
Nor īta biju ar sunīšiem ilgajā pastaigā. Abas kārtīgi "nokārtojās". (giggle) Par to man bija liels prieks. Paldaidu Niku vaļā, lai viņa izsrienās. Man bija pavisam priecīgi par to, ka abas meitenes bija galīgi priecīgas par to, ka es viņas izvedu ārā. Kivi uz mani atskatījās visu laiku, tik mīļa viņa man ir! Es kādu laiku tā stāvēju, vēroju... sajutu vieglo vējiņu un saules starus savā sejā. Skaists rīts bija.
Iedevu Kivi gaļu. Viņa priecīga man skrēja līdzi, kamēr nesu. Viņa tā vienmēr dara. Tas ir tik mīļi! Bužžžzz.
Man rīts nav svarīgs, Matīss mani aizveda uz studiju.
Bija no sākuma Nike training. Bhaaaah, tik labs. Bet grūti bija.
Pēc tam bija Etno. Tas bija tik labs!! Āfrika. MM. Tik superīgi. Vāverīte, mērkaķītis, ūdens utt... Superīgas kustības, pavisam pozitīvi un arī diezgan frūti to visu izsturēt. Man baigi patika.
Nākamais bija jau kā pagāšreiz, like who cares. (me)
Gāju pa saulaino rītu. Man bija divas stundas. Biju diezgan sabojātā garstāvoklī, bet es atradu risinājumu... Es 3 stundas biju sportojusi, tagad gribēju ēst. Atcerējos vienu jauku vietiņu. Aizgāju tur. Tāds miers... gandrīz neviena cilvēka. Tikai divas vecas tantiņas vēl. ;D Chill mūzika, tēja, maizītes. Runāju ar vecākiem pa telefonu.. Bija jauki dzirdēt daudz ko. Tā es tur kādu stundu.. hmm, mazāk, sēdēju. Tad gāju uz GC. Ieraudzīju skaistās debesis! wooow. Debesis bija uz pusēm pārdalītas. Viena puse bija ar izbalinātiem, baltiem mākoņiem un zili zilām debesīm. Otra puse bija kā gaiši pelēks mākonis ar vēl tumšākiem mākoņiem. Superīgs skats, es kā dīvaini divas reizes apgriezos ap savu asi. hihi./
Tad izdomāju ieiet Terranovā. Daudz ko gandrīz nopirku, bet tomēr neko nenopirku. Tad biju GC, Accesorize plus vēl vienā veikalā, bet mani iztraucēja zvans.
Gāju uz Stockmanu, nopirku biļetes, satiku Artu un gājām uz zāli.
Remember me.
Man baigi, baigi patika. Tikai nepatika, ka man kaut kāds neredzams spēks ik pa brīdim teica, lai sagatavojos tam un tam. (Arta). ;D
Man patīk Patinsons. Don't care what you think. Filma baigi piesaistīja.. aizdomājos. Es jau daudzas reizes biju domājusi par 11.septembri. Par to, ka tik daudz cilvēki gāja bojā. Par to, cik daudz tuvinieki cieta no mokošām sāpēm, ka kādu ir pazaudējuši. Es, protams, varētu runāt par to ilgi.
Pēc filmaz atkal bijām GC, izstaigājām veikalus, pēdējā, Bik Bik, es pat kaut ko nopirku. Tad Arta manā somā iebāza vēl savu. Mana bija milzīga! ;D Satiku Katrīnu un beidzot ieraudzīju viņas džeku. (giggle)
Tad autobusā. Es negribu ne rakstīt, ne runāt par to, kas notika... tas, kas bija līdz šim brīdim, kad rakstu tiks ieslēgts manī. Tā jau Matīss... ////
Kaut kā domāju par dzīvi. Es gribētu mainīt kaut ko savā pagātnē. Es negribēju, lai tā notiek. Cik daudz es pazaudēju? Ko es palaidu garām? Un sekas... Man ir grūti. Un es ienīstu to.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru