Trance sensation

Skola besīja, lai gan tā ir dzīves mazākā problēma.

Pēc stundām gājām nokopēt lapu, tad es gāju pa Āgenskalnu. Es reāli gribētu uzrakstīt grāmatu par Āgenskalnu. Es zinu, ka nedzīvoju tur un, laikam jau, gandrīz neko nezinu. Bet es esmu redzējusi pietiekami daudz, lai jau izveidotu stāstu. Es redzēju puišeļus, kas iet uz interneta kafeijnīcu spēlēt Counter Strike, redzēju vēl mazākus zēnus, kas daudzīja bmbu kādas mājas pagalmā, redzēju sievieti, redzami maztureīgu, iznākam no savas koka mājas. Un redzēju bezpajumtniekus, dzērājus. Vīriešus ar sarkanām, netīrām sejām. Vai tas viss neveido vienu neveiksmīgu stāstu? Varbūt, nav ko rakstīt par to, bet nē... ir daudz. Tikai man nav laika, lai nodarbotos ar tādām lietām. Tas man priekš nākotnes inspiration.

Mākslas skolā mani reāli nokaunināja Vegere. Es biju tiiiik samulsusi. :D Normāli es atnāku pēc savas dzēšgumijas, a viņa sāk uzbrukt devītajām, ka man, nabaga meitenītei, nevar atdot manu dzēšgumiju. :D MAN BIJA TĀDS KAUNS/ :D Labi, ka Annamarija man iedeva, lai Vegere nomierinātos... ;D Citādāk būtu skaidrošanās. ;DDD
Parunājos ar Katrīnu, par Laimas dz/d. Diezgan aktuāla tēma pēdējā laikā, ne? :D

Noskatījos arī jauno GG. Man baigi patīk tas seriāls. Jā, man besī Serēna un Dženija, viņas abas man liekas galīgi stulbas. :D Bet tas tač nav svarīgi. Par to var diskutēt ar tĀdu pašu cilvēku, kam interesē šis seriāls.

I kinda started something new. But shhhhhh.



Ā, šodien man lika aizdomāties daudz kas tieši par atkal šo tēmu... Dāvida acīs ir sirsniņas, kuras visas meitenes, protams, izceļ. Un tas, ko teica skolotājs. Un tas, ka man vienīgajai tādas nebija. Un arī citur. Un tas, ka, man liekas, es viņu redzēju tonakt ar to meiteni. Un, varbūt, tas man par kaut ko lika aizdomāties. Un... ja viņš būtu atsaucies? Varbūt, viņš tiešām nedzirdēja. Es zinu, ka uzvedos traki stulbi, bet es vismaz par to nerunāju ar citiem, nekrītu uz nerviem. Šī bloga lasīšana ir tikai jūsu pašu izvēle. Redz kā es no sev saistošān tēmas pārgāju uz diršanu jums virsū, ne? Varbūt, esmu satraukta. Gluži kā dzīvē, kad kaut kādā veidā aizskar tos vājākos punktus. Tāpat kā tas skolotājs, es jutos pazemota. Ne jau mākslas skolas - tas ir foršs. Kinda.


Ā, vēl šodien skrēju. Bija diezgan grūti, bet daudz vieglāk kā iepriekš. Skrēju bez Nikas. Viņa bija tik bēdīga... ://