
Rīts bija atkal jauks. Man patīk latviešu valoda, vai nav mazliet savādi un nepierasti? Bet jā, man tiešām ļoti patīk. Sondores stundās vismaz es cenšos, darbojos un, šķiet, gandrīz nekad nav tā, ka nesekoju līdzi, jo tas var beigties brrriiieesmīgi.
Dienas laikā nekas interesants vai baigi ievērojams nenotika. Trīs klases meitenes atkal nobastoja stundas. hmm, jā, čaw, par jums runāju. ;D Bet nevajag tā darīt.
Algebrā rakstījām k/d un, man liekas, ka es dabūšu ļoti labu vērtējumu. es ceru! Es jau par klases darbu dabūju 9. Nu, vai es neesmu zubre?! ;D Nē, nē, tāds vārds man nepatīk, bet man patīk šīs atzīmes.
Pēc tam uz mājām.
Es pārēdos sausiņus, ko nočiepu Reinim.
Pēc tam uz mākslas skolu.
Dažs labs uz mani, kāpjot augšā, dīvaini atskatījās, bet, par brīnumu, neko neizteica. Es jau sen biju aizmirsusi, ka man cita frizūre, bet jāaa... visi tur bija kā traki. Visi tik pārsteigti, sajūsmināti, izbrīnīti. Daži stāsta, ka nemaz nepazina uzreiz. Es tiešām izksatos tik citādāk? Hmmm, pašai gan tā neliekas. Bet labi jau, ka pamana pārmaiņas. Citādāk būtu jāsāk domāt, ka mani neievēro. ;D
Mums bija jāzīmē Dāvida acis. Brrr. Diezgan grūti ar tiem ģipšiem iet. Kur tie laiki, kad es tādus zīmēju?
Es aizgāju ātrāk un uz centru. Pēc tam uz Hamletu.
Tur pie pakamarajiem satiku Elzas klasesbiedrenes, pēc tam Elzu, Artu un Agnesi. Klasesbiedrenes tādas vēsas, bet E;za gan silta! ;D Vismaz viegli kontaktēties ar atvērtiem cilvēkiem... :) Pamanīju aizmugurē Daci, kas man bija pārsteigums. Īsti nerunājām, tikai čaw, čaw, jo bijām lielā attālumā. Un... par ko tad mēs runāsim? Vienmēr jau ir par ko, bet saistošāk man likās necelties no savas sēdvietas. ;D
Bija forši šoreiz. Bija arī daži brīži, kad nebiju sajūsmināta, bet daži, kad nevarēju beigt smieties. Vispār tik jautra tā visa padarīšana! Kā viņi spļaudījās.. kā Jurčiks atkal ar saviem perversajiem. Un... viņa musīši... Mmmm/
Pēc Hamleta mēs ar Agnesi sarunājām iemest Artu sniegā, bet iznāca tik tizli, ka es vārtījos pa sniegu. hmmm, kā gan tas gadījās? Man, laikam, tiešām patīk Vecrīgas ielas, bruģis... ;D Bet pēc tam (jā, Agnes) man izdevā Artu iemest sniegā, kad viņa to negaidīja. Muhahahahā. Mēs lasījām zīmītes, kas bija atstātas balonos. Vai nav jauki? et dēļ šīm noslēpumainajām zīmītēm mums nācā pārspridzināt vairākus draugus - balonus. Pēc tam mēs bijā kā sapīpējušās un, gaidot Reini, griezāmies ap stabu un smējāmies. ;D
Reinis man parādīja savas jaunās kedas un jaku. No Zaras. Hmm... sācis piekot stilu? Nē, tas taču Reinis. Pohujists, harmonists.
Ierastais teikums - man vēl jāmācās. Bet ir jau 00:28. TRAKI.
Un jā, es noskatījos GG s03e14. TIK LABI. Man vienkārši tā patīk GG. Beidzot reāli ir kaut kas normāli glamouras. Jāaap.
LAIŽAM NO MATIEM, LAIŽAM NO MATIEM, LAIŽAM NO MATIEM - IMPROVIZĒJAM!. :) /Hamlets/
Bilde? man liela pakaļa. ;DD
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru