Nu tā... šodiena sākās pavisam superīgi, sniga īiideāls sniedziņš. Nezinu, man vēljoprojām ir liels prieks par sniegu. Es tā skatos - saulīte, sniedziņš. Vai nebūtu tagad ideāli uz kalna? Tā arī nolēmu, ka jābrauc šodien!
Skolā nekas īpašs.
Ķīmijā mēs varējām ēst citronus. ĶĪMIJAS KABINETĀ AIZLIEGTS ĒST. ;D
Algebrā pirmo stundas daļu es biju pie tāfeles. Es feiloju, jo kā gan tas viss pa četrām dienām var neizkrist no galvas? Es tiešām biju kā tikko no mākoņiem nolaidusies. (giggle)
Angļu valoda, kā parasti, nebija īpaši interesanta, lai gan es gribētu, lai tā būtu. Tas ir viens no priekšmetiem uz kuru VIENMĒR eju ar labu garastāvokli un prieku.
Mūzikas vietā notika krievu valoda. Ārija, laikam, ir smagi slima. Tā vismaz teica Rēdliha. Man žēl viņas. Tiešām. Krievu valodā mums stāstīja par Maskavu. Bija diezgan interesanti.
Klases stunda un bioloģija pagāja diezgan ātri. Mūs lamāja par kori. Mēs stāstījām par ekskursiju uz Stokholmu, kuru vēlamies. Par gadagrāmatām utt... Un mācījāmies par abiniekiem. Man patīk šīs divas stundas kopā, jo var savā veidā atpūsties un parunāties. Klasē skanēja Nelly Furtado CD. :)
Sportā mēģinājām aerobiku. Bijām tikai četras un vēl Sabīne. Iemācījos savā veidā jaunos soļus, bet nu... baigais slinkums to visu vēl pilnveidot.
Pēc stundām uz mājām paēst, pēc tam uz kalnu. Pa ceļam dažādas sarunas. Man jau visvairāk patīk runāt un atgriezties pie intelektuālās tēmas - izglītības. ;D Tas vienkārši liekas tik, tik, tik exciting.
Uz kalna spīdēja saulīte, svaigs gaiss. Ko vēl vajag pilnai laimei? Pirmās divas reizes man Artu vienkārši atņēma divi čaļi, bet pēc tam jau vairs nē. ;D Tas bija smieklīgi. Mēs pārbraucām uz snovparku un sākām lēkāt. Labi, es vēl tikai sāku. Pa visām reizēm es tikai divas reizes nokritu tā kārtīgi. Bet man patika nokrist, jo es mīksti piezemējos un šļūcu pa kalnu. ;D Arta paspēja apmainīties ar telefoniem, kamēr es pačatoju ar Artūru. Normāls VECIS. ;D Vispār jauka kompānija. Mani gandrīz iedrošināja lekt uz tā tur, bet nu... nākamreiz. Man atkal sarāva pēdu krampī un bija jāpasēž. Sākās NENORMĀLS sniegs un neko nevarēja redzēt, tāpēc pārgājām uz blakus kalniņu un taisījām helikopterīšus un snovojām ar otru kāju. Tas bija jautri, tikai man sagriezās galva. ;D Tā lēnām jau sniegs sāka krist uz nerviem un mēs braucām uz kafeijnīcu, kur es dabūju savu saldo. Bet nebija mūsu zemeņu zupa.. :( ;D
Braucot atpakaļ, vispār likās, ka pazudīsim. NEKO nevarēja redzēt. Likās, ka griežas viss un vispār neko nevar redzēt. Tā kā Ziemassvētkos. Pa ceļam atkal sarunas. Vispār, jauka diena.
Mājās paskraidīju ar Niku, izlaidu ārā Kivi. Tad pie datora, pamācījos. Man tā uznāca miegs, ka pie vecākiem gandrīz aizmigu, bet tad saņēmos un gāju dušā.
Bilde ir no Ēģiptes. ĀAaaa, atmiņas.
Un Un Un. Sondore mani šodien tā iepriecin;aja, ka man visas dusmas pret viņu daudz maz pārgāja. Pēc tam vēl divi smaidi pēc kārtas, kas man lika pasmaidīt un pavisam jauks rīts. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru