Diena iesākās forši. Bet dienas laikā garastāvoklis pilnīgi kā pa kalniem. Vien brīdī varēju būt priecīga, bet otrā man jau virs galvas bija melns mākonītis.
Sporta laikā mēģinājām aerobiku. Kaut ko vismaz daram.
Man, laikam, tiešām nav rakstāmais garīgais, jo es knapi kaut ko rakstu.
Pēc stundām gāju ar Sabīni un Annu līdz Lapai. Tad mājās.
Pēc tam uz centru.
Screen Vision jau likās, ka man nebūs ATKAL garastāvoklis. Tik forši uzdevumi, tik foršas lietas. Gribējās priecāties.
Kad atnācām tas džeks vienkārši tik smieklīgi sāka stāstīt vis kaut ko. Pēc tam arī visu laiku runāja. Dīvains, bet smieklīgs.
Un kāpēc es nepriecājos? Kāpēc šis vakars man ir neizdevies? Ir daudz iemesli. Jau ieilgušas drūmas domas... no tām vienkārši nevar tikt vaļā, ja ik uz soļa tev par tām atgādina un liek vēl vairāk domāt.
Actually I think I'm an outsider. I'm different.
Es ienīstu tekstus, kad cilvēki stāsta savu dzīves jēgu stāsta, ka ir daudz citādāki no visiem pārējiem. Bet mēs jau visi esam citādāki viens no otra. Bet šajā brīdī es skaidri varu pateikt, ka esmu daudz citādāka. Kurš mani tādu izaudzināja? Kāpēc es dēļ tā nevaru normāki dzīvot? Es nezinu.
Tūlīt skatīšos jauno Gossip sēriju. :) Pirmais smaidiņš šodien.
Klausos Aerosmith.
_______________________________________________________________
Šī nav dienasgrāmata, šai nevar uzticēties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru