju Viku un Aneti. Gribēju iet parunāties, bet slinkums bija, tāpēc bija tikai čav.
Tad uz mājām. Smieklīgi bija tas, kā vīrietis man pretī nopētīja to, kā manas kājas ir noliktas. ;D Es biju normāli izstiepusi kājas, bet sanāca tā, ka viņam starp kājām. ;D Tad es gribēju mazliet sakārtoties, bet saliku vienu kāju uz otras un sanāca pavisam traki. ;DD Hehe. Aiz muguras dīvaini mazie pusīši, kas runāja par kaut kādu 7to pozu un vēl. ;D
Pie mūsu mājām bija daudz samētātas tukšas pudeles. Bessii. Nokūst sniegs un atklājas - LB, aliņi un kokteilīši... Cilvēki ir pretekļi. Kādreiz speciāli būs jānoliek miskaste. Bet nebrīnīšos, ka cilvēki ar savu intelekta līmeni tāpatās to nepamanīs.

Tad mājās pie datora. Man galīgi neko negribās šajās dienās darīt. Bet būs jāsaņemas un jādara daudz. Un jābeidz tērēt tik daudz naudu.

Noskatījos filmu "My sisters keeper".
Raudāju. Un parādījās kaut kādas dzīves patiesās vērtības. Vismaz mazliet skaidrāk.

Anna: dažbrīd nevarēju saprast, kā vispār tās visas problēmas var sagremot un, kuram labāk pievienoties? un.. ir tik daudz cilvēku šajā pasaulē, kam jācieš no kaut kā tāda un cilvēkiem, kam ir jābūt blakus un tā teikt brutāli jāgaida savu māsu, brāļu, sievu, vīru, labāko draudzeņu nāve. vai tas ir godīgi un vai tiek izvēlēti tie pareizie cilvēki? un, kāpēc vispār tiek izvēlēti?
art': un iedomājies, kā mums ir paveicies?
Anna: jā
Anna
: tās ir tās dzīves vērtības, kuras brīžiem ir grūti sasktaīt


Man bija vājuma brīdis. Ir dienas, kad tev ir pohuj, bet ir dienas, kad tu vairs nevari. Es neesmu Karzinkēviča tips ārpusēji, bet is vājuma brīži. Stāsta bija par to, ka Karzītis visu laiku visu turēja sevī iekšā un bija kluss, bet vienu dienu mētāja galdus un krēslus.
Un es domāju par... ka. Kas būtu, ja pēkšņi viens pats šis gabaliņš izkristu no manas dzīves? Dīvaini, es neesmu gatava runāt par šīm jūtās un sāpēm.

Parīt Reinis brauc prom. Bet ne jau tā vienkārši. Uz trīs gadiem. Es jau būšu liela. Rīt ir mūsu pēdējā diena kopā, līdz viņš lido prom. Kāpēc man pēkšņi ir tik grūti un gribas raudāt? Uz gadu es varēju, uz 4 mēnešiem arī, bet trīs gadi vienkārši liekas tik daudz... neiedomājami. Un es ar kaut kādām šizo domām arī uztraucos par viņu. Es viņu tik stipri mīlu.

//nav rakstāmais vakars. again. es jau visu uzrakstīju savās domās, tagad man vairs negribās. esmu jau izjutusi, jau pārdomājusi.
bilde? ir par ko padomāt.

Tava diena. (sun)


/ Man bija salātu zaļš, bet nu jā... zaļš! //

KĀDA TEV RĀDĀS ŠODIENA?

KRĀSU NOZĪME
:: Sarkans
Var simbolizēt kaislību, dusmas seksualitāti, revolūciju, briesmas. Sarkanā ir asiņu krāsa – dzīvības simbols, tajā pašā laikā jāatceras, ka asiņu izliešana nozīmē nāvi. Sarkanais visspēcīgāk kairina mūsu redzi. Ja tev šodiena šķiet sarkana, tu noteikti esi aktīvā, uzbudinātā stāvoklī, emocijas sit augstu vilni. Diemžēl vai par laimi 99 % tev apkārt esošo cilvēku ir mierīgāki. Tava enerģija – vai tā būtu kaislība, naids, revolūcija - var apdedzināt apkārtesošos un likt citiem novērsties no tevis. Sadegt vari arī tu pats, tāpēc šodien labāk centies izvairīties no sarkanā – nesēdi telpās ar sarkanām sienām, nevelc mugurā sarkanu apģērbu.

:: Oranžs
Oranžo krāsu mēdz asociēt ar sauli, ražas novākšanu – tā simbolizē dzīvību, saprātu. Ja jūties nospiests, oranžā var liecināt ka esi jauna optimisma perioda priekšvakarā. Oranžais simbolizē adekvātu pašvērtējumu. Tāpat kā sarkans arī oranžs var simbolizēt agresivitāti. Šajā gadījumā agresivitāte būs konstruktīvāka, vairāk vērsta uz mērķu sasniegšanu, nevis tiltu graušanu. Oranžā ir arī seksualitātes krāsa. Ja tev kāda persona saistās ar oranžo, tas liecina par spēcīgu tavu iekāri. Zīmīgi, ka sievietes ar rudiem matiem ir atvērtākas kaislīgam seksam un jauniem piedzīvojumiem. Ja tev šodiena šķiet oranža, tā ir aktivitātes pilna un apkārtējiem patīk tava enerģija un rosīšanās. Šodien tu vari daudz paveikt, bet diez vai vakarā jutīsi patīkamu nogurumu un gandarījumu. Tāpat arī maz ticams, ka saņemsi tikpat spēcīgi pozitīvi lādētu enerģiju pretī. Mēģini dienas otrajā pusē sākt apzināti atslābināties.

:: Dzeltens
Kāda ir tava pirmā asociācija ar dzelteno? Dzeltenā krāsa var simbolizēt viltību, arī gļēvulību, neuzticību. Tajā pašā laikā dzeltenā krāsa bieži asociatīvi tiek saistīta ar saulainu laiku, tāpēc var nozīmēt arī prieku un pacilātību. Ja tev šodienai asociatīvi tuvāks šķiet pirmais variants, piedomā vairāk pie savas rīcības, varbūt nedaudz vairāk paškontroles un vēss prāts palīdzēs sakārtot domas. Vai tas būtu bizness vai personīgā dzīve – intrigu vērpšana nav tas labākais problēmu risināšanas ceļš.
Dzeltenajai tuva ir arī zelta krāsa. Tā liecina par strauju dzīves uzlabošanos, vai arī nozīmīgām jaunām atklāsmēm sevis pilnveidošanā. Zelts ir arī jaunas dzīves sākšana, spēku atgūšana, kā arī „balva” par paveikto. Tevi var tikai apskaust, ja šodien uz pasauli raugies caur zeltītām brillēm.

:: Zaļš
Zaļā krāsa ir dabas krāsa, auglības krāsa. Tā simbolizē mieru un harmoniju. Var liecināt arī par personības attīstību. Daudzviet pasaulē tumšzaļā krāsa tiek asociēta ar naudu, tādēļ bankas to mēdz izmantot savā korporatīvajā imidžā. Ja tev šodienai gribētos piedēvēt zaļo krāsu, tas liecina par iekšēju mieru. Šobrīd nav problēmu, kuras tevi īpaši satrauktu – apkārtējiem tu esi tāds kā parasti. Visnotaļ pozitīva izvēle.

:: Pelēks
Pelēks tradicionāli tiek saistīts ar depresiju un vecumu. Pelēks ir vienmuļš. Pelēks kā pāreja starp melno un balto, tādēļ var simbolizēt arī neskaidrību – izplūdušas robežas. Pelēks var nozīmēt mērķu trūkumu. Pelēkā masa un pelēkā ikdiena. Ņem vērā – pat tad, kad pie debesīm ir pelēki mākoņi, aiz tiem slēpjas saule, tādēļ konstruktīva pieeja būtu domāt, kā šos mākoņus kliedēt. Mēģini izdomāt šodienai kādu patīkamu nodarbi – tas noteikti atsvaidzinās tavu labsajūtu. Arī samērīga fiziska piepūle, uzlabos pašsajūtu (cilvēkam ik dienas vismaz 15 minūtes nepieciešama fizisku aktivitāšu izraisīta svīšana).
Pelēkajai tuva ir sudraba krāsa. Taču nozīme tai ir pavisam cita. Sudrabs var liecināt par kādas vērtīgas rakstura īpašības, zināšanu utt. attīstību. Sudrabs kā mēness krāsa var simbolizēt sievišķo – intuīciju, zemapziņu.

:: Zils
Zils simbolizē sadarbību, saprāta spēku, lojalitāti, arī vīrišķību, tādēļ šī krāsa ir ļoti populāra korporatīvajā vidē. Šī paša iemesla dēļ tā ir ļoti populāra vīriešu apģērbā – it īpaši tumši zilais. Ja tev šodiena šķiet tumšzila, tev ir skaidri mērķi, prāts darbojas asi un konstruktīvi. Tu esi mierīgs, emocijas šodien ir pietušētas – galvenais ir darbība, dodoties tevis izvēlētajā virzienā.
Gaiši zils turpretī var tikt saistīts ar sapņainību – debesis zilākas un zāle zaļāka, gaišzils ūdens. Pasapņot arī ir noderīgi. Ja tev ir brīvs laiks, atļauj sev to prieku.

:: Violets
Mistērija, intuīcija, neviendabība. Violetā krāsa tiek saistīta arī ar mākslinieciskumu, garīgumu un dižciltību. Violets var liecināt par kādas jaunas savas personības šķautnes apzināšanos. Violetos toņos zīmēta diena ir interesanta, taču iespējamas krasas garastāvokļa maiņas, domām no neviendabīgā un daudzšķautņainā strauji pārvietojoties kādā no vairākiem iespējamiem virzieniem. Violets var liecināt arī par zināmu nemieru, vairāku iekšēju spēku savstarpējo cīņu.

:: Melns
Melnajai krāsai var būt ļoti daudz dažādu nozīmju, tādēļ svarīgi būtu apzināties savas šībrīža asociācijas ar to. Melnais caurums, dziļa aka, neapgaismots pagrabs, okeāna dziļumi var simbolizēt zemapziņu. Melnais var biedēt tikai tik ilgi kamēr tas ir svešs un nepazīstams. Ja tu sāksi uzticēties savai zemapziņai (uzticēties dabai, savai cilvēciskajai dabai) iepriekš biedējošās zemapziņas daļas parādīs sevi citā gaismā - kā nepieciešamas tavai personīgajai attīstībai, pilnībai. Jo vairāk tu zemapziņā ielaidīsi savu apziņu, jo vairāk tumsā - gaismu. Ja melnajā tumsā redzi kādu zvaigzni vai citu spožu gaismas avotu, tas var simbolizēt insaitu – jaunu atklāsmi, kura var būt sasniedzama, ļaujot prātam nolaisties zemapziņā un to apzināties. Tev noteikti ir pazīstams pacilājošais satraukums, kas rodas pirms ģeniālu ideju rašanās – parasti mēs tās apslāpējam ar aktīvu racionālu domāšanu, lai gan vajadzētu tikai ļauties zemapziņai. No otras puses melns var arī būt silts un patīkams – bezmiegu mēdz ārstēt, iesakot pacientiem iedomāties, ka viņi ietinušies melnā velveta vai samta audumā.
Melns Eiropas kultūrā tradicionāli tiek asociēts arī ar ļaunumu. Te der atcerēties, ka mūsu iztēle atspoguļo mūsu uztveri, daļu no mums - „ļaunais” (sekojoši arī apspiestais, atraidītais) ir mūsu personības daļa. Tas ir ļauns tikai tik ilgi kamēr tiek apspiests. Ļauj zemapziņai sadarboties ar apziņu un ļaunās lietas tiks transformētas – radošās un noderīgās, palīdzēs sajusties piepildītam.
Melnā asociācija ar melnu dzīvnieku parasti liecina par apspiestām dziņām vai emocijām. Ja dzīvnieks ir nikns, tava zemapziņa izmisīgi prasa apziņas uzmanību un atļauju emocijām izpausties tavā apzinātajā dzīvē.
Melns var simbolizēt arī apgrūtinātu redzamību. Tādējādi mērķu trūkumu dzīvē, apmaldīšanos. Var nozīmēt arī enerģijas vai gribas trūkumu virzīties uz priekšu. Sekojoši melnā arī var būt depresijas krāsa. Melns tiek asociēts arī ar nāvi – iztēlē nāve neaprobežojas tikai ar ārējo pasauli – tās klātbūtne ir arī mūsu iekšējā pasaulē. Tādējādi melns var simbolizēt arī kaut kādas sevis daļas iekšēju nāvi, padošanos, piespiedu atteikšanos no kaut kā ļoti lolota un sirdij tuva.

:: Brūns
Brūnā ir zemes krāsa – tā var simbolizēt kaut ko instinktīvu, juteklisku un estētisku. Arī harmonisku. Brūnā ir arī vēla rudens krāsa tādēļ tai var būt nospiedoša, izsmelta un pat depresīva garastāvokļa piegarša. Kura asociācija tev šodien ir tuvāka? Ja tu jūties harmoniski, šis vakars būtu piemērots romantiskām vakariņām, labas literatūras, kino, teātra vai tml. baudīšanai. Taču uzmanies – steiga tavu garastāvokli var aizvest citā virzienā. Ja brūnais ir auksts un tumšs, tev, iespējams, ir jāļaujas savām emocijām – pēc rudens vienmēr seko ziema un pēc tam - pavasaris. Kamēr brūnais nav kļuvis par pelēku vai melnu, tev vēl pietiek iekšēja spēka pašam tikt ar sevi galā. Iespējams, tu pat pretotos citu cilvēku ieteikumiem, un citi tavu uzvedību tulkotu tikai kā žēlošanos bez pamata.

:: Balts
Baltais simbolizē tīrību, nevainību, mieru, laimi, prieku. Baltā ir arī idealizēšanas krāsa. Balta diena ir ļoti skaista – tevi var tikai apskaust! Turpini domāt labās domas!

pirmdiena, 2010. gada 29. marts

Lai katra diena ir ko vērta.




Pamodos, pavaļājos pa gultu. Sarunāju ar Elzu satikties agrāk, jau vienpadsmitos, jo it kā pie Dāvja varēs tikai līdz pieciem.
Paēdu garšīgās tostermaizes, paskatījos kaut ko no filmas par mērkaķīti un tad jau uz centru.

Tur satiku Elzu. No sākuma mēs it kā gājām uz Maximu, bet pēc tam tomēr uz tabakas namu. Es speciāli uzvilku saulenes un paņēmu Elzas lielo somu, bet Tur mani it kā atšuva, bet es īsti nezinu. ;D Tad mēs gājām pretī Anetei. Tad uz Rimi. Tur satikām Keitiju. Labi jau, ka es tad vēl nevienu tā īsti nepazinu. ;D Nopirkām divlitrīgo kolu un satikām Sandru. Tad atkal gājām uz Tabakas namu. Gaidījām, kamēr Sandra ar Keitiju iznāks.. iznāca. Abas baigi smejās. Izrādās, ka Sndrai prasīja, vai viņai ir 18 un viņa pteica, ka nē.. ;DD FAIL. :D
Nu, labi. Reinis jau bija zvanījis un teicis, ka viņi mums nopirks. Jāuzticās bija.
Gājām uztram,vaju, Keitija nezinu pa kuru laiku pazuda, un tad uz Mežparku.
Galapunktā satikām Kārli un Reini un gājām uz veikalu. Viņi nopirka litru un Anetei aliņus. Āāāāaa, nevaru vien izteikt savu sajūtu, kad ieraudzūju viņu abus. Kārlis ir NOAUDZIS. :DD Tik smieklīgi izskatās. Reinis.. nav īpaši mainījies. Tāds pats draudzīgs un jauks. Protams, ka 6c.

Pie Dāvja. Pirmais skats, ko ieraudzīju bija Emīls pie galda ar sāpošu galvu!! ;DD Un visi, kas saka, ka Emīls ir pālī. ;D Tas bija smieklīgi. Uzzināju, ka arī Sabīne tur ir, satiku Luīzi, Anniju arī. Tīiiik priecīga biju satikt Dāvi. Tik forši atkal. :) Tad Snadra mani piedzirdīja. ;D Elza teica, ka Sandrai nemaz, nemaz nedod galvā, lai gan viņa dzer daudz, bet beigās iznāca tā, ka viņa vaļājās pa zemi.. ;D Es normāli izklaidējos un devu visiem bučas. Atbrauca Marta ar Laimu. Tīīīīk sen neredzētas. Tik forši, forši bija viņas satikt. (kuro reizi jau saku ko tādu?) Sabučoju abas un tad man palika mazliet slikti no tā visa. Gāju augšā, kur Everita sargāja durvis, lai neviens neiztraucētu Elzu un Dāvi.. apgūlos viņai blakus uz tā matrača un runājāmies, bet man bija baigi slikti. Biju baigi, baigi dusmīga uz Sabīni par slapjajiem zābakiem, jo tas nelikās nejauši, bet kas to lai zin... nav jau tā, ka neizžūs. Everita rewdzēja, ka man ir baigi, baigi slikti un teica, lai eju uz tualeti. Tur viņa man visādi mēģināja likt izvemties, bet es wnk to nevarēju un negribēju. Sabīne man atnesa ūdeni un tad man palika labāk. Paldies par to.
Neatceros un nevaru pateikt visu, kas notika, bet jā... kaut kādā brīdī mēs visi sēdējām lejā un es ar Martu ēdu Cini Minis. ;D Man tik labi tad bija. Skatījāmies veco Harija Potera video Martas dzimenē. ĀAAAAA, es biju...kas es biju? ;D Ā, Zahārijs Smits. ;D Ak, tie laiki. Jā, čillojām lejā, taisījām bildes. Mainījāmies aqr dūmiem, bet es strikti ievēroju klasesbiedru mīlestību un devu tikai bučiņa. Fuj, fuj Sintijai. ;DDD
Vēlāk jau vēl daži aizbnrauca un es, Luīze, Emīls, Ģirts un pa pusei arī daži citi tusējām virtuvē ar ūdenspīpi, kā Ģirts tikko teica. ;D Mums bija jautri tāpatās. Smējāmies par Paulu, kurš uzmācas Sandrai un Emīlu, kam ATKAL ir depresija. ;D
Vispār superīga diena un es tiešām esmu priecīga, ka aizbraucu.
Sabučoju visus un tad gājām prom.

Tramvajā Paulam vēl joprojām bija slikti. Emīls bija Pedo. Nē, pedo. ;D Tad ar Luīzi pa mājām.
Paēdu, iegāju pirtī, chill. Tikai mazliet galva vēl sāp.
Man liels, liels prieks par Elzu un Dāvi. Bet nez ko teikt par Reini un Aneti. ;DD

Vispār īstās vērtības saskata tikai tad, kad ir redzējis neīstās, ne? Hmm, viela pārdomām.

Lai jums jaukas brīvdienas!

//Un es, laikam, pēdējā laikā rakstu tikai tāpēc, lai uzrakstītu, bet nerakstu ko tādu, ko, varbūt, citi neredz, nejūt. Aijj, man vienkārši sāp galva un nāk miegs. Jua par iepriekšējiem trīs ierakstiem knapi saņēmos. Drīz dabūšu bildes un tad, laikam, būs FAIL. ;D Be Ģirts apsolīja, ka pajautās vai var likt draugos. Tad ir ok.

//amm, bildes? Pirmā ir vienkārši tāda, kur es maziņa, arī pie Dāvīša. Otra ir chill un harmonijas bilde, manuprāt. :)

svētdiena, 2010. gada 28. marts

One girl, many dreams.


Es tikko pamodos, bet vēl it kā gulēju. Mana roka bija nokarājusies no gultas pie telefona un pēkšņi tas iepīkstējās. Tā bija ziņa : Pēc 10min braucam, būsi?
Man tāds - watafak? Kalnam nav bišk pa siltu? ;D Un tad man pieleca - Artai un Elzai šodien sacensības!!! Āāāāaaa. Es kā traka piecēlos un skraidīju pa māju. Ātri, ātri saģērbos. Tētis bija dusmīgs, ka vēljoprojām klepoju. Negribēja jau laist, bet es tā ātri. Mamma iedeva savas garšīgā bulciņa un divus sieriņus, vienu attaisījA un iedeva man rokās. it kā nesvarīgi, bet kas notika tālāk? ;D Es izgāju ārā, lēnām gāju pa slideno ielu. Pie Artas nenormāli paslīdēju un mans sieriņš izkrita. ;D Un Ardo viņu apēda!!! ;D Nu bāc. Cik labi iesākās mana diena, ne? Es briesmīgi šņaukājos un klepoju. Bet nekas, braucam.
Kleistos pagaidīju kamēr abas pārģērbās. Tad gājām tīrīt zirgu. Mm, sen biju aizmirsusi cik ļoti man patīk šie dzīvnieki. Es palīdzēju tīrīt un Arta visas spalvas izklapēja uz savas ķiveres. :DDD Tas bija... jā, fail. ;D Tad gājām izstaigāt laukumu un paskatīties kā būs jālec. Mēs to visu izlēkšojām. ;D Tā mūzika bija satraucoša, es pat satraucos. Tad gāju augšā. Pafočēju no augšas iesildīšanos, tad no lejas. Pēc tam uz īstajām sacensībām gāju augšā. Kate pa visu manēžu sauca Artu un Elzu, kad pienāca viņu kārta. ;D Tas bija smieklīgi. Artai gāja baigi labi. Būtu bijis super, ja neaizķertu vienu no šķēršļiem. Elzai gan ne tik labi. Tas zirgs tāds dīvains.
Pēc tam piemānīju Kati, ka mēs braucam ar autobusu. ;D Bet aizbraucām uz Spici. Bijām dažos vaikalos, bet es tāpatās diezgan daudz nopirku. Es sapratu, ka esmu slima. Man bija karsta galva un es reibu. Bet man patika mērīt visas tās kleitas un man patika, ka Zara mēs nācām ar brrriesmīgi daudz drēbēm. Artai bija kkur 18. ;DD
Tad uz mājām.

Es neatceros, ko darīju, bet pasildīju kājas. Ko vēl? Izmērīju temperatūru - 37,4. Tūlīt atkal būs jāizmēra. Iegāju saunā. Sasējos ar šallēm un izskatos ļoti labi noteikti tagad. ;DD
Rīt, laikam, pie Dāvja. Cerams, ka būs forši. Sarunāju satikties centrā pusvienos. Dzirdēju, ka Reinis un Emīls satiksies jau 9.00 :D Forši.
Njām, es jau baigi daudz uzrakstīju, bet gribējās arī.

Filozofiju citreiz, man gribas iet gulēt.

Starp risku un muļķību ir ļoti maz.


Atbraucām no rīta uz Rīgu. Ir sestdienas rīts.
Gājām uz Maķīti. Tur paēdām, kĀ vienmēr apkārt tikpat skaisti feisi kā mūsējie. Anna un Irina palika tur gulēt. ;D Bet mēs gājām pavadīt Artu. Tad lēnajā gaitā (;D) gājām sēdēt uz soliņa. SESTDIENAS VIENMĒR IR SAULAINAS UN SKAISTAS! To pamanu jau kuro reizi... :) Beidzot izvēlējāmies uz kura soliņa sēdēt. Baigi runājām. Par čaļiem un tā. Agnesei vajadzēja nopirkt kādam mazajam dāvaniņu uz vārda dienu, tāpēc gaidījām, kad atvērsies GC. Skaists laiks bija ārā.. Un gaiss. Ir pavasaris!
GC satikām džekus, kas piektdienā bija pie Mārtiņa. Aizmirsu jau vārdus. ;D Uzzinājām, ka viņiem bija baigi garlaicīgi. Tikai Andris Biedriņš tur pretī tusēja un aicināja vienu viņiem kaut kur tusēt. Watāfāk? ;D Nu jā, Vecrīga.
Nopirkām mašīnīti un tad uz pieturu. Uzzināju, ka mana mamma ir tirdziņā Berga Bazārā un atvadījos no Agnses, un gāju uz turieni. Tad uz veikalu, kur nopirku atkal pārāk daudz un tad uz mājām. Lasīju tos žurnālus, ko nopirku, bet man aizkrita acis ciet. Aizmigu. Matīss un mamma bija aizdomīgi. ;D Tad gāju augšā pagulēt. Tad jau atkal miegaina piecēlos. Neatceros, ko darīju, bet sāku skatīties TV. Brāļi nebija mājās un vecāki aizbrauca skatīties Hamletu. Es atcerējos par Zemes stundu un uz 10min atstāju tikai vienu lampu, jo citādāk man būtu bijis bail un Arta bija pārāk bezpalīdzīga, lai ierastos. ;D
Pēc tam skatījos filmu. Tur arī bija šis ģeniālais teikums, ko uzrakstīju kā virsrakstu. Un tas lika padomāt. Tā tiešām ir smalka robeža. To ir viegli pārkāpt.

Jau vēlā vakarā vecāki atbrauca ar picu. Yeeeey. Es sildīju kājas un tad gulēt. Vispār baigi nāca miegs.

Diena diezgan sleepy.

Piektdienas vakars un nakts.


Uz centru.

Matīss un Reinis aizbrauca uz Radio bar, kur Matīsam privātā ballīte. es par to uzzināju tikai tad!!! :/ Nu labi. Gāju satikt Artu un Agnesi. Origo. Publika jau arī tur.
Atkal Anna un Irina nenopirka un mēs gājām uz Maximu. Nopirkām. Tad uz Strēlniekiem. Vācāmies tur sapratām, ka ir diezgan maz cilvēku. Bija divi autiņi, bet ņēmām tikai vienu. Njām, tikai kādi 200 cilvēki, vairāk gan ne. Man īsti negribējās braukt, bet nu jā... negribējās arī piektdienā sēdēt mājās. Braucām uz Babīti. Tur neko īsti. Mēs visas dziedājām un kratījāmies. Tas bija tīīīiik smieklīgi. ;DD Bija baigi jautri, bet tad visi kaut ko teica, ka braucam uz Mālpili. Watafāāaak? Nu labi. Es gribēju pierunāt Artu, ka jābrauc ar Artūru, bet nē... ;D Tas džeks viņu vienkārši grib.
Otrajā pirtī no sākuma bija baigi jautri. Dejojām, dzērām un jā. Tad mums ar Annu uznāca vājais un mēs gājām gulēt. Sanja bija vienkārši tāaaa piedzēries, ka pat pateica, ka nekad vairs nedzers. ;D Tas bija vaauuu.
No rīta izsprukām no novākšanas, jo es zināju slepeno izeju.. ;D Gājām uz autiņu, kurf Arta aizmiga, Agnese turējās.
Autiņā es negulēju, vienkārši negribēju. Kā viņu sauca es aizmirsu, bet viens džeks visu laiku man gribēja sēdēt klēpī, man tas besīja. Tad vēlviens čalis piedāvāja man ar viņu braukt uz Juglu, bet nē, nē. Galīgi nē. ;D
Vispār vakars/nakts nu tāds, bet riktīgs piedzīvojums, ja tā ņem kopumā.
Es negribu pieminēt to džeku, kurš mani atcerējās.. ;DD

Piekt - DIENA.


Piektdiena.

No rīta es pamodos un sāku glenot. Uztaisīju darbu "Trīs mīļākās lietas". Es nemaz nesteidzos un domāju, ka ierīgi paspēšu uz piekto stundu, jo nenotika pirmās četras, izņemot fiziku, kas bija pirmā. Domāju, ka sākas 12:55, bet izrādās, ka sākās 12.05!! Āāāaaa, labi, ka Matīss bija tik jauks un mani aizveda. Mazliet nopkavēju, bet nedomāju, ka kaut ko baigi svarīgu. Tā tač tikai bioloģija.
Latviešu valodā mācījāmies par iespraudumiem. Daudzi rakstīja k/d. Nasing spešal. Literatūrā arī nekas. Es atkal nebiju neko lasījusi, tāpēc bija kaut kas jāizdomā tā, lai izskatās, ka esmu lasījusi. ;D Un tad zvans uz brīvliaku. (sun)

Aizbraucu mājās, gleznoju. Tādā steigā!!! Es jau biju izlēmusi neiet uz skati, bet tomēr pārdomāju. Jau Paulai pastāstīju savu morāli, bet nē.. nē, es neesmu tā, kas padodās un bēg no problēmām. Nenormālā ātrumā es gleznoju, man tagad vēl galds ar krāsām notašķīts. Tad uz mākslas skolu, tur izliku savus darbus. Izrādās, ka "3 mīļākās lietas" bija gleznošanas, nevis kompozīcijas mājas darbs!!! Āāaāaaaa. Nu labi. Man kauns par saviem darbiem... ;D
Izliku un gāju augšā gleznot. Man baigi patīk tas uzstādījums. Tiešām. Tik krāsains un, un... man vienkārši patīk. Parunāju ar Katrīnu. Ienāca Taranda un paziņoja atzīmes. Man ir 5. Tas ir tik LABI!! Jo es jau domāju, ka būs 4 vai pat 3. Un man nemaz nebija vienīgajai 5. Un Artai bija 4, kā jau paredzams. Tad gāju savākt savus darbus, kamēr tos nav ieraudzījuši pārāk daudz cilvēki... :D Satiku Indānu un to otru, kuri mani baigi nopētīja. Njā, kā vienmēr.
Atkal gāju gleznot. Atnāca Annamarija un apsēdās blakus. Runājām par piektdienas vakaru un vēl. Laikam, viņa ir vienīgais cilvēks mākslas skolā ar kuru varu parunāt par ballītēm... ;D Nu jā, tad Avotiņa viņu aizdzina. Ar Avotiņu runājām par maniem darbiem. Viņa teica, ka viņai patīk mani darbi un, ka man ir labs atvēziens, tikai figūras ir kā bārbijas - tievas un stīvas. ;D Bet vismaz viņai patika! (sun)

Tad uz mājām, dušā un vakars varēja sākties.

ceturtdiena, 2010. gada 25. marts

What will it be.


Man jau likās, ka būs smaga diena. No rīta, vēl pirms skolas, es mācījos ķīmiju un fiziku. Vēsturei kaut kā nepievērsu tik daudz uzmanības...

Man likās, ka ķīmiju uzrakstīju uz kaut kādu 10 vai 9, bet uzzināju, ka uz 6!!! KĀ?! Es vienkārši esmu šokā. Ļti gribu redzēt savas kļūdas. Kurš gan negrib? :abi, tagad vēl nesākšu filozofēt.
Fiziku nelikās, ka ļoti labi uzrakstīju. Ceru, ka drīz izlabos, lai man miers.
Ģeometriju arī neīpaši labi. Bija lietas, ko nesapratu, un tas nozīmē, ka nebūs labi.
Brīvstundā skatījos aerobiku. Jā, likās, ka ir labi. Lai neteiktu vairāk.
Sportā atkal čakarēju Pērkonu. Kā man viņš nepatīk. Viņš iekrīt uz gandrīz katru manu spēlīti. Nu, kas tas par veci? Nepatīkams tikai. Bet pačakarēties jau var. Mums bija jālēkā un jānodarbojas ar aerobiku. Dabūju 7.
Pēc tam jau lēnām gājām pārģērbties un atpakaļ uz zāli. Kā jau katru gadu viss. Tikai es pamanīju, ka baigi maz cilvēki bija. Salīdzinoši.
9.3 bija oriģināli. ;D Man patika sexa mūvi, tas vismaz tam visam pielika rozīnīti.
9.2 bija baigi labi. Varēja just kopību un pozitīvismu. es nezinu, kāpēc.
8.3, mūsējiem, arī bija baigi labi.
8.1 bija superīgi nostrādātas kustības un šovs, bet no jūtām un siltuma ne miņas.
Pēc tam aizgājām.

Braucām uz tējas pagrabiņu. Paņēmām sarkanās tēja un kokteili (vai kas tas ir) un ūdenspīpi ar arbūzu. MM, tik laba vienkārši. Šo iesaku. Garša riktīgi jūtama un mazliet atsvaidzinoša. Runājām, runājām un runājām. Laikam jau, tā pagrabiņa noskaņa arī veicina sarunas. Un ir arī noskaņa. Sarunas par pagātni un tās postu. Es zinu, ka esmu mainījusies. Es zinu, kas mani ir ietekmējis. Un tagad es to cenšos mainīt. Es zinu, ka ir grūti, bet es atkal būšu tāda kā agrāk... Es to sev apsolu.
Vienā brīdī atnāca Elza ar savām klasesbiedrenēm un Agnesei sabojājās garīgais. I knoooooooow. Bet ne tik traki. Papīpējām ar Elzu. Pačillojām, paēdām cepumus un tad jau gājām prom.

Pa ceļam bija jauki skati, kas vērti fočēšanas.
Lai uzlabotu Agnesei garīgo, es viņu cenmtos nest, bewt iznāca, ka es vienkārši viņu velku pa zemi... ;D Tas bija jautri.

Aktierkursos šoreiz atkal bija Ieva. (ja? es jau aizmirsu vārbu). Man viņa patīk, bet brīžiem leikas mazliet aizvainojoša. Šodien bija "jā", "nē" etīdes. Man sanāca daudz labāk nekā biju domājusi. Es sevi mazliet pārkāpu un man tas patika. Varbūt, šajos uzdevusos jūto brīvāk, tāpēc, ka nav to sexēee, kas skatītos. Ir tikai Jānis, kas nu... nē. :D Man patika šī reize, bet mēs aizgājām ātrāk. Bija jau jābrauc.

Pie manis bija vecāmamma un māsīca. Gan hokeja dēļ, gan vārda dienas dēļ. Bučas, jā. Paēdu viņas garšīgo, trekno ēdienu. ;D Tad ar māsīcu gāju mācīties, bet īstenībā mēs sēdējām internetā. Nu jā, jā, not interesting stuff.

Izmācījos, uzrakstīju bioloģijā projektu un tagad jau ir 0:44. FORŠI, ne?


Un es gribēju par kaut kādu domu graudu atkal baigi uzrakstīt, bet tas izkrita no galvas. Man tādi ir daudz tagad, bet nu jā... Ir baigi vēls, un man nāk miedziņš. Varbūt, rīt neiet uz fiziku un taisīt kompozīcijas? Nākamās trīs stundas tāpatās nenotiek. Jā, varbūt.

Šī diena tiešām bija gan smieklu, gan filozofijas, gan krāsu pilna, es varētu rakstīt un rakstīt, bet man tiešām nāk kiegs. Un man tas ir vajadzīgs. Rīt vēl ballīte... āagh, atkal gribēšu gulēt. Traki!!!

trešdiena, 2010. gada 24. marts

Siltas zeķes.


Mācījos fiziku, tad ķīmiju, tad vēsturi, tad atkal fiziku, tad ķīmiju un vēsturi un, tad ķīmiju... ;D
Es īstenībā tā, laikam, nekad nebiju gatavojusies k/v. Nu, īstenībā jau es nemaz jau tik traki nemācījos, bet man ir progress šajā ziņā. ;D Es patiesībā jūtos tā, it kā neko daudz nebūtu iemācījusies, bet gan jau.

Tētis atkal dzirdēja, kā es klepoju, tāpēc izdomāja, ka jāiet saunā. Mēs jau ļoti sen nebijām viņu sildījuši. Bet nu jā... chill. Paēdu kivi, paskatījos ar mammu kaut kādu filmu, kamēr ēdu. Tāda diezgna pārspīlēta, bet riktīgi stipri tās visas emocijas bija. Mīlestība. Cik tālu dēļ tās iesi? Ko darīsi? Skaisti.. Brīniķšīgi... BVet tomēr - traki. Tā tomēr ir viena no atkarībā. Vienreiz pamēģināsi, kļūsi no tā atkarīgs, tad NEMŪŽAM to neaizmirsīsi. Varbūt, sāksi jaunas atkarības, ielaidīsies citās dēkās, bet to vienu neaizmirsīsi. Vismaz man tā liekas. Kā jums?

Siltas zeķes, neizģērbies un piens ar medu. Vismaz kāds par mani sāk uztraukties pēc šīm ilgajām klepus nedēļām. ;D

Lai jums jauks vakars. :)

(pēdējā laikā tīīīīk bieži rakstu. ne jau kāda pienākuma vai tāda līdzīga iemesla dēļ, bet tāpēc, ka patīk. tāda forša sajūta, ka vari visu, visu izstāstīt. nu - ne visu, bet lielāko daļu. esmu jau par šo spriedusi. )

_____________________________________________________________________________________
Jason Mraz - Pretiest friend
Akdievs, cik jauka dziesma. No sirds. Tik mīļa. Man ļoti partīk. :)

"I was inspired by the many pictures I just saw." , to es tikko nodomāju. (giggle)
Tāpēc arī vēl kaut ko gribu uzrakstīt. Visticamāk, ka jau esmu apnikusi ar visu savu garo rakstīšanu, bet tie, kuriem nemaz neinteresē, tie jau nemaz nelasa, vai ne? Nu jā.

Viena bilde bija ar spoguli. Es domāju... Kā mēs visi uzvesto, ja ieraudzītu katru savu rīcību, kustību, domu spogulī? Mēs nokaunētos vai būtu gandarīti? Un kā mēs izskatāmies no malas? Kā citi mūs redz? Tāpat kā mēs sevi? Nu.. droši vien, ka nē. Sāksim jau ar to, kā rakstīju, mēs visi pasauli redzam citādāk. Jāa. Bet tik ļoti gribētos iekāpt kāda cita domās, prātā, ķermenī un pavērot sevi no malas. Izjust tās emocijas, ka mani pārņem, kad ieraugu sevi, kad es runāju un, ko tas man liek just. Varbūt, es jūtos aizvainots. Bet pagaidām es, ja vēljoprojām skatos no sava skatapunkta, tad es jūtos... hmm, jā. Negribās tomēr visas tbildes sniegt šeit. Varbūt, tagad šī būs viela pardomām. Varbūt, arī jums.

Vēl bija bilde, kur rokās tur koku ar ūdenskritumu blakus. Mēs zinam, ka budismā viens no tiem simboliem vai kaut kas no tā visa ir tās rociņas, kas tur zemi. Nu ne jau Zemi, bet zemi. hihi. Tas atkal lika aizdomāties par budismu, par mīlestību pret citiem, par mīlestību pret dabu. To visu, kas mums ir apkārt neiazsargāts un ievainojams. Kāda mums - cilvēkiem - ir vara! Neiedomājami, apbrīnojami. Un svētdien būs Zemes stunda. No 20.30 uz pusstundu visa mūsu mazā planēta izslēgs elektrību, tas mūs vienos. Es vismaz ceru.
Tāpat arī šī bilde lika man atcerēties, ka gribu izlasīt budisma mācības grāmatu, kura mistiski ir pazudusi mājās. Ir angļu valodā, bet tur ir baigi jākoncentrējas. Es esmu slinka. Jā. (atkal vēlviens jā).

Bilde, ko pieliku vienkārši, manuprāt, ir vispiemērotākā šī bloga noskaņai. Kā jau Arta ir rakstījusi, bildi izvēlas pēdējo. Un es viņai piekrītu. :)

Up in the air.


Noskatījos "Up in the air". Un ne tikai. Arī GG.

GG.
Forša sērija. Atkal jaunas intrigas, atkal kaut kāda mācība tajā visā. Patīk man šitais seriāls. Vienīgais, kurš neapnīk. Tiešām.

Up in the air.
Forša filma. Neteikšu, ka baigi iespaidīga, bet man patika. Atkal bija kaut kāda filozofija tajā visā, kas man ļoti patīk filmās. Un tad es domāju... kā ir labāk - vienam vai kopā ar kādu? Šo jautājumu es esmu zdevusi ļoti daudz reižu, pat dzejolī, bet atbilde bieži vien ir dažāda. Laikam jau, tomēr labāk kopā ar kādu. Bet viņam it kā beigās bija labi vienam pašam. Jā. Bet bija arī salauzta sirds. Tas arī. Bet es domāju, ka cik ilgi vien iespējams labāk ir būt vienam. Tad, kad tu kļūsti vecāks un vairāk citiem nevajadzīgs, tad tev vajag kādu, kas tev atgādina to, cik tu tomēr esi nozīmīgs. Tā es tiešām domāju.
Un, kā mēs ar Artu spriedām, no sākuma sliktie puiši, bet pēc tam viens labais, jaukais džeks. ;D Jā. Man patīk filozofēt.

Bet tagad jāatgriežas dzīvē un jāgatavojas tiem briesmīgajiem kontroldarbiem. Diezgan daudz, ne? Ou,fak, man vēl krievu valoda. Tas arī vēl. Nu nekas, gan jau tikšu galā. Kā jau vienmēr. :)

Yuu, whats up.


No rīta nenotika pirmā stunda. Pa to laiku es paspēju izpildīt algebras mājas darbu un parunāt ar Viku par dziesmām un atmiņām, kas saistītas ar tām. Jā, tās ir ļoti spēcīgas. Varbūt, visspēcīgākās? Nezinu kā jūs, bet man tā iespiežās atmiņā ļoti. Katra dziesma atgādina ne tikai to brīdi, bet arī sajūtas, ko tad jutu. Vai nav apburoši?

Neparasti, bet notika ķīmija. Atkārtojā visu rītdienas k/d. Jā, man rīt ir četri k/d, ko ģeometrijās, visticamāk, arī būs, jo šodien Juste piemirsa par to... (giggle)
Diena vispār forša. Pats galvenais, ka īsa. Devītajiem beihušies eksāmeni. Tas nozīmē, ka atkal pēc brīvlaika visas stundas notiks kā parasti.

Šodien man bija nāvīgais skatiens ar viņu. Pff.
Matīsiņš mani aizveda mājās un tagad es izdomāju, ka neiešu uz mākslas skolu. Man ir jātraisa ļoti daudz darbi un jāmācās uz rītdienas k/d. Nu jā, es zinu, ka to visu nedarīšu, bet vismaz daļu gan. Un vismaz GG jauno sēriju arī noskatīšos. ;D

Šodiena arī jau iedevu Agnesei, viņa Pilsumai naudu par pirti. Es nezinu, vai daru pareizi, jo neesmu pārliecināta, ka gribu braukt. Protams, ka Artas fakts par laišanu mani aizrāva, bet nezinu vai tas ir tas labākais veids. ;DD
Pēdējā laikā vienkārši labāk gribas palikt mājās un sakārtot savu dzīvi. Varbūt, tas ir tāpēc, ka visas brīvdienas man ir tik ātri pagājušas. Viena diena pohām, bet otrajā nevar atpūsties, jo jau jāstreso par mācībĀm, mākslas skolu un jā... Bet tagad labi ir tas, ka šī ir pēdējā piektdiena pirms brīvlaika! YES. Vēl jāsāk domāt, kas brīvlaikā būs, ko darīt. (giggle) Vispār, varbūt, jāaizbrauc uz Skulti. Varbūt, tur kāds būs. Un, varbūt, es būšu priecīga dažus no viņiem satikt. Varbūt. Bet nē... laikam, tomēr nē.

Un vēl es domāju ATKAL par Latviju, bet tomēr ārzemēm. Kāpēc es neredzu savu nākotni šeit, Latvij? Un vai tas ir labi? Ko es vispār gribu savā dzīvē darīt, ko sasniegt?

Šādas un vēl daudz citas domas aiņem manu prātu no dienas uz dienu. Jā. Man vienkārši nav ne jausmas, ko es gribu. Es zinu, ka mākslu tur noteikti iesaistīšu, bet kā es to varēšu, ja es neiešu uz nevienu no mākslas skolām? Njā. Es īstenībā varētu pēc normālās skolas iet uz studiju, kā toreiz - pie Lailas. :) Tas bija forši, tikai tagad es tur strādātu nopietnāk. Varbūt. hihi. Tas vēl īstenībā ir diezgan tālu, soo... jā. Bet visiem jau sen zināms, ka es par to visu spriežu jau tagad uz domāju par to, jo tas ir tik satraucoši! ;D

Sabīne A, nez kāpēc, prasīja vai iešu uz Hamletu, bet es šodien nemaz nevarētu, ja arī izdomātu iet. It kā jau varētu, bet tā jau ir tradīcija kopā ar Artu un Agnesi. Bet ews saku, ka varētu. Hmm... viņa, varbūt, vienkārši nav tas cilvēks ar kuru klusums ir ērts starp mums. Cik cilvēku, tik viedokļu, bet arī cik cilvēku, tik dažādību un dīvainību un tā tālāk. Cilvēki vienkārši ir dažādi. Un ne vienmēr ir viegli ar visiem justies brīvi. Tā tas, diemžēl, ir.

Tikko nolādējās GG s03e15. Tūlīt skatīšos. (sun)

otrdiena, 2010. gada 23. marts

Butterflies.


Pirms treniņa iegāju New Yorkerā. Tieši pa dienu jau teicu, ka tur neko īpaši negribu pirkt, jo diezgan slikta kvalitāte.. ;D Un, kad iegāju, tad mazliet, mazliet mainīju savas domas. Tu var pirkt tādas drēbes/lietas, kas nav kaut kādas kleitas vai jakas, vai kurpes, vai bikses. Krekliņi, džemperīši un tamlīdzīgas lietas ir ok. Nu, manuprāt. Es, protams, tur kaut ko nopirku.

Pa ceļam uz volejbolu pie Maķīša satiku Agati ar viņas klasesbiedreni un, kā uzzināju, arī labāko draudzeni. Parunājāmies, viņas atvadījās un es ar Agati gāju uz treniņu. Tur Elīza sūdzējās, ka nositīs Alisi no kuras grib dabūt ēst... ;D Njāaam. Treniņš bija diezgan garlaicīgs līdz brīdim, kad sākām spēlēt ar lielajām. Bet man kājas tik brrriesmīgi sāp, ka nemaz nezz. Tā ir, ka nedēļu "atpūšas" no treniņiem. Tā vairs nevarēs. Pastaipījāmies, uztaisījām presītes un gājām ģērbties.

Man šodien ir superīgs garīgais. Es pat pati nezinu kāpēc. Man tāaa patīk pilsēta vakarā/naktī. Jau kuro reizi to saku, ne? Vienkārši varētu tā staigāt un staigāt, ja būtu siltāks un man nesāpētu muskuļi.
Bet mājās man jau mazliet nāca virsū negatīvā enerģija, be NE NE NE. Man ir pārāk labs garīgais, lai to šovakar kāds sabojātu. Es jums to neļaušu.
Es pamanīju, ka esmu pārāk atklāta brīžiem... Bet ir tik grūti būt noslēpumainam un mazāk stāstīt. Es tā nemāku. Bet es mācos. Jau tagad ir progress, bet tāpatās vienmēr, ieraugot kādu cilvēku, es atkal gribu tikai runāt un runāt par sevi un savām problēmām vai veiksmēm un atklāt pārāk daudz. Vot, tā.

Un man nepatīk attieksme. Jā, tas man tikko lika palikt mazliet drūmākai. Bet tikai uz brīdi.

MĒS RĪT NEEJAM UZHAMLETU. ;( wee, bet nu ok. Man vismaz būs laiks, lai es varētu izdarīt visu, ko man vajag izdarīt - mājturība, kompozīcijas un vēl dažādi sīkumi. ĀĀaaāāgh.

Labi, man gribējās uzrakstīt kaut kādu baigo domu, bet man tagad nav laika. Varbūt, ja man vēl būs rakstāmais garīgais, tad kaut ko uzrakstīšu.

Bilde - tā pīlīte ir mīlīīīīīga.

Shining like a melody / Life is wonderful


Virsraksts ir no Iyaz dziesmas un Jason Mraz dziesmas nosaukums. Replay man vienkārši šodien pilipa, bet Jason Mraz man vienkārši ļoti patīk. :)

Rīts iesākās normāaali, nekas īpašs. Biju priecīga par saviem auskariņiem, bet man jau apnika klausīties Gailes runāšanā un domāt par ķīmiju. Bet man interesanti bija tas, ka skābes dod skābu garšu un es aizdomājos par to, kā es jauktu kaut kādu vielu vai taisītu skābās končas. ;DD
Uzzināju, ka man algebrā ir 7. BRRRRR. Kāpēc? Nū, tik stūlbas kļūdas. Es zinu, ka es varu labāk. Ar Egli tieši par to runājām, ka viņai ļoti labi attīstīta kreisā smadzeņu puse. Un tad es sapratu, ka man no abām ir mazliet, jo nu... jā. Tas nozīmē, ka kāja var paslīdēt, un es kā uz augšu, tā uz leju arī eju.
Angļu valodā rakstījām diezgan garu testu, bet man nepieleca, kāpēc mēs to rakstam uz i/ni. Tas taču tik garlaicīgi. ;D Krievu valodā atkal izspruku no prezentācijas. Tas nozīmē, ka varēšu sagatavot labāk.
Klases un bioloģijas stundā mēs fočējāmies ZZ čempionātam. Hmm, kā jau parasti, visi kopā runājam. ;D Tā kā tādi itāļi.
Sportā es čakarēju Pērkonu un liku sarkt Vanagam (ne jau Miķelim). Tas bija msieklīgi, bet beigās Pērkons uz mani sadusmojās. ;D Paskatījos aerobiku. Njā, garš ceļš vēl ejams, bet ir jau ceturtdien! Tarki vispār.
Pie skapīšiem parunājos ar Līvu. Visiem šodien patika mani auskari. (sun) Paldies Dacei un viņas māsai. ;* Jā, parunājām par aerobiku. Viņiem klasē vispār viss tik labi izdomāts un es saprotu to, kāpēc Līva tā kliedz. Ir par ko. Un uzzināju kaut ko neiedomājami stulbu, ko Kazaka izdarījusi. Hmm, patiesība? Visticamāk, ka jā. Un tas NAV forši.

Pa saulīti gāju pretī mammai. Es galīgi tizli jūtos, kad eju, jo man tāaa sāp muskuļi. Lūsis vienkārši ir ĻAUNS. Bet man jau patīk. Tikai šodien, laikam, nevarēšu normāli pakustēties dēļ tā.

Vispār šodien vairs nav tik silts kā jau bija, bet man jau vismaz pavasaris galvā un tas ir labi. Priecīgākas domas un sajūtas. :) Rīt uz Hamletu. mm, kā man tur patīk.

Klausos Jason Mraz dziesmas pēc kārtas. Viņš tik jauks.

Labi, uzrakstīšu vēl vakarā. Gan jau. Man vienkārši patīk, ka irt āda vieta, kur varu visas savas dienas emocijas uzrakstīt. Un man vienkārši patīk to kādam izstāstīt. Kāds lasa to vai nē, bet man patīk. :)

Bilde - kā vasarā.

pirmdiena, 2010. gada 22. marts

Practise makes perfect.


Pats rīts neiesākās īpaši preicīgu, Biju diezgan drūma un viegli aizkaitiņāma, tāpēc labāk nemaz ar vecākiem nerunāju. Aizbraucu uz slimnīcu, kur paliku pavisam drūma. Drūmi, ne?

Bet viss mainījās, kad atnācu uz skolu. Man vienkārši uzlabojās garastāvoklis. Vienkārši forši ir tad, kad skolā ir maz cilvēku. Tad liekas, ka skolotājs vairāk pievēršas visiem un mēs visi kopā varam draudzīgāk strādāt.

Ģeogrāfijā neko īpaši nedarījām. Es tikaI atkal un atkal aizdomājos.
Latviešu valodas vietā mums bija literatūra, kur mēs uz pārbaudi rakstījām Tālavas taurētāju. Sondore mani tā steidzināja, ka es aizmirsu pēdējo pantiņu. Brr.
Vēsturē neviens negribēja iesaistīties ar Nudienu sarunās. ;D Es zīmēju saulītes un snoverus. mm.
Sociālajās, kā jau vienmēr, runājām par nopietnām lietām. Lai cik maz cilvēku būtu skolā, Pēteris vienmēr pamanās visiem traucēt. ;D Bet Kazakai, laikam, bija labs garīgais un vispār man patika tā stunda. Man garšoja Elīzas končas. mm
Literatūras vietā bija latviešu valodas k/d. Forši, ka es to uzzināju tieši tajā brīdī. Biju gaidījusi vienkāršu pārbraudi, bet šim nu galīgi nebiju gatava. Bet ir ok. Man tā vismaz liekas.
Angļu valodā no sākuma forši runājāmies, bet pēc tam bija jāraksta. |( Es un Mārtiņš smējāmies par Rihardu. Āaaks, viņš ir tik dīvaini smieklīgs. ;D
Krievu valodā paklausījāmies dažas prezentācijas un stunda jau bija galā, jo no sākuma Pēteris ilgi čakarējās gar Svjastinas datoru, lai novilktu laiku.
Pēc daudzi gājām turpināt rakstīt latviešu valodas k/d. Hmm, nu nez kā būs tomēr.

Agnese šodien baigi labi izskatījās. Eksāmenu dēļ, laikam. Un es vēljoprojām domāju, ka tu mani gribēji piekaut. Nemaz netaisnojies.


Pēc stundām izvācu trīs kurpju pārus no septiņiem no sava skapīša un uz mājām. Jau biju izdomājusi, ka uz treniņu neiešu dēļ tā, ka daudz jādara, bet Sabīne mani pierunāja un pēdējā brīdī pierunāju Reini, ka viņš mani aizved līdz pusei.
Treniņš bija tik foršs. Man viss atkal sanāca. Pasmējāmies, visiem pavasaris galvā.
Jaukie stāstiņi par Milleru. ;DD
Jā, es zinu, ka volejbols ir mana kaislība. Kāpēc pagāšnedēļ es to piemirsu? :( Nu jā, no visa jau, laikam, kādreiz vajag atpūsties. Arī no tā paša mīļākā. Jo biežāk tu kaut ko dari, jo trulāks tas sāk palikt. Hmm, jā. Un jo biežāk tu redzi vienus un tos pašus cilvēkus, jo biežāk tev viņi izbesī. Jā, dzīves patiesība.

Pie Reiņa bija atbraucis Madars. Jauks čalis. Viņi visi man vienmēr ir patikuši.
Uzzināju, ka Aināram kāds saulazis degunu un Vītiņam arī kaut kas saistīts ar hokeju un kaušanos.. Stulbi.

Vispār es ar Reini vakar tā kārtīgi izrunājos. Es gāju pie viņa, lai paprasītu par biznesa plānu, bet mēs aizrunājāmies uz pusstundu. Man ir grūti runāt par daudzām lietām, bet viņš ir tas cilvēks, kurš vienmēr pateiks savas domas, neatkarīgi notā vai tās būs pozitīvas vai kādas vēl. Tas tik ļoti noder... tieši pareizās atbildes, kuras citi bieži vien noklusē. Viņam ir taisnība, bet man ir grūti.
Viņš jau nākamnedēļ brauc prom. Hmm, man ir žēl. Es jau atkal pieradu pie sava mīļā brāļa. Tētis teica, lai braucu viņu pavadīt. Uz Japānu. Hāaa, tas bija joks?! To es nesapratu, bet vispār esmu par braukšanu uz Japānu. (devil)

Brr, es uztraucos par piektdienas skati un mājturību.

ĀRĀ IR PAVASARIS. (sun)

Ā, es dabūju šokolādi par Artas projektu. (sun)

svētdiena, 2010. gada 21. marts

Inspiration time.


Āaaa, tā gribu sevi sist. Man visa diena bija, lai es visu izdarītu, bet es gandrīz neko neesmu izdarījusi!!!
Es pat uztaisīju thing to do sarakstiņu šodienai -
+4 (5) gatavas kompozīcijas
+mājas darbi skolai
+bioloģijas projekts
+krievu valodas projekts
+franču valodas vārdiņi

Un ko es esmu izdarījusi? Es tikai gandrīz visu esmu izmācījusies. Bāc, es vēl rakstu tagad blogu. nu.. varbūt tas mani vienkārši mazliet savāks. Es padomāšu, nopūtīšos un sākšu kaut ko darīt. Es pa šodienu esmu pārēdusi jēgu, jo nopirku veikalā visādus sū.. . Un vēl es domāju, ka man pietiks ballēties. Es nopietni tā vairs nedrīkstu turpināt. Man tas nāk tikai par sliktu. Man ir tik daudz kas jādara, bet es izdaru kaut ko tādu, ka neesmu spējīga izdarīt to pašu svarīgāko. Es jau atkal neatpūtos pa šīs brīvdienām un arī kārtīgi izgulējusies neesmu. Brr.

Tagad man ir liela apņemšanās pabeigt mājturības darbu, kas ir praktiski neiespējami, bet tomēr... maN tas ir jāizdara. Pašlaik vidējā atzīme ir tuvu 4 - tā ir ZEM četri. Tas ir nožēlojami.

Tūlīt - rokas stiepiena attālumā - ir brīvlaiks. Jāsāk domāt, ko darīšu, kur būšu. Man pat liekas, ka nevienu skolas brīvlaiku neesmu bijusi mājās. Es vienmēr pamanos aizbraukt uz ārzemēm. Man jau patīk, bet, ja es tagad palikšu mājās, tad nevaru zināt vai kārtīgi atpūtīšos, vai tieši otrādi - noguršu no nekā nedarīšas. Lai gan tieši brīvlaikā būs daudz ko darīt. Arī tepat - LV.

Man kaut ko baigi gribas rakstīt, bet es nevaru vien saprast ko. Un arī ar vārdiem ir jāuzmanās. Hmm. Man tik daudz domas galvā. Man bail no Kazakas. Es tagad sapratu, ka, laikam, kārtīgu miegu saņemšu brīvlaikā, jo, savas vainas dēļ, tagad man jādara tik daudz, ka būs ilgi, ilgi jāstrādā. Ne tikai kompozīcija mani nomoka, bet arī zīmēšana. Un Drēviņa man ielikusi 6! Es iešu skaidroties, jo tā tas nevar būt. Es vienkārši esmu tiik dusmīga.

Labi, uzrakstīšu, kad būs kaut kas interesantāks un saistošāks arī jums, lai nav tikai manas problēmas. Veiksmi šajā pēdējā nedēļā. ;)

bliezties


Vilcienā jau satiku abas meičas uz uz Olaini. Millers, galīgākais tirls, mums jauca galvu un mēs nezinājām kur iet. ;D Tāpēc Sabīne sauca savu palīgā saucienu. ;D Viņas abas man atgādina dzīvu filmu. It sevišķi tas, kā viņas abas kopā runāja.
Tad tomēr kāds atnāca un mēs gājām pie Norberta. Hehee, jautriiii. Man likās, ka būs galīgi garām, jo neviens īsti neko nedarīju, jo vakar viņiem esot bijis kaut kāds vakars, kad visi bija galīgā p.... Bet kad daži aizgāja, tad jau bija ok. mums trijām bija garšīgais dzēriens. Kārlis ir galīgākais dirsējs, un es viņam to nepiedošu.
Vēlāk gājā pie Millera un viņa trakā kaimiņiene mūs gribēja nolamāt. Nu neko. Reinis un Kārlis man atstāja vietiņu, kur pagulēt, bet pēc kāda brīža es gāju pie Daces, jo viņi man sāka likties aizdomīgi. ;D Vispār tāds mazliet tumšs vakars.

No rīta, kamēr gāju uz vilcienu, parunāju ar Milleru. Baigais jau tirls viņš ir (Sabīn), bet sakarīgs arī. Vismaz viņš mani pagaidīja. Viņš ar Sabīni kopā tiiik mīlīgs. (sun)

Kamēr gaidīju vēl vilcienu, garām gāja un blakus stāvēja daudz tantiņas gados. No viņām vilka veca smaržas vai ziepes, kas raksturīgas veciem cilvēkiem. Un tad es domāju, ka es tāda nebūšu. Es būšu krutāka vecā tante. Ārā vienkārši tik silts, un gaiss un putniņi čivina tik skaļi, ka gribas tikai smaidīt un smaidīt. Vienīgais šodien vairs nav tāda saule kā vakar.

sestdiena, 2010. gada 20. marts

Jamming



Kad man jau likās, ka šī diena nebūs nekas interesants es aņēmu divus zvanus. Viens man atgādināja, ka mēs taču atkal ejam piew Artas! Un otrs bija pārsteigums. Emīlam, laikam, šodien dzimšanas diena un mēs braucam uz Olaini.

Ātri iegāju dušā un tad pie Artas. Tā bija diezgan neiespējama misija, jo man viens gumijnieks laiž ūdeni un, lai tiktu no manas mājas vārtiņiem ārā, man jāiet pāri "okeānam". ;D Un, lai tiktu pie Artas vārtiņiem, man jābrien vai nu pa sniegu, vai jāiet par vēlvienu pamatīgu "okeānu". Lai cik tuvu mēs dzīvotu, šis attālums tomēr ir kārtīgi jāpārdomā. ;D
Agnese, kā jau parasti, mani gandrīz nospieda. Visu dienu zīmēju atkal un atkal tā mājas. No sākuma viņas zīmēja ar guašām un Agnese krāsoja Kates pēda un plaukstas. Vēlāk mēs visas kopā jau ķērāmies klāt pēdējajiem tukšajiem laukumiem. Artas vecāki pastāstīja par to, ko dzirdējuši sapilcē un paziņoja, ka limuzīns nebūs... :/ It kā jau tas mani neskar, bet diezgan stubli, ne? Ēdām picu un atkal tukšojām Artas māju no ēdamā. Par to, laikam, jāatvainojas. ;D Man Agnese uzpina franču bizi. Tiiiiik forši. Es vienkārši dievinu tādas bizes. Un man arī patīk kā man izskatās. (sun)
Agnese mani gribēja piekaut, tāpēc es piekāvu viņu. ;D
Mēs parādījām mūsu oriģinālo, īsto sasveicināšanos un atvadīšanos un tad es mēroju garo ceļu uz mnājām. Pa sniega kaudzi, kurā iegrimu un man gumijnieki palika pavisam slapji. Nika bija tik priecīga mani redzēt, ka sosmērēja manu jaku.
Mazliet sastrīdējos ar mammu par to, ka tik vēlu kaut kur braucu un, ka nezinu vai braukšu mājās. Nekas, tas pāries.

Diena bija saulaina un priecīga, un es nevaru vien nopriecāties par savu franču bizi. Pašai arī būs jāiemācās. TĀaaa patīk.

Un Dace arī šovakar/nakt būs. Tas nozīmē, ka jau dabūšu savus skaistos auskariņu. (sun)
Vispār šodien bija pavisam skaista diena. Sākot jau ar rīta sauli, kas mani sildīja kā vasarā, kad sēdēju pie datora un beidzot ar projektu pie Artas.

Great day. Can't wait the night. (devil)

Es zinu, ka man šī bilde jau bija vienā ierakstā, bet man baigi patīk. Tāda pavasarīga.

Es kaut kā domāju par to, ka uz skolu mazliet negribas iet, jo nezināmu iemeslu dēļ cilvēki ar kuriem, kā saka, vakar vēl runāju un kopā smējos, tagad griež pret mani muguru, izliekas, ka es neesmu un vienkārši izturas pret mani dīvaini. Es vienmēr esmu zinājusi, ka klasē nav tādu cilvēku, kam varētu uzticēties, bet nedomāju, ka, piemēram, Sabīne tā varētu izdarīt. Man tiešām vienalga, ka jūs arī lasat šo ierakstu, jo, varbūt, tieši tas ir tas, ko es gribēju tieši jums pateikt. Diezgan nejauki.

Bet šī pēdējā doma no manas dienas aiņēma tikai šo brīdi, kad to rakstīju, tāpēc čaw un jauku vakaru! :)

A: čau! kā iet? B: forši! universitātē par pasniedzēju strādāju A: ja? un ko tad pasniedz? B: mēteļus garderobē


No, rīta pamodos diezgan agri, bet tā nāca miegs, ka aizmigu uz vēl trīs stundām un pamodos ap pus vienpadsmitiem. Nāca miegs, jo vakar vakarā pabeidzu lasīt 507lpp biezo grāmatu "Es, Mona Liza". Tiešām ļoti interesanta. Un negaidīti pavērsieni. Un un, es lasīju jau pēdējās lappuses tā, ka gandrīz neko neredzēju, jo man viss jau miglojās. Nebija forši, bet es to paveicu.
No rīta domāju, ka jāsāk jauna grāmata, jo tomēr tas ir forši. Es sāku to grāmatu par kuru runāja Sondore. Cik dīvaini, ne? Bet man galīgi nepatika un es izdomāju, ka nelasīšu.

Baigi gribās braukt uz kalnu, bet ārā ir faaking silts. Ko darīt?

Vakar vakarā Arta un Kristīne ieradā uz ielas ar manu aizliegto lietu un man to vajadzēja ienest mājās. ;D Es biju diezgan nobijusies, ka kaut kas varētu ieskanēties vai man varētu kaut ko paprasīt, bet viss noritēja labi un tagad tas stāv man zem gultas.

Šodien būtu tā kā jāsāk taisīt visas kompozīcijas. Tam darbam "Spēle ar sauli" es jau izdomāju, ko varētu gleznot, jo tagad ārā spīd ideāli silta saulīte un tās stari krīt tieši uz mana vaiga. Cerams, ka tas nozīmē, ka pavasaris beeeeiiidzot ir patiešām sācies.

Parunāju ar Daci un uzzināju, ka viņa Hmletu apmeklējusi jau visu pagājušo pusgadu!! Un man likās, ka viņa tur pirmo reizi... Tagad, laikam, Hamlet kļūst arvien populārāks. Vēl viņa piedāvāja savas māsas auskarus, kuri ir superīgi skaisti un es noteikti kaut ko nopirkšu. Mēs jau viņu mērījām tajā liktenīgajā piektdienā, kad mums bija milzīgs katls ar Sex on The Beach. Tas bija tiiiik jautri. Labi, es jau aizmuldējos. Tāpēc... čāu. Un, lai jums labas šīs saulainās dienas! ;)

Bilde atkal par Ēģiptes chillu, jo tas tomēr nepamet manas domas. :)

piektdiena, 2010. gada 19. marts

Dream on.


Noskatījos filmu "Juno". Dīvaina. Pavisam dīvaina. Bet kaut kas man arī tur patika, un kaut ko es tur arī pabrīnoju. Ja tiešām nav ko darīt, tad var paskatīties, bet vispār baigi lielo baudu no šīs filmas neguvu. Varēja būt labāk.
Filmā bija viens teksts, ko es atcerēšos - "Part time lover, full time friend".

Dīvaini ir tas, ka ir piektdiena, bet es sēžu mājās. But I don't mind. Nākamā piektdiena gan būs traka. Kā jau parasti.

Bilde ir tāpēc, ka baigi gribās uz siltajām. Man šitā ziema vairs nepatīk, jo uz kalnu, visticamāk, vairs tagad nebūs vērts braukt, bet pavasaris arī baigi nenāk. Bet an Maldivas vēl nespīd. Bilde ir mana. No Ēģiptes.

Aerosmith - Dream on Mp3

I'm yours.


Noasaukums, kā jau saprotams, no jaukās Jason Mraz dziesmas.
Vakar neuzrakstīju, jo baaiigi vēlu biju mājās un man nāca miegs. /yawn

Tātad, vakardiena.
No rīta biju slimnīcā, kur satiku senu, bet jaku paziņu. Pavisam jauku un foršu meiteni no kuras, kā kādreiz domāju, daudz varētu mācīties. Kad viņu ieraudzīju, es centos neizpaust savas tā brīža emocijas uz āru. Es tikai smaidīju un priecājos viņu redzēt. Bet īstenībā man bija tik žēl.. tik.. es pat nevaru tā sizjūtas izskaidrot. Viss kopā.
Nokavēju algebru, bet tāpat ierados. Juste man neielika n.
Skolā meitenes pret mani atkal bija jaukas, tāpēc pati arī jutos baigi jauki. Bet tas tā.
Pēc bankas devos uz mājām, lai pēc tam ar Artu un Agnesi brauktu uz centru. Jutos diezgan nomākta, bet tas nebija ilgi. Par ko gan man jājūtas nomāktai? Ārā diezgan pretīgs laiks. Jā, laikam, tāpēc.
Autiņā parunājām, es daudz ko pārdomāju. Likās, ka mums visām tajā dienā patika aizdomāties. Bet es vairs nejutos nomākta. :)
Tad gājām uz aktierkursiem, kur uzzinājām, ka šoreiz ir tā izņēmuma reize, kad nenotiek parastās lekcijas, bet ir grimms un fočēšanās. (sun) Žēl tikai, ka mēs nebijām gatavas, bet citādāk jau forši! No sākuma paklausījāmies par to, kas būtu jādara, pēc tam ķērāmies klāt. Es jau aiz tā, ka nezināju, ko vēl pielikt, sāku likt gandrīz visu. ;D Bet beigās jau nemaz nebija tiiik traki. Tikai tās sarkanās lūpas. ;D
Tad gaidījām fočēšanos. Jānis bija pavisam smieklīgs. Viņam puse seja bija melna, otra normāla, bet viņš izskatījās pēc cietumnieka. Kad bija mana kārta, es tomēr nejutos pavisam brīvi. Visas tās pozas, ko biju domājusi jau bija izskrējušas no galvas un palikušas tikai dažas. Un es arī nezināju vai tā var darīt... un vai tā būs ok. ;D Nekas, uz beigām jau vairāK iejutos. Agnesei bija jāskrien, tāpēc viņa bija jau drīz pēc manis. Man baigi patika kā viņa izskatījās, kad fočējās. Varētu būt labas bildes. Sanāca maz konflikts, bet mēs nepadevāmies un Arta arī beidzot tika pie savas kārtas. Viņai bija baigi labāk sejas. /Tikai viena, pārējās smieklu. ;D /
Braucām mājās. Runājām ar Reini.

Piektdiena man bija kā sestdiena. Nu - šodiena.
No rīta necēlos kā parasti, cēlos mazliet vēlāk. Tad gāju pie Artas. Tur taisījām visas projektu angļu valodā. Mmmmmm, Artai mājās vienmēr ir kaut kas nenormāli garšīgs. :D Taisījām, bet nepabeidzām.

Pēc tam mājās paēdu, paskatījos FTV un braucu uz mākslas skolu. Tur mēs šodien taisījām kartona tipa zīmējumus, kurus vajadzēs devītās klases diplomdarbā. Diezgan ķēpīgi, manuprāt! Bet uzdevums tāpatās patika. Pasmējāmies ar Katrīna, kura uz mani novēla vainu par baranku pazušanu. ;D Taranda sabļāva uz Artu un man jau likās, ka viņa aizies, bet tomēr palika un kaut ko zīmēja. Ko viņa tur vispār meklē? Dīvaina viņai tā loģika.

Man nepatika jautājumi, ko man mamma pēc tam uzdeva un tas, ko viņa stāstīja. Es kaut kā negribu to visu atklāt, ko jūtu ja zinu, ka viņa to uztver mazliet citādāk nekā es un satraucās vairāk nekā es...

Tagad jātaisa tostermaizes un jāpavada vakar skatoties kādu filmu.
Lai gan man mākslas skolai jātaisa milzums daudz darbi. ;D

trešdiena, 2010. gada 17. marts

Ayooo.


Rīts bija atkal jauks. Man patīk latviešu valoda, vai nav mazliet savādi un nepierasti? Bet jā, man tiešām ļoti patīk. Sondores stundās vismaz es cenšos, darbojos un, šķiet, gandrīz nekad nav tā, ka nesekoju līdzi, jo tas var beigties brrriiieesmīgi.
Dienas laikā nekas interesants vai baigi ievērojams nenotika. Trīs klases meitenes atkal nobastoja stundas. hmm, jā, čaw, par jums runāju. ;D Bet nevajag tā darīt.
Algebrā rakstījām k/d un, man liekas, ka es dabūšu ļoti labu vērtējumu. es ceru! Es jau par klases darbu dabūju 9. Nu, vai es neesmu zubre?! ;D Nē, nē, tāds vārds man nepatīk, bet man patīk šīs atzīmes.
Pēc tam uz mājām.
Es pārēdos sausiņus, ko nočiepu Reinim.
Pēc tam uz mākslas skolu.
Dažs labs uz mani, kāpjot augšā, dīvaini atskatījās, bet, par brīnumu, neko neizteica. Es jau sen biju aizmirsusi, ka man cita frizūre, bet jāaa... visi tur bija kā traki. Visi tik pārsteigti, sajūsmināti, izbrīnīti. Daži stāsta, ka nemaz nepazina uzreiz. Es tiešām izksatos tik citādāk? Hmmm, pašai gan tā neliekas. Bet labi jau, ka pamana pārmaiņas. Citādāk būtu jāsāk domāt, ka mani neievēro. ;D
Mums bija jāzīmē Dāvida acis. Brrr. Diezgan grūti ar tiem ģipšiem iet. Kur tie laiki, kad es tādus zīmēju?

Es aizgāju ātrāk un uz centru. Pēc tam uz Hamletu.
Tur pie pakamarajiem satiku Elzas klasesbiedrenes, pēc tam Elzu, Artu un Agnesi. Klasesbiedrenes tādas vēsas, bet E;za gan silta! ;D Vismaz viegli kontaktēties ar atvērtiem cilvēkiem... :) Pamanīju aizmugurē Daci, kas man bija pārsteigums. Īsti nerunājām, tikai čaw, čaw, jo bijām lielā attālumā. Un... par ko tad mēs runāsim? Vienmēr jau ir par ko, bet saistošāk man likās necelties no savas sēdvietas. ;D
Bija forši šoreiz. Bija arī daži brīži, kad nebiju sajūsmināta, bet daži, kad nevarēju beigt smieties. Vispār tik jautra tā visa padarīšana! Kā viņi spļaudījās.. kā Jurčiks atkal ar saviem perversajiem. Un... viņa musīši... Mmmm/
Pēc Hamleta mēs ar Agnesi sarunājām iemest Artu sniegā, bet iznāca tik tizli, ka es vārtījos pa sniegu. hmmm, kā gan tas gadījās? Man, laikam, tiešām patīk Vecrīgas ielas, bruģis... ;D Bet pēc tam (jā, Agnes) man izdevā Artu iemest sniegā, kad viņa to negaidīja. Muhahahahā. Mēs lasījām zīmītes, kas bija atstātas balonos. Vai nav jauki? et dēļ šīm noslēpumainajām zīmītēm mums nācā pārspridzināt vairākus draugus - balonus. Pēc tam mēs bijā kā sapīpējušās un, gaidot Reini, griezāmies ap stabu un smējāmies. ;D

Reinis man parādīja savas jaunās kedas un jaku. No Zaras. Hmm... sācis piekot stilu? Nē, tas taču Reinis. Pohujists, harmonists.

Ierastais teikums - man vēl jāmācās. Bet ir jau 00:28. TRAKI.
Un jā, es noskatījos GG s03e14. TIK LABI. Man vienkārši tā patīk GG. Beidzot reāli ir kaut kas normāli glamouras. Jāaap.

LAIŽAM NO MATIEM, LAIŽAM NO MATIEM, LAIŽAM NO MATIEM - IMPROVIZĒJAM!. :) /Hamlets/


Bilde? man liela pakaļa. ;DD

otrdiena, 2010. gada 16. marts

Sun. Fun. Snowboard. Smile. ...


Nu tā... šodiena sākās pavisam superīgi, sniga īiideāls sniedziņš. Nezinu, man vēljoprojām ir liels prieks par sniegu. Es tā skatos - saulīte, sniedziņš. Vai nebūtu tagad ideāli uz kalna? Tā arī nolēmu, ka jābrauc šodien!

Skolā nekas īpašs.
Ķīmijā mēs varējām ēst citronus. ĶĪMIJAS KABINETĀ AIZLIEGTS ĒST. ;D
Algebrā pirmo stundas daļu es biju pie tāfeles. Es feiloju, jo kā gan tas viss pa četrām dienām var neizkrist no galvas? Es tiešām biju kā tikko no mākoņiem nolaidusies. (giggle)
Angļu valoda, kā parasti, nebija īpaši interesanta, lai gan es gribētu, lai tā būtu. Tas ir viens no priekšmetiem uz kuru VIENMĒR eju ar labu garastāvokli un prieku.
Mūzikas vietā notika krievu valoda. Ārija, laikam, ir smagi slima. Tā vismaz teica Rēdliha. Man žēl viņas. Tiešām. Krievu valodā mums stāstīja par Maskavu. Bija diezgan interesanti.
Klases stunda un bioloģija pagāja diezgan ātri. Mūs lamāja par kori. Mēs stāstījām par ekskursiju uz Stokholmu, kuru vēlamies. Par gadagrāmatām utt... Un mācījāmies par abiniekiem. Man patīk šīs divas stundas kopā, jo var savā veidā atpūsties un parunāties. Klasē skanēja Nelly Furtado CD. :)
Sportā mēģinājām aerobiku. Bijām tikai četras un vēl Sabīne. Iemācījos savā veidā jaunos soļus, bet nu... baigais slinkums to visu vēl pilnveidot.

Pēc stundām uz mājām paēst, pēc tam uz kalnu. Pa ceļam dažādas sarunas. Man jau visvairāk patīk runāt un atgriezties pie intelektuālās tēmas - izglītības. ;D Tas vienkārši liekas tik, tik, tik exciting.
Uz kalna spīdēja saulīte, svaigs gaiss. Ko vēl vajag pilnai laimei? Pirmās divas reizes man Artu vienkārši atņēma divi čaļi, bet pēc tam jau vairs nē. ;D Tas bija smieklīgi. Mēs pārbraucām uz snovparku un sākām lēkāt. Labi, es vēl tikai sāku. Pa visām reizēm es tikai divas reizes nokritu tā kārtīgi. Bet man patika nokrist, jo es mīksti piezemējos un šļūcu pa kalnu. ;D Arta paspēja apmainīties ar telefoniem, kamēr es pačatoju ar Artūru. Normāls VECIS. ;D Vispār jauka kompānija. Mani gandrīz iedrošināja lekt uz tā tur, bet nu... nākamreiz. Man atkal sarāva pēdu krampī un bija jāpasēž. Sākās NENORMĀLS sniegs un neko nevarēja redzēt, tāpēc pārgājām uz blakus kalniņu un taisījām helikopterīšus un snovojām ar otru kāju. Tas bija jautri, tikai man sagriezās galva. ;D Tā lēnām jau sniegs sāka krist uz nerviem un mēs braucām uz kafeijnīcu, kur es dabūju savu saldo. Bet nebija mūsu zemeņu zupa.. :( ;D
Braucot atpakaļ, vispār likās, ka pazudīsim. NEKO nevarēja redzēt. Likās, ka griežas viss un vispār neko nevar redzēt. Tā kā Ziemassvētkos. Pa ceļam atkal sarunas. Vispār, jauka diena.

Mājās paskraidīju ar Niku, izlaidu ārā Kivi. Tad pie datora, pamācījos. Man tā uznāca miegs, ka pie vecākiem gandrīz aizmigu, bet tad saņēmos un gāju dušā.

Bilde ir no Ēģiptes. ĀAaaa, atmiņas.


Un Un Un. Sondore mani šodien tā iepriecin;aja, ka man visas dusmas pret viņu daudz maz pārgāja. Pēc tam vēl divi smaidi pēc kārtas, kas man lika pasmaidīt un pavisam jauks rīts. :)

pirmdiena, 2010. gada 15. marts

Everyone smiles in the same language.


Muhahahā, virsraksts nošpikots no Agneses. ;D
Vispār es vēl šodine paspēju aizbraukt pie Zanes un pamācīties franču valodu. Aijj, viņai ir tik forši suņi. It sevišķi lielais kaukāzietis, kurš gatavs mani apēst aiz sava dzīvesprieka un jautrības. Tāds mīlulis! Mēs šoreiz gājām uz Zanes istabu, kas viņai ir viss trešais stāvs. Tik forši.. Es arī tā gribētu. Viņai pa vienu visu sienu Amerikas karogs, uz citām sienām atmiņas par Franciju, Horvātiju u.c Vai nav forši?
Mēs mācījāmies to dziesmiņu atkal. Es jau mājās viņu mācījos un bļaustījos pa māju, ka nevaru iemācīties. ;D Vispār atkal viela pārdomām un atkal pastiprināti padzīvoju otrajā pasaulē.
Dīvaini jau izklausās, bet es tiešām domāju, ka es savu dzīvi dzīvoju divās pasaulēs. Nu... vismaz divās. Viena ir mākslinieciskā, dīvainā puse un otra ir tusiņu un normāla pusaudža puse. Dīiivaini. Katru reizi, kad esmu attiecīgajiem cilvēkiem, man ir grūti noturēt otru pusi sevī un ir grūti būt sev pašai, jo ne jau visi vienmēr padomā to labāko... Dzīve ir un paliek grūta.

Tagad vēl jāmācās. weeee, tā negribās.

Klausos transu.

Bilde - mana. Pagāšgada.

Domu gājiens.

Skolotāja jautā Pēterītim:
- Uz koka sēž 5 vārnas, mednieks nošauj 2, cik vārnu paliek?
- Neviena, jo visas izbijās no šāviena trokšņa!
- Nu, īstenībā palika 3, bet man patīk tavs domu gājiens.
Pēterītis apdomājas un saka:
- Drīkstu jums arī kaut ko uzdot?
- Jā, protams!
- Pa ielu iet 3 sievietes un ēd saldējumu, viena kož pa gabaliņiem, otra sūc no maliņas, trešā laiza visu saldējumu, arī vafeļu konusu, kura no viņām ir precējusies?
Skolotaja piesarkst, un atbild:
- Droši vien, ka tā, kura laiza visu saldējumu.
- Nu, īstenībā jau tā, kurai pirkstā ir laulības gredzens, Bet man patīk jūsu domu gājiens!



Tik laba. Šito būs jāpastāsta mammai. (giggle)

I know, I know.


Es zinu, ka apsolījos šodien iet uz treniņu, bet ATKAL neeju.
Man TIEŠĀM ir iemesli.
-man ir dots pārāk maz laika, lai paspētu. es navaru paēst
-tas ir centrā, un pirmdienās tas galīgi iesūkā
-man ir fiziski traucējumi šodien ;DD
-man ir daudz jāmācās, ņemot vērā to, ka mans biznesa plāns nekam neder. arī tā ir problēma

Vai es vienkārši neesmu viena liela prblēma?
Šodien skolā nebija nekas interesants.

Ģeogrāfijā sākām par Eiropu. Forši, man jau patīk.
Latviešu valodā runājām par iespraudumiem.
Vēsturē es PILNĪBĀ neko nepildīju, kamēr visi kaut ko darīja. Es pa to laiku krāmējos ar biznesa plānu, bet tad, kad vajadzēja runāt, es izlikos varn gudra, kas arī savā ziņā izdevās. Cerams, ka nākamajā stundā par to ieliks atzīmi. (sun)
SociālajĀm man vismaz bija interesanti. Atkal man radās milzum daudz idejas par biznesu, bet es zinu, ka man vienkārši nav laika. Ko es vispār vēl varu domāt?
Literatūrā arī nebiju lasījusi, bet iesaistījos sarunās un nekļūdījos. Beidzot pabeidzām to briesmīgo pasaku vai kas tā bija un uzzinājām, ka Tālavas taurētās ir jāmācās no galvas. Vuuuhuu. :/
Angļu valodu nokavējām. Elīza sajuaca, kur jāiet un atnāca mums līdzi. Tas bija smieklīgi. ;D Man patīk angļu valoda, bet šī atkal bija izcili garlaicīga.
Krievu valoda, kā jau vienmēr, pilnīgi neinteresanta, bet es vismaz pa ilgiem laikiem izlasīju tekstu, kurā arī kaut cik iedziļinājos. Izdomāju, ka arī krievu valodu vajag mazliet pakačāt, jo neko daudz nesaprotu.

Tagad mēģinu atrast jauno GG sēriju. Gribās redzēt. :)
Un un un es tiešām gribu sevi sist par to, ka neeju uz treniņu pirmdienās. Nē, es gribu vainot pirmdienas.

svētdiena, 2010. gada 14. marts

I can do better. /rock/


klausos to dziesmu. Ciiik dīvaini.
Pie mani bija māsīca. Skatījāmies hokeju, ēdām cepumus, pēc tam skatījāmies "Just friends". Tā filam diezgan parasta, bet man liekas tik mīļa.
Cik sapratu, tad tā čolka mani padara jaunāku.. hmmm, tiešām? ;D

Ceturtdien ir doma uz esīti, jo Kristaps mums apsolīja. Vispār jauks čalis bija! Kad sāk likt filmu kopā, tad var atcerēties dažādus labus kadrus arī. Un sestdien es BEIDZOT gribu uz bubble madness. Jau kuro nedēļu ir šis pasākums, bet es vēl neesmu to apmeklējusi. Tāaa gribās. Tas par vasaru uz ballītēm atgādinātu. Tomēr... putu ballīte.
Man vēl ir jāmācās, lai gan lielāko daļu jau izmācījos. No rīta, domājams, vēl pamācīšos, jo pēdējā laikā neesmu vairs pūces cilvēks, bet cīrulis. Cik dīvaini, jo es vienmēr esmu bijusi pūce. Tie pretīgie agrie rīti, bet tie garie vakari. Labāk jau, ka cīrulis, ne? Bet tad atkal ballītēs miedziņš nāk. Nu ja.

Šīs, laikam, diezgan nogulētas brīvdienas. Tagad arī gribu gulēt. Un es nožēloju BAAIIIGI, ka piektdien neaizgāju uz mākslas skolu. Ja bija gleznošana, tad tiešām esmu bēdīga, jo bija tas superīgais uzstādījums, ko tik ļoti gribēju gleznot. Tās superīgās krāsas, kurpes, vasaras pieskaņa. Es superīgi uzzīmēju un iesāku gleznot, bet nepaspēju pabeigt.

Labi, man, laikam, jāmācā. Principā nenožēloju piektdienu, varbūt, tikai sestdienu.

Un par hokeju - mūsējie vienkārši ir tie labākie. SUPER.

MAN BILDĒ IZSKATĀS MILZĪGS DEGUNS, BET TAS JAU TĀ.. :D

No longer.


Piektdiena.
Mani aizveda līdz Annai. Es ilgi domāju, vai tiešām ir vērts braukt. Nu, labi. Pie Annas atstāju somu. Viņai bija jāsteidzas, tāpēc es gāju ar viņu kopā, bet pēc tam pati uz tramvaju. Pēc tam uz GC. Tur satiku Annu. Otru Annu šoreiz. Tajā brīdī es sapratu, ka esmu aizmirsusi aproci. Cik stulbi, ne? Nu, nekas. Vēl nebijām īsti pārliecinātas par to, kur notiek. Tāpēc zvanījām dažādiem cilvēkiem uz smējāmies par to, ka mums fonā skan dīvaina mūzika, un, ko par mums padomās. ;D
Patrīcija jau pusstundu krāsojās, bet mēs vairs nevarējām gaidīt. Gājām uz CT. Brrr. Man bija jānopērk. Mēs ilgi stāvējām ārā un domājām, ko darīt. Jau bijām gatavas iet prom, jo neviena taču to negribēja darīt. Visām vieglāk uzdirst, ka otra baidās, bet pati vēl vairāk noraustīties. Tādi mēs visi esam. Neko. Ejam iekšā. Es paņēmu divas un ātri uz kasi. Viņa noskanēja, bet tad pamanīja manu nobijušos skatienu un paprasīja par gadiem. Protams, ka es meloju. Bet viņa saprata un sauca citus.. nekas, tāpat iedeva. Bet uz brīdi mazliet noraustījos, jo turpat netālu bija apsargs.
Pēc tam gājām uz Origo. Tur jau daudzi bija. Satikām arī Artu un pārējos. Biju dusmīga, bet tas jau vienalga.
Dabūju aproci un gājām uz Strēlniekiem. Dīvaini jutos. Vēl joprojām domāju, ka nevajag baukt.
Autiņā runājos ar Elzu. Dauz ko jaunu vispār uzzināju. Hmm, interesanti. Man uz beigām jau palika slikti no tā visa, ko dzēru, šņaucu un beidzot no paša autobusa. Tas nebija forši. Bet es turējos.
Pašā pirtī kaut kas nebija ok ar mūziku, tāpēc nebija forši. Bet vispār par ballīti kopumā es teiktu, ka kārtējā random ballīte, kurā izdarīju to, ko parasti, kas jau diezgan apnicis. ;P
Man nākamajā rītā vajadzēja būt jau diezgan agri no rīta pie Baibas, tāpēc es nedrīkstēju nokavēt. Man bija jābūt pie Annas B. Man nekas cits neatlika kā braukt ar taksi. Vēl viena meitene brauca un mēs splitojām naudu. Ka jau domāju, braucu gar savu radu mājām. Nakts bija nenormāla. Visu laiku bija briesmīga migla un dažbrīd bijA tā, ka NEKO nevar redzēt. Man jau visu laiku likās, ka pamodīšos slimnīcā no tā, ka nobraucām no ceļa vai mums uzbrauca pretī braucošā mašīna. Bet mašīnas nevienas citas nebija un grāvī arī nebiju.
Kad nonācu pie Bračas, viņai jau bija izlādējies telefons. Kas cits man atlika? Es rāpos pāri sētai. Satiku Artu, ko es nemaz negaidīju tur redzēt. Un jā, tā atkal ir cita Arta. Dīvaini, tik daudz Artas un Annas. Tur es kādas trīs stundas pagulēju un tad jau bija jāiet. Arta A. un Agnese tieši tad atbrauca un mēs satikāmies pie vārtiņiem. Man liekas, ka abas bija uz mani dusmīgas. Nu jā, bet es taču nevarēju būt 100% pārliecināta, ka autiņš tiešām izbrauks 6.00 un es būšu centrā laicīgi. Nu nekas.

Pie Baibas runājām par The Secret law of Atraction. Izrādās, ka viņa to ir pielietojusi. Viņa ir izlasījusi gan grāmatu, gan skatījusies filmu. Es dažbrīd nespēju tam noticēt, bet ja to stāsta cilvēks, kuru tu zini v isu savu mūžu, tad kas cits atliek kā vien noticēt? Jā, tā tas ir.
Mēs atklājām, ka mani mnati ir palikuši ļoti, ļoti biezi. SUPER. Un man nogrieza tādu kā čolku. Man īstenībā ļoti patīk. Tētis saka, ka cits imidžs. Jā, laikam gan.

Pēc tam uz mājās. Es vairs neizturēju un aizmigu. Kad pamodos, tad sāku skatīties hokeju. Nu kā tā var? Aijj, es nevaru skatīties hokeju, es pārāk daudz pārdzīvoju. Stulbais tiesnesis. Brrrr.
Pēc tam ar tēti atkal noskatījos Amelie, jo viņš neatcerējās, kas tur notika. Tās jau atkal bija 2 stundas, tāpēc pēc tam gāju gulēt.

Virsraksts bija piektdiena, bet liekas, ka tā ilga divas dienas.

Svētdiena.
Visu rītu lasīju grāmatu.
Nezinu vai iešu šodien uz trenažieru zāli. No vienas puses baigais slinkums, bet no otras varētu pārrunāt piektdinsestdienu. Foršs vārds sanāca.
Klausos kaut kādu Anya Marina. Ir ok.
Es domāmju par vasaru. Kāpēc tas sniegs atkal snieg? Man patīk, bet man ir apnicis. Lūdzu, nāc vasara ātrāk. Par to arī bildes.

piektdiena, 2010. gada 12. marts

nine, ten, eleven - destination heaven.


Piektdiena. YESSSSS.
Rīts sākās labi. Fizika bijA diezgan garlaicīga, bet mēs ar Sabīni runājām par vakaru. Uzzinājām, ka viss pārcelts no KI uz MĀLPILI. Vienkārši wtf bija. Nu nekas.
Angļu valodā Annija un Sabīne izdomāja taisīt pie Annijas tusiņu, kamēr es vadīju stundu kā skolotāja. ;D Man baigi patika. Tikai klasesbiedri tādi diezgan lēni un neatsaucīgi.
Mājturībā man un Laurai nekas nebija līdzi, tāpēc mums Kazaka lika tīrīt mājturības klases plauktiņus un visu sakārtot, kā tādām apkopējām. Bet bija jautri!
Latviešu valodas bija diezgan garlaicīgas, bet ātri beidzās. Man vispār patīk latviešu valoda. Man par domrakstu ir deviņi, nav 10 tikai tāpēc, ka uzrakstīju nevis stublāji, bet stuglāji. AĀaaijj, es būtu bijjusi viena no retajām klasē, kam ir 10. Nu nekas, nākamreiz.
Vēl bija bioloģija, bet tā bija pavisam garliacīga.
MāsiņA mani mērīja, svēra un vēl kaut ko. Jau atkal pārliecinājos, ka mans mugurkauls ir ļotim ieliekts, bet vispār man ir smuka mugura. (sun)
Pēc stundām ar Annu gāju uz mājām. Tad pati uz mājām.
Atkal skatījos FTV.
Man tagad ir diezgan neprātīga doma - pārveidot visu modes industriju. Tas, visticamāk, nav iespējams, bet tik daudzas modeles jau ir nomirušas no anoreksijas... Tas ir briesmīgi. Es nespēju uz to skatīties. Ir arī daudzas modeles, kuras ir normālas. Viņas ir tievas, bet vismaz veselīgas, bet tik daudzas ir vienkārši šausmīgi tievas. Kāpēc viņas sev tā dara pāri? Nu labi, to es varu saprast. Bet kā tas ir, ka nevar apstāties? Un tas izskatās tik pretīgi. Kājas it sevišķi. Brr.

Tagad uz Mālpili. Hmm, es pareizi daru? Negribās, ka pēc tam nožēloju, bet gan jau būs ok.
Cheers!

ceturtdiena, 2010. gada 11. marts

Čaw.Čaw.Čaw.


Diena iesākās forši. Bet dienas laikā garastāvoklis pilnīgi kā pa kalniem. Vien brīdī varēju būt priecīga, bet otrā man jau virs galvas bija melns mākonītis.
Sporta laikā mēģinājām aerobiku. Kaut ko vismaz daram.
Man, laikam, tiešām nav rakstāmais garīgais, jo es knapi kaut ko rakstu.
Pēc stundām gāju ar Sabīni un Annu līdz Lapai. Tad mājās.
Pēc tam uz centru.

Screen Vision jau likās, ka man nebūs ATKAL garastāvoklis. Tik forši uzdevumi, tik foršas lietas. Gribējās priecāties.
Kad atnācām tas džeks vienkārši tik smieklīgi sāka stāstīt vis kaut ko. Pēc tam arī visu laiku runāja. Dīvains, bet smieklīgs.
Un kāpēc es nepriecājos? Kāpēc šis vakars man ir neizdevies? Ir daudz iemesli. Jau ieilgušas drūmas domas... no tām vienkārši nevar tikt vaļā, ja ik uz soļa tev par tām atgādina un liek vēl vairāk domāt.

Actually I think I'm an outsider. I'm different.
Es ienīstu tekstus, kad cilvēki stāsta savu dzīves jēgu stāsta, ka ir daudz citādāki no visiem pārējiem. Bet mēs jau visi esam citādāki viens no otra. Bet šajā brīdī es skaidri varu pateikt, ka esmu daudz citādāka. Kurš mani tādu izaudzināja? Kāpēc es dēļ tā nevaru normāki dzīvot? Es nezinu.

Tūlīt skatīšos jauno Gossip sēriju. :) Pirmais smaidiņš šodien.
Klausos Aerosmith.
_______________________________________________________________
Šī nav dienasgrāmata, šai nevar uzticēties.

trešdiena, 2010. gada 10. marts

Amelie


Tikko noskatījos divas stundas garo franču filmu ''Amelie''. Īstenībā nekas neko tādu neesmu redzējusi. Tāds perfekcionisms, manuprāt. Mēs esam pieraduši pie amerikāņu filmām. Frančiem ir pavisam citādākas filmas... kuras, manuprēt, vai nu patīk vai ļoti nepatīk. Mani šī vienkārši apbūra. Tik perfekta filma.
Parasti jau neviens nepievēršas sīkumiem, bet cik ideāli tas viss tika uztaisīt. Kā viņa izdomāja to visu. Kā tas viss notika. Filmā vienkārši visas emocijas vienā brīdī varēja būt. Un ja ese smejos, tad tas tiešām bija smieklīgi. Man franču filmas patīk daudz vairāk nekā amerikāņu. Es tiešām jūtos tā, it kā skatītos kaut ko, ko nekad nebūtu redzējusi.
Šī jau bija otrā filma. Cerams, ka sanāks vēl kādu foršu dabūt.

Tas arī lika aizdomāties par mīlestību. Cik skaisti ir tas, ka tevi kāds mīl. Un, ka tu spēj mīlēt pretī. Vai tas nav vispār skaistākais, kas var būt?
Atceros no rīta bija tāds jautājums, kā ir labāk
-tikt gaidītam, bet neatnākt?
-vai netikt gaidītam un atnākt?
Un kad ir sāpīgāk? Un kam? Viela pārdomām, meičas.