svētdiena, 2010. gada 28. marts

Starp risku un muļķību ir ļoti maz.


Atbraucām no rīta uz Rīgu. Ir sestdienas rīts.
Gājām uz Maķīti. Tur paēdām, kĀ vienmēr apkārt tikpat skaisti feisi kā mūsējie. Anna un Irina palika tur gulēt. ;D Bet mēs gājām pavadīt Artu. Tad lēnajā gaitā (;D) gājām sēdēt uz soliņa. SESTDIENAS VIENMĒR IR SAULAINAS UN SKAISTAS! To pamanu jau kuro reizi... :) Beidzot izvēlējāmies uz kura soliņa sēdēt. Baigi runājām. Par čaļiem un tā. Agnesei vajadzēja nopirkt kādam mazajam dāvaniņu uz vārda dienu, tāpēc gaidījām, kad atvērsies GC. Skaists laiks bija ārā.. Un gaiss. Ir pavasaris!
GC satikām džekus, kas piektdienā bija pie Mārtiņa. Aizmirsu jau vārdus. ;D Uzzinājām, ka viņiem bija baigi garlaicīgi. Tikai Andris Biedriņš tur pretī tusēja un aicināja vienu viņiem kaut kur tusēt. Watāfāk? ;D Nu jā, Vecrīga.
Nopirkām mašīnīti un tad uz pieturu. Uzzināju, ka mana mamma ir tirdziņā Berga Bazārā un atvadījos no Agnses, un gāju uz turieni. Tad uz veikalu, kur nopirku atkal pārāk daudz un tad uz mājām. Lasīju tos žurnālus, ko nopirku, bet man aizkrita acis ciet. Aizmigu. Matīss un mamma bija aizdomīgi. ;D Tad gāju augšā pagulēt. Tad jau atkal miegaina piecēlos. Neatceros, ko darīju, bet sāku skatīties TV. Brāļi nebija mājās un vecāki aizbrauca skatīties Hamletu. Es atcerējos par Zemes stundu un uz 10min atstāju tikai vienu lampu, jo citādāk man būtu bijis bail un Arta bija pārāk bezpalīdzīga, lai ierastos. ;D
Pēc tam skatījos filmu. Tur arī bija šis ģeniālais teikums, ko uzrakstīju kā virsrakstu. Un tas lika padomāt. Tā tiešām ir smalka robeža. To ir viegli pārkāpt.

Jau vēlā vakarā vecāki atbrauca ar picu. Yeeeey. Es sildīju kājas un tad gulēt. Vispār baigi nāca miegs.

Diena diezgan sleepy.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru