Everyone smiles in the same language.

Muhahahā, virsraksts nošpikots no Agneses. ;D
Vispār es vēl šodine paspēju aizbraukt pie Zanes un pamācīties franču valodu. Aijj, viņai ir tik forši suņi. It sevišķi lielais kaukāzietis, kurš gatavs mani apēst aiz sava dzīvesprieka un jautrības. Tāds mīlulis! Mēs šoreiz gājām uz Zanes istabu, kas viņai ir viss trešais stāvs. Tik forši.. Es arī tā gribētu. Viņai pa vienu visu sienu Amerikas karogs, uz citām sienām atmiņas par Franciju, Horvātiju u.c Vai nav forši?
Mēs mācījāmies to dziesmiņu atkal. Es jau mājās viņu mācījos un bļaustījos pa māju, ka nevaru iemācīties. ;D Vispār atkal viela pārdomām un atkal pastiprināti padzīvoju otrajā pasaulē.
Dīvaini jau izklausās, bet es tiešām domāju, ka es savu dzīvi dzīvoju divās pasaulēs. Nu... vismaz divās. Viena ir mākslinieciskā, dīvainā puse un otra ir tusiņu un normāla pusaudža puse. Dīiivaini. Katru reizi, kad esmu attiecīgajiem cilvēkiem, man ir grūti noturēt otru pusi sevī un ir grūti būt sev pašai, jo ne jau visi vienmēr padomā to labāko... Dzīve ir un paliek grūta.

Tagad vēl jāmācās. weeee, tā negribās.

Klausos transu.

Bilde - mana. Pagāšgada.