pirmdiena, 2010. gada 26. aprīlis

can't stop growing old ;D


Man patika šodiena/.

Kaut kad jau vēl parunāsimies. Pie šādas tējas/kafijas krūzes. :)

svētdiena, 2010. gada 25. aprīlis

Shine on (The kooks)


Vakardiena bija grūta diena, bet es nenožēloju savu sestdienas izvēli nekādā ziņā. (sun)
Atkal kaut ko pamācījos, kas man baigi forši likās. Parasti es to nedaru. giggle
Es vispār neko daudz neatceros no vakardienas. Es tētis rādīju, kā es staigāju ar tām kurpēm, pat viņš sasmējās. :D Man pašai baigie smiekli nāk. Es jau saprotu, ka man ir nopietnas problēmas ar līdzsvara noturēšanu. Ne vienmēr, bet bieži. Dažreiz vienkārši stāvu vai eju, bet pēc brīža jau līgojos. ;D

Šodien no rīta ilgi domāju. Un izdomāju! Man ir jāiet uz treniņu.
Atnācu pirmā. Besī ārā. ;D Tad jau pārējās arī. Monta un Kristīne mani gribēja pārliecināt, ka esmu nokrāsojusi matus. Tas bija smieklīgi, jo viņas man neticēja, ka neesmu. Man bija jāskaidrojas... :DD
Vispār treniņš bija faking grūts! Man likās, ka uz vietas vienkārši nokritīšu un necelšos augšā. ;D Baigi nopietni strādājām. Tad jau sākām spēlēt. Mani ielika trešajā zonā, kas man parasti nepatīk, jo tad reti ceļ, bet cēla Alise, tāpēc man sanāca visu laiku uzbrukt. Yes. Es jau pieminēju, ka treniņš bija grūts, jo to vadīja volejbola skolas direktors? Hihi, jā./ Tas viss arī nākamnedēļ, jo tuvojas baigās spēles. Man ir bail, bet nu ok. Man beigās jau patika šis treniņš.

Izdomāju, ka negribu iet kopā ar Montu, jo pārāk tālu jāiet uz to pieturu. ;D Beigās pašai sliktāk sanāca. Autiņš ilgi nenāca, tāpēc aizgāju līdz par RAĢU pieturai. Nekas, pa ceļam daudz ko skaistu redzēju.
Cilvēkus ar bērniem, kas, laikam, taisījās ar laivām braukt pa Māras dīķi. Visi smējās, kliedza, kaut ko darījās. Tādi jaukie izskatījās. Vēl redzēju gandrīz plikus džekus, kas spēlēja basketbolu. ;D Bet viņi man atgādināja kaut ko, kas bija agrāk. Kā Skultē. Man kinda pietrūkst tādAs dienas kopā ar ģimeni. Jāgaida vasara.

Ar mammu gribējām skatīties Bright Star, bet mums šausmīgi besīja tā stulbā meitene, un filma vispār nepiesaistīja, tāpēc neturpinājām skatīties. ;D

Tagad jau kādu laiku skatos Modern Family. Pirmo sezonu līdz pusei esmu noskatījusies. Nasing spešal, bet ir ok. Ir arī par ko pasmieties ntā.

Es daudz domāju par to, ka es jūtos daudz labāk foršāk tad, kad esmu nolēmusi pagaidīt vēl mazlietiņ, un izbaudīt reāli to, ka tagad tā nav, izbaudīt to, kā tagad ir. Jūs varbūt nesapratāt, bet nu... tas domāts par alkoholu utt. Es nejūtu nekādu vajadzību pēc tā pēdējā laikā. Lai gan, man skapī stāv kokteilīši, par kuriem vecāki nezin. ;DD

Ok, chill babies.

piektdiena, 2010. gada 23. aprīlis

Make a deal with God


/depresīvs uzraksts kinda ;D / njā, no Placebo dziesmas.

Šodien nobastoju fiziku. Izrādās, ka stunda bijusi baigi noderīga. Nu, žēl. Bet neko darīt.
Satiku ceļā uz skolu Jāni. Parunājāmies, pasmējāmies. (giggle) Nu, nasing spešal.
Angļu valodā daudz smējos.
Mājturībās pārdomāju, kāpēc man tā nepatīk adīt. ;D
Bioloģijā ļoti cītīgi rakstīju un centos koncentrēties.
Latviešu valodā no sākuma pavisam sprigani, bet uz beigām jau galīgi šašļuku.
Literatūrā beidzot biju kaut ko vismaz izlasījusi, bet stunda tāpatās bija garlaicīga.

Pēc stundām mājās, tad uz mākslas skolu. Man bija pārdomas.
Mākslas skolā šodien bija forši.
Visu laiku kaut ko runājām. Ar Madaru un Ingūnu aprunājām cilvēkus. :D Ar skolotāju paspēju pārmīt vārdus par to, ko gribu darīt. Viņa šķita diezgan pārsteigta, ka es netaisos palikt JRRMV. Akkk, cik grūts lēmums man. Atkal es cilāju šo tēmu, lai gan jau biju izlēmusi. Brr.

Pēc tam satikām Paula sievu. Viņas ar mammu atcerējās senus, jautrus notikumus, kuros no sākuma neiebraucu, bet bija jauki paklausīties to, kas bijis. Abas galīgā starā un aizrāvušās, cik skaisti piedzīvojumi toreiz bijuši.

Tad biju malziet neapmierināta, ka nedrīkst iet divās vienlaikus. Nu cmoon. :D Nav godīgi. Vajadzētu pa kluso.

Es pirmo reizi piektdienā sāku mācīties. Vienkārši rīt jau tā nav laiks, svētdien treniņš pa dienu. Nu fak. Es baigi iemočījos un daudz ko izpildīju! (sun)
Iegāju dušā. Laikam, drīz iešu gulēt.

Mani moka dažādi jautājumi un atbildes, kuras tik grūti gūt!

ceturtdiena, 2010. gada 22. aprīlis

nanananana


Šodiena man patika.

Skola - naaasing spešal. Tikai likās, ka nu baigi ātri un priecīgi pagāja.. Skolā bija Everita un Snedija (sun). Bet kaut kas likās pavisam vēss.

Pēc skolas ar mammu braucām uz suši bāru. Aijj, mēs abas pieēdāmies. Springrolli, suši, zupa un vista medus mērcē.. mm, tik garšīgi tas viss. Pēc tam li'bit shopping un tad es izdomāju neiet uz treniņu, bet braukt mājās un sataisīties aktierkursiem.

Gāju uz 10.autobusu, braucu uz centru. Paviam dīvains novērojums bija tas, ka man visi četri cilvēki apkārt lasīja grāmatas. Es sajutos pārāk šika šāda veida sabiedrībai. Skan stulbi? Skan stulbi. Bet man tiešām tā likās.
Biju sapūtusies par attieksmi, bet es jau zināju, ka neko nevaru izrādīt, jo tas visu padara tikai sliktāk, Labāk vienkārši kādreiz savā nodabā izkliedzos uz visiem par visu, vai arī skrienu.

Aktierkuros nebija vokāls. Bija parastās etīdes. Man ļoti patika šodiena. Man patīk, ka varu justies brīvāk un brīvāk. Un es sapratu, ka man patīk daudz runāt, tikai vajag "uzķert to vilni".

Ak, man slinkums rakstīt. Man nāk miegs.

trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis

every you every me


Saņēmos, paskrēju, iegāju dušā, izmēģināju dažādas apģērbu kombinācijas, izdzēru tēju, paklausījos Placebo, pačatoju ar Katrīnu. Ir labāk.

/Man tagad patīk labāk rakstīt angliski, wiiieeerd.
Ko jums nozīmē apkārtējie cilvēki>?
Cik daudz jūs no viņiem sagaidat?
Ko jūs vispār no viņiem sagaidat?
Vai jūs esat gatavi saņemt noraidījumu no viņiem?
Vienaldzību?
Asus vārdus?

Viela pārdomām.
Mani māc viena doma ik pa brīdim. Un tad atkal nemāc. Bet vairāk māc.
Šodiena bija kā krišana un celšanās. Es jūto dīvaini, jo šī diena man bija slikta. Es negribu vairāk justies tik slikti. Man ir jāizguļas, sāksim ar mazām lietām! (sun)

Bilde. Es metu monētu Romā, kaut kādā strūklakā, kādā no muzejiem. Laikam. Es neatceros, ko ievēlējos. Žēl. Jo man patika, ka vinā Jaunajā Gadā es kaut ko ievēlējos un gada laikā tas piepildījās. Tas bija patīkami. Bet es ceru, ka tas nepazudīs laika gaitā. :)

black hole


I feel nothing/

Photo - so many stars around, but the only thing I see today is the black hole. I blame you, because it's easier.

pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis

Alors One Danse




"Look at the stars, look how they shine for you.. and everything you do.. "
Klausos tagad Coldplay.
Emm, neesmu rakstījusi kopš sestdienas.
Svētdiena bija vēlviena forša diena, jo visu dienu biju tikai mājās. Man se nebija bijis tāds miers. Vecāki arī nav! (giggle) Ar Artu H2o, tad atbrauca Matīss un tā starpcitu pateica, ka brauc uz Milānu pretī vecākiem. Man tiešām bija tāds - watafak?! :D

Nu.. tā arī bija. Pēc kāda laika viņš aizbrauca. Es paliku viena. Pavisam viena.. Cik žēl, ne? :DD Vispār tik dīvaina sajūta.
Atnāca Arta, lai man nav pavisam vientuļi. Mēs it kā izmācījāmies, skatījāmies Sex and The City. Gājām it kā gulēt, bet tomērrunājām un tad man uznāca ašais, un mēs meklējām nometnes. ;D

No rīta cēlāmies agri, izgājām ar sunīšiem ārā. Man tik liels prieks uz viņām skatīties, ka viņas ir priecīgas!
Cepām sev olas. :D Vispār mums tas viss atgādināja kaut kādu vecpuišu kopdzīvi. ;D

Tad Artas mamma mūs aizveda uz skolu.
Mm, kā parasti jau nekas īpašs skolā. M
Pēc stundām ar Viku un Sindiju braucu uz centru. Man gribējās sagaidīt Artu, un es vēl domāju iet uz kino. Aizgājām mēs uz Double Coffee, tad Sindija aizgāja un mēs ar Viku staigājām pa GC. Pēc tam New Yorkerā nopirkām kreklus. Vika izdomāja, ka neies uz kino, tāpēc es aizgāju satikt Artu un mēs divatā gājām. Artai, protams, atkal bija problēmas ar kartēm. :D Gājām uz:
Burbuļvannu - laika mašīnu
Hmm, bija ok. Matīsam bija taisnība, ka kaut kaS uz Hangover pusi. Bet šī filma nebija tik forša. Diezgan nereāla. Njām, bet bija kur pasmieties. :)

Pēc tam uz mājām.
Ilgi domājām, bet izdomājām uz Arta mums nopirka kokteilīšus, es - keloksus. :DD Tad vēl Elvītī kaut ko ēdamu, jo man mājās, protams, nekā nebija.
Njām, katra savās paēdām. Tad Arta atnāca.
No sākuma es ķipa mācījos. :D Tad kaut ko domājām un izdomājām fočēties. ;D Es no sākuma saģērbu Artu. Izdomāju kaut ko, tad sāku uzkrāsot... tad fočēju. Man patīk, kādas bildes sanāca.
Tad Arta īsti neizdomāja, ko tieši man vilkts un es beigu beigās es izskatījos pēc slut. ;DD auč. Nu neko, mani arī uzkrāsoja, arī pafočēja, bet man nepatīk, ka visās bildēs izskatos pēc tiešām vieglas meitenes. Citādāk jau okeei.

Pēc tam skatījāmies tālāk Sex and The City. Tad es aizgāju mazgāties. Un tad jau gulēt. Mums abām baigi nāca miegs. Yaaawn.


Šodien bija modinātājs uz 6.00. Tas bija laiks, kad vēl ir 20min, lai varētu pagulēt. Es, laikam, aizmirsu to uzlikt. FAK. Pamodāmies no manas māsīcas zvana 7.20!!! Āaaa, 20min, lai sataisītos. Fak. Es izdomāju, ka neiešu uz skolu, jo suņi jāved ārā un skolā nav šodien nekas tik svarīgs, ko nevajadzētu kavēt. Es zināju, ka nepaspēšu sataisīties. Tad palīdzēju Artai ātrāk sataisīties, tad pavadīju un gāju ar suņiem ārā.

Ak, kā man patīk šie skaistie rīti. Tikai auksts bija rokām. Niku paliadu vaļā uz ilgāku laiku šodien, lai viņa izskrienas. Mājās abām iedevu mazliet gaļu. Tik priecīgas bija!

Vispār kopumā man iet labi, tikai kaut kādas pārdomas iet galvā. Visu laiku gribas saņemties, bet nevaru... tas ir tik grūti!

Jā, kā jau teicu, man ļoooti patīk Artas bilde! Es savējās nasty negribēju likt, tāpēc te ir tās, kur no nasty nav tik liela miņa. :D :D

sestdiena, 2010. gada 17. aprīlis

And I'm trying not to pull out my hair


Nor īta biju ar sunīšiem ilgajā pastaigā. Abas kārtīgi "nokārtojās". (giggle) Par to man bija liels prieks. Paldaidu Niku vaļā, lai viņa izsrienās. Man bija pavisam priecīgi par to, ka abas meitenes bija galīgi priecīgas par to, ka es viņas izvedu ārā. Kivi uz mani atskatījās visu laiku, tik mīļa viņa man ir! Es kādu laiku tā stāvēju, vēroju... sajutu vieglo vējiņu un saules starus savā sejā. Skaists rīts bija.
Iedevu Kivi gaļu. Viņa priecīga man skrēja līdzi, kamēr nesu. Viņa tā vienmēr dara. Tas ir tik mīļi! Bužžžzz.
Man rīts nav svarīgs, Matīss mani aizveda uz studiju.

Bija no sākuma Nike training. Bhaaaah, tik labs. Bet grūti bija.
Pēc tam bija Etno. Tas bija tik labs!! Āfrika. MM. Tik superīgi. Vāverīte, mērkaķītis, ūdens utt... Superīgas kustības, pavisam pozitīvi un arī diezgan frūti to visu izsturēt. Man baigi patika.
Nākamais bija jau kā pagāšreiz, like who cares. (me)

Gāju pa saulaino rītu. Man bija divas stundas. Biju diezgan sabojātā garstāvoklī, bet es atradu risinājumu... Es 3 stundas biju sportojusi, tagad gribēju ēst. Atcerējos vienu jauku vietiņu. Aizgāju tur. Tāds miers... gandrīz neviena cilvēka. Tikai divas vecas tantiņas vēl. ;D Chill mūzika, tēja, maizītes. Runāju ar vecākiem pa telefonu.. Bija jauki dzirdēt daudz ko. Tā es tur kādu stundu.. hmm, mazāk, sēdēju. Tad gāju uz GC. Ieraudzīju skaistās debesis! wooow. Debesis bija uz pusēm pārdalītas. Viena puse bija ar izbalinātiem, baltiem mākoņiem un zili zilām debesīm. Otra puse bija kā gaiši pelēks mākonis ar vēl tumšākiem mākoņiem. Superīgs skats, es kā dīvaini divas reizes apgriezos ap savu asi. hihi./

Tad izdomāju ieiet Terranovā. Daudz ko gandrīz nopirku, bet tomēr neko nenopirku. Tad biju GC, Accesorize plus vēl vienā veikalā, bet mani iztraucēja zvans.
Gāju uz Stockmanu, nopirku biļetes, satiku Artu un gājām uz zāli.

Remember me.
Man baigi, baigi patika. Tikai nepatika, ka man kaut kāds neredzams spēks ik pa brīdim teica, lai sagatavojos tam un tam. (Arta). ;D
Man patīk Patinsons. Don't care what you think. Filma baigi piesaistīja.. aizdomājos. Es jau daudzas reizes biju domājusi par 11.septembri. Par to, ka tik daudz cilvēki gāja bojā. Par to, cik daudz tuvinieki cieta no mokošām sāpēm, ka kādu ir pazaudējuši. Es, protams, varētu runāt par to ilgi.

Pēc filmaz atkal bijām GC, izstaigājām veikalus, pēdējā, Bik Bik, es pat kaut ko nopirku. Tad Arta manā somā iebāza vēl savu. Mana bija milzīga! ;D Satiku Katrīnu un beidzot ieraudzīju viņas džeku. (giggle)

Tad autobusā. Es negribu ne rakstīt, ne runāt par to, kas notika... tas, kas bija līdz šim brīdim, kad rakstu tiks ieslēgts manī. Tā jau Matīss... ////


Kaut kā domāju par dzīvi. Es gribētu mainīt kaut ko savā pagātnē. Es negribēju, lai tā notiek. Cik daudz es pazaudēju? Ko es palaidu garām? Un sekas... Man ir grūti. Un es ienīstu to.

piektdiena, 2010. gada 16. aprīlis

We are the world, we are the children


Sooo, no rīta atkal agri cēlos, izgāju ārā ar suņukiem.
Paēdu, paskatījos FTV, tad gribēju atkal pamācīties, bet sanāca, ka tikai blogoju citur. ;D Tā ir, ka negribās neko darīt.

AAaijj, atkal negribās runāt par skolu. Kr4 nasing spešal. Divi kontroldarbi, mājturības trakums un sondores stundu brīnums.

Tad mājās, tad uz mākslas skolu. Man tāaaa negāja! Nu galīgi. Parunājos ar Annamariju, vismaz uz brīdi man bija interesanti. Uzzināju, ka man jāpalasa Hitlers. (giggle)
Bija temati par kuriem bija vērts parunāt, bet es nevēlos dalīties, vismaz šoreiz ne.

Es brrriesmīgi maz rakstu. Es zinu.
Man ir tik daudz, ko rakstīt, bet es negribu to rakstīt, jo man slinkums.



Labi, viens bija man vakardienas novērojums. Vai drīzāk - kaut kāda dīvainība, dežavū. Agnesei arī ir blondi mati, viņa arī mācās Stradiņos. Gluži kā Krista. Man bija tik dīvaini sajūta! Man, laikam, vienkārši ir grūti pierast pie kaut kā jauna, kad vēl jau salīdzinoši senais liekas pavisam tuvs un neaizmirsts. Liekas tā kā nevietā.
Par šo tematu es vēl gribēju plašāk, bet man tiešām slinkums. Kad es atkal gribēšu rakstīt, tad pastāstīšu daļu no tā, ko vēl nepastāstīju. Precīzāk, neuzrakstīju. ;P
Un es rakstu mēlītes. :D Tas ir tik neraksturīgi man. Man tā vienmēr besījušas, likās, ka tā cilvēks parāda savu augstprātību, bet tagad man patīk pašai tās rakstīt. Wiieeerdooo.

ceturtdiena, 2010. gada 15. aprīlis

Words in my head /Nickelback/


Pamodos jau tad, kad vēl vecāki bija mājās. Dzirdēju un sajutu steigu, nervozitāti, pacēlumu un patīkamu satraukumu. Es gulēju gultā, biju pusaizmigusi, bet tomēr tik spilgti to sajutu.
Piecēlos sešos, jo gribēju vēl mācīties. Izgāju ārā ar abiem suņukiem. Tas bija smieklīgi, kā viņas abas katra uz savu pusi mani vilka. :D Manas mūlules.
Paēdu, paskatījos FTV breakfast, tad gāju pamācīties. Njām, nasing spešal.

Matīss aizveda uz skolu, bija viens foršs moments. (giggle)
Par skolu negribu runāt, ko gan var runāt? Jau skolā tā ir aktuāla tēma. Protams, var jau runāt un runāt, bet man nav vēlēšanās.
Atkal sastrīdējos ar Pērkonu, lai viņš iet galīgi. Ja man sāp kāja, es neiešu tač bojāt atzīmi.

Pie skapīšiem pieskrēja Anna, izgāju ar viņu ārā, satiku arī citas sporta bastotājas. :DD Man bija divas somas - skolas un sporta. Ieliku austiņas ausīs un gāju uz RVS. Veikalā bik fail, uz brīdi es nesapratu, kur atrodos. :D Nopirku sieriņus un uz priekšu.

Es tur biju jau 15.00 . Pamācījos fiziku un ķīmiju. Tad jau pusčetros gāju uz zāli. Pasildījos, tad mani aizsūtīja kačāties, tad lēkāju ar mazajām. :D Tad sākās treniņš, bet es biju tikai uz fizisko sākumu. Matīss atbrauca un aizvewda mani uz centru.

Pa ceļam daži labi mani ieraudzīja ar emocijām. :D Njām. Tad aktierkursi.

Būtu gari tagad to visu stāstīt (man ir slinkums un daudz jāmācās). Kr4, mums bija kustība. Koncentrējāmies uz to, kā ejam, kur ejam, kāpēc ejam. Izjutām muskuļus, kaulus un ādu. Un par šo lietu vēl uzrakstīšu rīt vai parīt. Katrā ziņā no sākuma likās pavisam dīvaini, bet uz beigam jau bija ok./

Čivzz, tuvākajā laikā uzrakstīšu par šo vairāk.

Bilde ir ar divām prostitgūtām, bet mani piesaista šī bilde - glezna. Sooo, yeah.

trešdiena, 2010. gada 14. aprīlis

Trance sensation



Skola besīja, lai gan tā ir dzīves mazākā problēma.

Pēc stundām gājām nokopēt lapu, tad es gāju pa Āgenskalnu. Es reāli gribētu uzrakstīt grāmatu par Āgenskalnu. Es zinu, ka nedzīvoju tur un, laikam jau, gandrīz neko nezinu. Bet es esmu redzējusi pietiekami daudz, lai jau izveidotu stāstu. Es redzēju puišeļus, kas iet uz interneta kafeijnīcu spēlēt Counter Strike, redzēju vēl mazākus zēnus, kas daudzīja bmbu kādas mājas pagalmā, redzēju sievieti, redzami maztureīgu, iznākam no savas koka mājas. Un redzēju bezpajumtniekus, dzērājus. Vīriešus ar sarkanām, netīrām sejām. Vai tas viss neveido vienu neveiksmīgu stāstu? Varbūt, nav ko rakstīt par to, bet nē... ir daudz. Tikai man nav laika, lai nodarbotos ar tādām lietām. Tas man priekš nākotnes inspiration.

Mākslas skolā mani reāli nokaunināja Vegere. Es biju tiiiik samulsusi. :D Normāli es atnāku pēc savas dzēšgumijas, a viņa sāk uzbrukt devītajām, ka man, nabaga meitenītei, nevar atdot manu dzēšgumiju. :D MAN BIJA TĀDS KAUNS/ :D Labi, ka Annamarija man iedeva, lai Vegere nomierinātos... ;D Citādāk būtu skaidrošanās. ;DDD
Parunājos ar Katrīnu, par Laimas dz/d. Diezgan aktuāla tēma pēdējā laikā, ne? :D

Noskatījos arī jauno GG. Man baigi patīk tas seriāls. Jā, man besī Serēna un Dženija, viņas abas man liekas galīgi stulbas. :D Bet tas tač nav svarīgi. Par to var diskutēt ar tĀdu pašu cilvēku, kam interesē šis seriāls.

I kinda started something new. But shhhhhh.



Ā, šodien man lika aizdomāties daudz kas tieši par atkal šo tēmu... Dāvida acīs ir sirsniņas, kuras visas meitenes, protams, izceļ. Un tas, ko teica skolotājs. Un tas, ka man vienīgajai tādas nebija. Un arī citur. Un tas, ka, man liekas, es viņu redzēju tonakt ar to meiteni. Un, varbūt, tas man par kaut ko lika aizdomāties. Un... ja viņš būtu atsaucies? Varbūt, viņš tiešām nedzirdēja. Es zinu, ka uzvedos traki stulbi, bet es vismaz par to nerunāju ar citiem, nekrītu uz nerviem. Šī bloga lasīšana ir tikai jūsu pašu izvēle. Redz kā es no sev saistošān tēmas pārgāju uz diršanu jums virsū, ne? Varbūt, esmu satraukta. Gluži kā dzīvē, kad kaut kādā veidā aizskar tos vājākos punktus. Tāpat kā tas skolotājs, es jutos pazemota. Ne jau mākslas skolas - tas ir foršs. Kinda.


Ā, vēl šodien skrēju. Bija diezgan grūti, bet daudz vieglāk kā iepriekš. Skrēju bez Nikas. Viņa bija tik bēdīga... ://

otrdiena, 2010. gada 13. aprīlis

Prettiest friend


Skolā bija aktuāls jautājums - kur pazudusi Arta? Mēs par to spriedelējām, Arta arī necēla telefonu. Hmm, slima. :/
Krievu valodā dabūju 8 par dialogu. Hehee, Anrijs bija tiiik smieklīgs! :D
Sastrīdējos ar sporta skolotāju, man viņš nepatīk. :D
Ārā bija nenormāli sitls un es atkal biju saģērbusies melnā. Laikam jau, grūti sākt vilkt katru dienu pavisam košas un gaišas krāsas, ziema vēl galvā. Tāda sajūta, ka pēkšņi atkal varētu palikt galīgi auksts, tas jau bija tik pierasts.. bet nē, labāk, lai paliek siltāks.

Pēc skolas pa ilgiem laikiem biju uz Kristīnes treniņu. Parunājos ar Antu. Kristīne bija priecīga mani ieraugot. Nu, abas. ;D Treniņš bija foršs, man patika spēlēt, bet mēs to ātri beidzām un mums bija fiziskais. Ir jau labi, bet es labāk būtu vēl spēlējusi.

Atbraucu mājās, pārģērbos un gāju skriet. Nika šoreiz bija diezgan nepaklausīga, un man nācās brīžiem viņu vilkt. Man nepatika, ka manas kājas novēroja nevēlemas sejas.
Galīgi piekusu, pabraucu vēl ar trenažieri (2min ;D), vienkārši prikola pēc, un tad gāju dušā. Tik patīkami.

Vispār sanākusi man sportiska diena./
Ā, runāju ar Reini pa skype pirms treniņa. Viņš man parādīja savu istabu un stilīgo telefonu, kas saucās vec modelis tur - Japānā. Tik dīvaini, ka man visu laiku ir tāda sajūta, ka viņš man ir tepat blakus. Blakus istabā or smth. Tās, laikam, ir jaunās tehnoloģijas, kas palīdz šo sajūtu uzture't. (giggle)


Why Prettiest Friend? Tāpēc, ka pašlaik šī dziesma man ir viena no mīļākajām.
Ā, vēl Dj Tiesto ft. Nelly Furtado - Who Wants to be Alone :)







EUEUEUEUEUEEUEU.
Šis ir mans 100 ieraksts. Vai es tiešām tik daudz esmu rakstījusi? Ņemot vērā tā dienas, kad nerakstīju. Forša sajūta, ka vari izskriet cauri savām atminām. No tām vienmēr var kaut ko mācīties.
/////

I just came from gay party - man ir perversas bildes. :DDDD
Un.. ko man vakar lika atcerēties viens cilvēks. Es rēcu vēl kādu stundu par to.. es jau biju aizmirsusi, kādi atgadījumi man atgadījušies. Un cik smieklīgi un traki tie bijuši. :DD

pirmdiena, 2010. gada 12. aprīlis

A long time ago....


Sen gan neesmu rakstījusi.
Svarīgākais, ko atceros... pavisam vispārīgi.

Trešdiena.
Hamleta vakars. Pavisam forši bija! Saldumiņš un saldumiņi... (giggle)
Bija daaaaauuudz jaunas sejas, cilvēki.
Pēc Hamleta pa Vecrīgu spēlējām policistus. TAS BIJA TIIIIK smieklīgi. Bond, James Bond. Redzējām veci, kurš ar zilu gaismiņu skatījās aiz elektrības kastes. Ko tas varētu nozīmēt? Mistery....

Ceturtdiena.
Par skolu atkal nečevo ņepomņu.
Pēc stundām braucām uz centru, nopirkām cepumus un uz tējas pagrabiņu. Tur satiku Martu, Tomu un co. Ar Agnesi un Artu paņēmām guavas garšas ūdenspīpi. TIK LABA BIJA. Man šitā baigi patika. Atnāca arī Reinis, kas mani neatpazina. Agnesei likās, ka Toms koļā Artai. ;D
Pēc tam gājām uz aktierkursiem. Pa ceļam man bik pasliktinājās garīgais. Neatceros iemeslu. SV pasēdējām, parunājām ar Jāni. Tad skatījāmies filmu. Bija ok, man patika filma, bet man nepatika, ka laiku tas baigo aizņēma.
Mājās cītīgi mācījos! ;D

Piektdiena.
Es jutos BRIESMĪGI. Man bija tāda sajūta, ka man ir pohas, temperatūra un, ka es nesaprotu, kur esmu. It kā nebūtu realitātē. Dīvaina sajūta tā bija, bet dienas gaitā izmainījās uz labo pusi. Es tikai domāju par to, cik man būs grūti visu šo piektdienas nakti izturēt ar šādu pašsajūtu, kad neesmu izgulējusies. :/
Biju spicē, nopirku zemenes un putukrējumu. MM. Un končas meitenem. :)
Pie Sabīnes ar Twisteri. Bija baigi jautri to spēlēt, tad vēl sestās klases spēles un, tad čatojām chatroulette ar nepazīstamiem čaļiem. Bija jautri. :D
Tad jau gribēju braukt uz pirti, bet Laima pazvanīja, ka kaut kas nočakarējies. Tad izdomāju, ka gribu izgulēties, un aizbraucu mājās.

Sestdiena.
No sākuma nevarēju atcerēties, kuras bija īstās durvis. FAIL. ;DD No sākuma bija pilates, tad joga, tad defilē. Pilatēs es galīgi nostrādājos, jogā tāpat, bet vienā brīdī gandrīz aizmigu un defilē... nasing spešal.
Parunājos ar mm... aizmirsu kā viņu sauca. Man patika tas, ko viņš teica, tas lika justies foršāk.
Gāju gar Skonto halli, runāju ar Artu pa telefonu, vispār tik saulains viss bija!
Vēlāk, jau uz vakara pusi, gāju pie Artas ar ūdenspīpi. No sākuma Kati vajadzēja kaut kā aizdabūt prom, tad Mikijs satrakojās un uzbruka ūdenspīpei, tad Beta ienāca... :DD TIK SMIEKLĪGI SANĀCA. Pa logu bļaustījāmies ar džekiem, kas, laikam, bija Elvja bars, bet izrādās, ka tie paši Artas vecie klasesbiedri. Tad tās īsziņas.. ;DD Tik smieklīgi.

Svētdiena.
No rīta dziedāju, dejoju, jo viena pati biju mājās. :DD
Tad bija baigais čakars un es izbesījos mazliet.
Vakarā iegājām saunā... ar Matīsu pildīju fiziku. Tik jauki, ka viņš man palīdzēja. Kaut kādas divas stundas mēs runājām par tiem uzdevumiem.
Ar mammu vēl noskatījāmies "In her shoes". Biju jau redzējusi, bet patika arī šoreiz.

Šodiena - pirmdiena
Man patika šodiena. Patika, ka Anna pateica, ka manās acīs spīd dzīvesprieks, kas pirmdienās parasti nevienam nav. ;D
No rīta parunāju ar Indru un Kati par to, kas notika piektdien. :D Pastāstīju par Emīla čatu un jā... :D
Pēc stundām parunāju par Katrīnu. Viņa esot bijusi pie tēta - Īrijā. wowowou.
Tad ar autiņu uz mājām, satiku Danu arī. Hihi.
Neaizgāju uz treniņu, paspēlējos ar Niku, paskatījos "Spread" (kā man patīk)/ Atkal ar Matīsu mācījos fiziku.

_____________________________________________________________________________________
Njā, neko daudz neuzrakstīju. Iemesls, kāpēc nerakstu... vienreiz neuzrakstīju un tad jau tas bija kā likums. Es vairs nerakstīju kādu laiku. Tas ir tāpat kā ar cilvēkiem, kas kaut ko nepatīkamu izdara. Ja vienreiz, tad, visticamāk, arī otreiz un trešo reiz. Vai ne?

otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

Ir par ko parunāt


Es jau teicu, ka visu savu dienu rakstīt ir diezgan garlaicīgi, sooo... es rakstīšu par to, kas šodien aizņēma manas domas. Vis nē, bet ir dažas lietas par, kurām ir vērts parunāt, manuprāt. ;D


Cilvēkiem patīk skaistas lietas

Šodien domāju par to, tāpēc, ka pieķēru sevi šausminamies par to, kā izskatās kāds cilvēks. Par viņa matiem or smth. :D Un sapratu, ka man, citiem un mums visiem patīk skaistas lietas. Tās ir daudz patīkamākas. Par ot es arī domāju tad, kad vēroju Rīgu. Man patika skats uz Vanšu tiltu, bet man nepatika skats uz Radisson hotel. Tad es atkal iedomājos par to, cik Latvija ir neglīta. Cik daudz izsaka ārējais izskats!! Un cik daudzi novēršas no kaut kā tikai dēļ tā izskata, pirmā iespaida. To es tik bieži piedzīvoju.


Katrā autobusā cita publika

Hehēee, izskatās, ka man vienkārši nav par ko rakstīt? Nē, tas tiešām ir tas, par ko es domāju šodien. Kad redzu 25. autobusu, tad uzreiz iedomājos nu... tāda līmeņa publiku. Tādu, kuru es respektētu. Dīvaini izklausās, ne? Hmm, njā. Bet tādi cilvēki, kas brauc uz Zolitūdi, piemēram, man neliekas simpātiski. Wiiiierd. Tas atkal ir par to ārišķīgo.


Drūmie cilvēki visapkārt

Ar Matūsu braucu mašīnā. Viņš bija baigi sastresojies, laikam. Bet tas riktīgi arī mani ietekmēja. Bet ne jau uz slikto pusi. Tas man lika sajusties stiprākai un saprast, ka esmu labāka, tāpēc, ka es tagad nestresoju par sīkumiem kā viņš, bet izbaudu kaut ko citu.





Labi, šis ieraksts ir pavisam dīvains. Man labāk patīk rakstīt par iespaidiem, ko esmu guvusi dienas gaitā, nevis par visām tām domām, ko jau vairs nevaru atcerēties. Tad ir jāpiedomā, tāpēc tas viss var sanākt pavisam murgaini, kā jau lasījāt. ;DDD
Turatie, mazie, ārā paliek jau pavisam silts. (sun)

pirmdiena, 2010. gada 5. aprīlis

Dancing with myself. /By Billy Idol/


Hmm, pamodos agri, bet speciāli. Kā nekā, vislatvijas mājas darbu pildīšanas diena. ;D

Es par skaidri neatceros, ko no paša rīta darīju. Bet vienu brīdi es braucu ar trenažieri, nākamajā es jau ēdu picu. ;DD Gleznoju.
Es pabeidzu savas daiļavas ar Martiini. Man jau patīk, tikai jāgaida citu cilvēku reakcija.

Mācījos. Hmm, man nepatīk, labāk sāku skatīties filmu. Nepatika.

Izgāju ārā, paspēlējos ar Niku. Ieraudzīju Agnesi, kas smējās un sēdēja uz loga. ;D Viņa atkal smuki izskatījās, viņas bijušas teātrī. Laikam, tāpēc tā saposušās. :)

Eu, dīvaini ir tas, ka es neko neatceros no šīs dienas. Tas ir tik, tik dīvaini.
Es atceros, ka šodien es bumbiņas Nikai metu brīnumaini tālu. Ne tā kā parasti. Vairākas pārmetu pāri sētai. ;D Nē, bet es pati vēl joprojām brīnos par savu pēkšņo superspēku.

Vēl es gaidu sev svarīgu vēstuli... Tā gribās. (giggle)
Un Laimai ir dzimšanas diena! Forši, starp savējiem un viņējiem. :) Man patīk tādas ballītes. Tikai diezgan dārgi sanāk. :/ Tāpēc es tagad pataupīšu. Šajā mēnesī gandrī zneko neesmu iztērējusi, un par sevi es priecājos. :)

Man patīk šī diena. Pavisam skaista./ Tikai dīvaina sajūta, ka rītdien atkal jāieiet vecajā ritmā. Bet es neiebilstu, jo tas taču ir tuvāk vasarai!! Un man pat liekas, ka vasara atnāks nenormāli ātri. Un es parūpēšos par, lai tā ilgtu ilgi, ilgi... Labi, tas būtu garlaicīgi. Es parūpēšos, lai tā būtu neaizmirstama. Noteikti. :)

Man vispār leikas, kā man jābeidz šeit rakstīt, jo tas aizņem baigi daudz laika un... ko es jums stāstīšu, kad satikšu? Šodien jau pieredzēju vienu cilvēku, kas man to lika saprast. Aijj, mazulīši, man taču patīk rakstīt. (sun )
Ā, es biju saunā ilgāk kā jebkad. ;D

svētdiena, 2010. gada 4. aprīlis

Es esmu bagāts, jo man pieder viss, kas ar mani ir noticis.



Ar mammu ar riteņiem aizbraucām pie Vijas. Ak, cik nežēlīgi garlaicīgi skan, ne? Es arī neteikšu, ka bija baigi interesanti. Tie cilvēki tur tiešām jau likās, ka ir pieņēmuši kaut kādu vecu cilvēku statusu un, manuprāt, mana mamma tur galīgi neiederējās. Mums ar viņiem īsti nebija par ko runāt. Bet nu jā... kaut ko jau vienmēr atrod. Nu labi, nebija tiiiik traki kā tagad, varbūt, to rakstu, bet tomēr. Es atbraucu, paēdu, paklausījos mazliet, ja bija iespēja kaut ko arī pateicu un ātri, ātri ar savu riteni uz mājām. :D Ārā tik foršiņš laiciņš.

Pasēdēju pie datora. Sāku skici brīvdienu darbam un sāku jau arī lielo darbu. Hehe, es gleznošu sievietes ar martini. Nezinu kāda būs citu reakcija, bet es gleznoju to, ko gribu. Citādāk nemaz nesnāk. Un tas nav nekas krimināls. Es tagad sev vienkārši attaisnojos. ;D
Atbrauca mamma, mēs parunājāmies, es viņai patraucēju lasīt grāmatu un pateicu, ka kādreiz viņa šo minūti cerēs atgūt atpakaļ. Ne jau ļaunā, bet smieklīgā veidā. ;D Tad gāju skatīties "Bride wars".
Filma bija ok. Nav ko daudz piebilst. Nebiju baigā sajūsmā, man kaut kas tur nepatika. Es galīgi nenoticēju, ka viņas abas mīl savus vīriešus, galīgi nenoticēju, ka bas tiešām ir pašas labākās draudzenes un vēl bija šādas tādas nepilnības. Tātad... nebija tomēr ok. Es šodien rakstu un domāju divdomīgi, ne?

Tikko no Everitas saņēmu bildes. Wuuuhuuu.
Diemžēl tikai šīs arī saņēmu... ;D Bet, laikam jau, tās normālākās. ;)

Like a Spoke on a Wheel


Sveiki mošķi, mošķīši un arī pārējie. (sun)

Rīts bija diezgan grūts. Un arī pelēks. Piecēlos, apdomājos un izdomāju. Uzvilku trennuškas un džmperi. Tiešām kā tikko pamodusies. Paņēmu Niku pie siksniņas un gāju ārā skriet. Es ļoooti sen to nebiju darījusi, tāpēc bija diezgan grūti, bet es to paveicu. (sun) Nika arī diezgan labs palīgs ir, kad neizdomā kaut kur apstāties un man nav viņa jāvelk.
Atskrēju, iegāju dušā un tomēr iekāpu atpakaļ gultā. Pasēdēju pie portatīvā, noskaidroju Positivus un BBP datumus, tad gāju ēst un noskatīties līdz galam Sex and the City. Man baigi, baigi atkal iepatikās šī filma. It sevišķi Samanta un viņas neķītrā dzīve. (giggle) Patika gan humors, gan glamūrs.

Tad piesēdos pie datora. Man tiiik labs garīgais. Saulīte man spīdēja acīs, tāpēc uzliku saules brilles. Pa logu vēroju kaimiņu Matīsu, kurš braukājās Paulīša mazā riteņa. Tik labs skats bija. ;D Lika pasmaidīt.
Tad piezvanīja Arta un es aši saģērbos kaut cik normāli.

Paņēmu trīs olas maisiņā. Tas bija mans ģimenes groziņš. ;D No sākuma man baigi labi gāja, man bija veiksmīgas olas, bet pēc tam man sāka neveikties un es paspēlēju visas savējās. Azartsss!! ;D Es vispār ļoti sen nebiju svinējusi Lieldienas. Ģimenē visi bērni jau izauguši un neviens vairs šīs tradīcijas nepiekopj. Atceros kā agrāk tas bija kaut kas īpašs, satraucošs un priecīgs. Ar draugiem un, varbūt, arī radiem. To, laikam, sauc par skaisto bērnību. ;D Lai nu kā, es jau biju piemirsusi šo visu, tāpēc bija jocīgi atkal to atzīmēt un priecāties par iegūtajām olām. hihi.
Lauma tā kā nav mainījusies. Tikai jau galīgi izaugusi gados. ;DD Apēdam ar Artu katra pa divām olām. Tad pa kēksiņiem, tad gājām skatīties kaut ko uz Laumas portatīvā. Hmm, jā, stilīgāk jau būtu teikt laptopa. ;P
Laumas dators uzkārās un tā bija zīme, ka mums jādodas. Arta aizgāja uz savām šūpolēm, es uz savām. No sākuma mēģināju pārrāpties pār sētu, bet tas bija diezgan grūti. ;D Agrāk es to varēju.
Drīz ar riteņiem jābrauc pie mammas draugiem.


Vai nav vienalga? Ir gan vienalga! Man ir labi.
Kādā krāsā diena? Laikam, dzeltenā, bet vēl neesmu pārliecināta. :)

sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis

sweet morning time


Jā, es dievinu lazy brīvdienu rītus. (sun)

Diena pati arī diezgan lazy. Noskatījos ar vecākiem Pride adn Prejudice. Tā it kā bija Jūlijas mīļākā filma. /pie viņas toreiz skatījāmies/ Hmm, man nu tā. Bija vietas, kur bija tāds smalks, foršs humors, taču pati filma iet uz vietas. Laikam jau, tā arī bija tajos laikos. Vēstule nāca nedēļas, balle bija kaut kas īpašs un mīļotais vīrietis, pilnīgi citādi, bija ierasta lieta jaunai mietenei. Varbūt, ne visām tas mīļākais, bet vīrietis pie sāniem gan. Nezinu vai tā bija labāk vai sliktāk.. Laikam jau, ka sliktāk.

Es tiešām neko nedarīju. Drīz vien sāku skatīties Personal Effects, taču jau pašā sākumā gandrīz nolūzu un, tāpēc neskatījos tālāk. Man tā filma šķiet diezgan sāpīga.
Noskatījos tā vietā The Proposal. Njā, bija vismaz tāda, kādu girbēju - viegla un jautra. Arī biju redzējusi. Tas džeks tik perfekts. Tādi nevarētu būt vairāk? Mamma arī teica, ka gribētu, lai man tāds ir. ;D Heheh/

Nākamā bija Sex and the city. Lai gan, pēc diezgan lielas pauzes. Noskatījāmies līdz pusei, jo mammai pazvanīja telefons. Es nevarēju izsturēt dažas sarunas, sastrīdējos ar Matīsu un salūzu augštāvā. Vēlāk iegāju pirtī, mazliet nomierinājos un atnācu atpakaļ uz istabu. Es, laikam, iešu gulēt. Es negribu vairs šajā dienā būt. Esmu palikusi lazyyyy. Un ne labākajā veidā. Es nebiju uz nevienu no spēlēm. Saucās - how low can you go? Man tiešām tagad atkal vajag saņemties, vasara vairs nav tālu.

Bija divas dziesmas, kas man tiešām uzlaboja garīgo. Viens un tas pats artists:

The little ones - Morning Tide
The little ones - Like a Spoke on a Wheel

Vēlviena lazy diena, patīkama, bet tajā pašā laikā nogurdinoša.
Bilde par to, ka šodien ārā visu laiku lija. Lietus arī ir skaists, bet nomācosšs.

Live your life the way you want.



Rīts - tik pelēks un nepatīkams! Varbūt, ir iespēja pārdomāt? Nē, labāk nē.

Saģērbos, paēdu un, atkal jau, man nebija laiks. Es nevarēju atrast atslēgas un jau kritu panikā. Bet tad atradu. Un skrēju. Tur bija krustojums, kā vienmēr. Un Arta, kā pierasts jau. Jauks skats. Bet pretīgs laiks. Nu.. gan jau.


Gaidījām autobusu, runājām par suni, kas vienmēr tur ir un, bieži vien, visus nobiedē ar savu pēkšņo parādīšanos. Iekāpām autiņā. Šī diena nebija tik silta, kā biju domājusi. Bet tāpatās iekšpusē bija diezgan silti. Izkāpām pie Stockmana. Bija sācis līt! Ak, nē. Kur palika skaistā saulīte? Gājām cauri veikalam, lai nesalītu mūsu skaistie, taisnotie mati. (giggle)
Origo nopirkām ogles un folliju. Tad Rimi kaut ko garšīgu. Bet ne visu vēl.

Tad vēl pastaigājāmies un gājām uz vilcienu. Ārā tiešām pamatīgi lija.
Man bija kapuce, bet Artai soma. (uz galvas, jā). hihi
Vilcienā bija jābrauc diezgan ilgi, bet ne nepatīkami. Man patīk vilcieni. Runājām, runājām, runājām... Man patīk runāt. Uz mūsu pusi acis meta viens vecs, dzērājveidīgs vīrietis. Beigās, kad pienāca viņa pietura, viņš pienāca pie mums un pateica, ka viss būs kārtībā, ka viss ir labi. Vai mēs tiešām izskatījāmies tik depresīvas? ;D Laikam gan.
Jā, es runāju par visām tām sajūtām, ko man izraisa nosaukums Skulte un, ko man izraisa dziesmas, kas saistītas ar to vietu un, kas vispār man izraisa tās visas sajūtas. Bet, nezinu kāpēc, bet tagad man šī vieta vairs, laikam, neizraisīs tādas sajūtas kā agrāk, jo tagad tā vairs nav tā pasaule, kurā nevienu neielaižu un nevienam nerādu.. hmm, var jau būt, bet man patīk tā sajūta. :)

Mēs apmainījāmies apaviem, jo Artai likās, ka viņas dzeltenie gumijnieki ir nododoši. ;D Tad baigi ilgi gājām līdz veikalam. Es sēdēju pieturā, Arta tik ilgi nenāca, ka man jau likās, ka viņi ir sākuši viņu nopratināt un kaut kas neiedomājams noticis... mana fantāzija. :DD Izrādās, ka vienkārši tur bija pagadījusies izvēlīga tantiņa. Dabūjām gandrīz to, ko gribējām un turpinājām ceļu. Es ar kapuci, Arta ar somu (jā, uz galvas). ;D Pa brīdim arī skrējām, bet bija grūti.

Bijām jau pie manis. Bet atslēga bija SALOCĪTA... man jau likās, ka netiksim iekšā! :0 ;D Bet es visu sameistaroju, un mēs tikām iekšā. Brr, diezgan auksts. Izstaigājām visu, nospriedām, ka laba vieta ballītei. (sun) Bet vasarā.
Pīpējām ūdenspīpi, dzērām alu, ēdām siera čipšus, maizītes un semaškas. ;DD TĀDI VEČI. Un jā, vēl fočējāmies, kas bija baigi jautri.
Matīss pavzvanīja, ka drīz būs, un mēs visu vācām nost. Sākām taisīties uz jūru. Bija auksts, tāpēc izdomājām, ka jāsaģērbjas silti. (giggle) Es paņēmu ierasto sarkano pufaiku, bet Artai iedevu vēlvienu džemperi un smieklīgu ādas or smth jaku. :DD Un mēs to visu vilkām vēl uz savām jakām. :D Tas bija tiiik smieklīgi, kā mēs izskatījāmies. Sajutās to, kā ir būt pavisam resnam. Jūrā staigājām pa bīstamām vietām, vēl fočējāmies tur. ;D
Artas prātu aizņēma tikai divas domas, tāpēc to aprunājām no visām pusēm.. :D

Gājām atpakaļ. Pie Matīsa jau bija atbraukuši draugi. Paēdām ar vi;niem kopā. Hmm, cik dīvaini, ka visi mani atcerās, bet es tikai dažus! ;D Piemēram, par Reini man bija pilnīgi tumša bilde. //Ā, uzzinājām, ka tie "urāli", kas mūs vēroja ar maizītēm un pufaikām bija viņi.. ;DD Āaāaāa.

Tad sakārtojāmies un Andris un viņa draudzene mūs aizveda uz staciju.
Braucām uz Rīgu un visiem traucējām. ;DD Mums aizrādīja, jo es pārāk skaļi smējos. :D Tas bija laaaabs.

Aizgājām paņemt sunīti un uz mājām.
Tur es ar vecākiem skatījos filmu "Did you hear about the morgans?". Biju jau redzējusi, bewt vajadzēja kādu foršu filmu šim vakaram. Zvanīja telefons un uz brīdi es jau izdomāju, ka varētu braukt tur, kur vakar mūs aicināja, bet sliiiinkums. Un ko vecākiem? Jā, labāk jau mājās. Vakars bija foršs, man pēc filmas jau nāca miegs. yawn.
Vispār tāda forša diena. Diezgan neparasta, neierasta, bet man patika. Ā, atpakaļceļā viena no stacijām redzējām Serjožu.. :DD Un viņa bandu.
(un es iemācījos taisīt dūmu aplīšus tikai ar kaklu (sun) )





////Par līmeni. Es par to vakarā daudz domāju. Tie, kam vajag, tie saprot. Es diezgan daudz domāju un sapratu, ka tas galīgi nav svarīgi. Nu, ir tas svarīgi, bet ne jau tik ļoti, ka jāskaita strīpas! ;D Nu... es atcerējos par visiem tiem cilvēkiem ar kuriem esmu draudzējusies un sapratu, ka ne jau visiem ir bijsi TAS līmenis. Bet viņi tomēr man ir bijuši draugi un es viņus esmu respektējusi. Galīgi tas līmenis nav tas svarīgākais. Galvenais ir pats cilvēks. Un viņa attieksme. /////

ceturtdiena, 2010. gada 1. aprīlis

Chill this life is, huh.

Pamodos, vaļājos, bužināju Kivi.
Tik perfekti tā pamosties.



Tad gāju lejā, paēdu kellogus. Paskatījos ar Matīsu South Park. :D TIK labs, kā viņš gribēja vēzi, lai varētu pīpēt zāli... :DD Nu lab, tas tikai tāds neliels prieks.

Es izdomāju, ka uz lidostu tomēr nebraukšu, jo.. kāda jēga? Atvadīšos tagad. Bet kaut kā stulbi sanāca. Es pat nepaspēju viņu samīļot. Tikai uzdot stulbus jautājumsu par somas lielumu. Aijj, kaut kā dīvaini.
Sāku uz TV skatīties It's Cpmplicated. Atbrauca Matīss un Ainārs. Madars, laikam, jau aizbrauca citur. Ainārs jautāja par skolu, par džekiem, par alkoholu, ballītēm un klubiem. Redz kā no skolas var nonākt pie klubiem! ;DD Diezgan interesanti bija parunāt, bet es devu tikai mājienus un konkrēti neatbildēju./ Es negribu, lai Matīss visu par mani zin. Vienreiz jau tā stulbi sanāca.

Tad viņi aizbrauca, es ēdu, ksatījos. Atbrauca mamma. Es JAU SEN gribēju, lai viņa nsokatās šo filmu. Es zināju, ka viņai patiks, tāpēc uzliku no jauna. Viņa idzomāja gludināt un skatīties, bet man besīja ārā, ka viņa atkal nevar normāli, kārtīgi skatīties filmu ;D , tāpēc es gludināju, un viņa skatījās.
Baigi, baigi patīk tā filma.

Tad mamma aizbrauca. Biju viena mājās kādu laiku. Tīrīju māju. Tad pie datora. Un, tad jau atkal mamma mājās.
Skatījāmies The devil wears Prada. Mmm, viena no manām mīļākajām filmām. Merila Strīpa vispār baigi, baigi patīk. (sun)
Pārēdos saldējumu, mando un visādus augļus. Labs savienojums, ne? ;D

Tad ar Artu štukojām (;D) kā un kur mēs varētu uzpīpēt ūdenspīpi. Visādi domājām, bet beigās sanāca, ka Laumai neviens mājās neļauj to darīt, bet mēs taču vēl esam "maziņas". :D Kā es tādā ziņā apskaužu vecākus, kas ļauj to darīt.
Izdomājām par rītdienu. Ceru, ka būs superīgs laiks, jo gribās iedzert aukstusa aliņus un pasēdēt pie jūras saulītē. Būtu ideāli.
Izklausās pēc kaut kāda veča sapņiem? POHUJ./


Vispār man patika šī diena. Es centos mācīties, bet sapratu, ka tas nav vajadzīgs. Kāpēc jābojā tik skaista un chill diena? Priecājos, ka lielāko dienas daļu pavadīju ar mammu. Nekad nav par vēlu būt kopā ar vecākiem. Lai gan.. kā kura uzskati.
Soooo, negribas filozofēt.

Sarakstos ar Rjābovu. :D Tik smiek;īgi,ka viņš tiešām domāja, ka braukšu, un, ka Elvis rakstīja Artai to pašu. ;D Un Jāni arī, bet tas jau tā. Un pēteris ir tāds urāls. ;DDDDD
Visu vakaru jau runāju pa skype video kameru un vienu brīdi, izrādās, es runāju ar sevi, jo nepamanīju, ka bija beidzies zvans. Tik smieklīgi vispār.. :D Man par sevi nāk smiekli. Tas jau, laikam, labi.