No rīta adīju, man jau salīdzinoši daudz! Baigais prieks, ka kaut kas arī iet uz priekšu.
Vēlāk atkal paadīju, man apnika, sāku kaut ko čakarēties datorā. Āaah, pārāk daudz laika tam atvēlu. Vajadzētu drīzāk grāmatas lasīt. Nu mjā, tētis staipījās, teica, ka palicis galīgi stīvs. Tad viņš aizbrauca, un es sāku lasīt to grāmatu par cilvēku smadzenēm, kas ietekmē ķermeni un otrādāk. Interesanti, bet, protams, ne viss.
Vienā brīdī atjēdzo, ka ir MĀMIŅDIENA. Visi.. nu, daudzi, ja iepriekš pirkuši dāvanas, bet es aizmirsu. Tad mammai pteicu, ka eju pēc kaut kā garšīga, bet īstenībā gandrīz skriešus devos pēc puķēm un varbūt kādas mazas dāvaniņas. Pusceļā sapratu, ka man tikai labi ja 3Ls 40sant. Nekas, devos tālāk. Nopirku mango, kas mums ar mammu gandrīz mīļākais auglis, tad vēl mazu puķu podiņu. Palika tikai kādi 5sant. Tad atkal kā vējš devos mājās. Pa ceļam jau izdomāju tekstu. Kad skatījos puķes, man bija izvēle starp vieoleto un zilo, es izvēlējos zilo, jo par tām es varēju pateikt kādu skaistu tekstu, ko turpat izdomāju - zilā ir sapņu krāsa, tāpēc šīs skaistās, zilās puķes es dāvinu Tev, jo man pat sapņos nevarētu rādīties labāka mamma kā tu! // Mamma bija iazkustināta, arī par mīļāko augli. Nu, nebiju es neko sagatavojusi iepriekš, bet man pašai liekas, ka tas bija tikpat romantiski, ka es skrēju uz veikalu, lai iepriecinātu mammu...
Noskatījos Cast Away. Skumja filma. Atceros, ka tad, kad biju maziņa, baigi raudāju par Wilsonu. Tagad arī varēju, bet negribēju. ;D
Sāku mācīties, izmācījos. Biju ar Niku dauzīties. Nabadzīte tā noskrējusies, ka neskrēja pakaļ nevienai manai bumbiņai ! Tad nu es izdomāju, ka jāskrien man ap māju, lai viņa skrien pakaļ. :D Tā arī darīju, bet Nika ar attālumu no manis skrēja tāpatās. Es baigi noskrējos, bet Nika tikai vairāk nogura.
Tad man zvanīja ķipa Janbergs, bet es zinu, ka tas bija Viesturs.. :DD Wierd call.
Pamācījos franču valodu. Man vēl jāiemācā tautasdziesmas. Fak.
See ya!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru