svētdiena, 2010. gada 21. marts

bliezties


Vilcienā jau satiku abas meičas uz uz Olaini. Millers, galīgākais tirls, mums jauca galvu un mēs nezinājām kur iet. ;D Tāpēc Sabīne sauca savu palīgā saucienu. ;D Viņas abas man atgādina dzīvu filmu. It sevišķi tas, kā viņas abas kopā runāja.
Tad tomēr kāds atnāca un mēs gājām pie Norberta. Hehee, jautriiii. Man likās, ka būs galīgi garām, jo neviens īsti neko nedarīju, jo vakar viņiem esot bijis kaut kāds vakars, kad visi bija galīgā p.... Bet kad daži aizgāja, tad jau bija ok. mums trijām bija garšīgais dzēriens. Kārlis ir galīgākais dirsējs, un es viņam to nepiedošu.
Vēlāk gājā pie Millera un viņa trakā kaimiņiene mūs gribēja nolamāt. Nu neko. Reinis un Kārlis man atstāja vietiņu, kur pagulēt, bet pēc kāda brīža es gāju pie Daces, jo viņi man sāka likties aizdomīgi. ;D Vispār tāds mazliet tumšs vakars.

No rīta, kamēr gāju uz vilcienu, parunāju ar Milleru. Baigais jau tirls viņš ir (Sabīn), bet sakarīgs arī. Vismaz viņš mani pagaidīja. Viņš ar Sabīni kopā tiiik mīlīgs. (sun)

Kamēr gaidīju vēl vilcienu, garām gāja un blakus stāvēja daudz tantiņas gados. No viņām vilka veca smaržas vai ziepes, kas raksturīgas veciem cilvēkiem. Un tad es domāju, ka es tāda nebūšu. Es būšu krutāka vecā tante. Ārā vienkārši tik silts, un gaiss un putniņi čivina tik skaļi, ka gribas tikai smaidīt un smaidīt. Vienīgais šodien vairs nav tāda saule kā vakar.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru