piektdiena, 2010. gada 16. aprīlis

We are the world, we are the children


Sooo, no rīta atkal agri cēlos, izgāju ārā ar suņukiem.
Paēdu, paskatījos FTV, tad gribēju atkal pamācīties, bet sanāca, ka tikai blogoju citur. ;D Tā ir, ka negribās neko darīt.

AAaijj, atkal negribās runāt par skolu. Kr4 nasing spešal. Divi kontroldarbi, mājturības trakums un sondores stundu brīnums.

Tad mājās, tad uz mākslas skolu. Man tāaaa negāja! Nu galīgi. Parunājos ar Annamariju, vismaz uz brīdi man bija interesanti. Uzzināju, ka man jāpalasa Hitlers. (giggle)
Bija temati par kuriem bija vērts parunāt, bet es nevēlos dalīties, vismaz šoreiz ne.

Es brrriesmīgi maz rakstu. Es zinu.
Man ir tik daudz, ko rakstīt, bet es negribu to rakstīt, jo man slinkums.



Labi, viens bija man vakardienas novērojums. Vai drīzāk - kaut kāda dīvainība, dežavū. Agnesei arī ir blondi mati, viņa arī mācās Stradiņos. Gluži kā Krista. Man bija tik dīvaini sajūta! Man, laikam, vienkārši ir grūti pierast pie kaut kā jauna, kad vēl jau salīdzinoši senais liekas pavisam tuvs un neaizmirsts. Liekas tā kā nevietā.
Par šo tematu es vēl gribēju plašāk, bet man tiešām slinkums. Kad es atkal gribēšu rakstīt, tad pastāstīšu daļu no tā, ko vēl nepastāstīju. Precīzāk, neuzrakstīju. ;P
Un es rakstu mēlītes. :D Tas ir tik neraksturīgi man. Man tā vienmēr besījušas, likās, ka tā cilvēks parāda savu augstprātību, bet tagad man patīk pašai tās rakstīt. Wiieeerdooo.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru