Nav jau tā, ka visas iepriekšējās dienas ir pilnīgi, galīgi garām, bet piektdienas vienkāršai ir tās labākās!
Mākslas skolā uz kompozīciju nebiju bijusi brrriiieeesssmmīgi ilgi un Taranda bija dusmīga. (giggle) Bet nekas, es kaut kā catch up!
Vēlāk braucu uz centru, kur satiku Kiku un Artu. Bija ttiiikk smieklīgi. Arta, starp mums viss ir beidzies. Tev vairs nav cerību! Un nemaz nemēģini stāvēt uz mana klucīša! Viss! ;DD Man garšo sieriņiņi. (mm)
Nu jā, bet pēc tam uz Kreiso Impēriju. Ceļā uz turieni satikām vēl meičas. Jā, arī Mielavu un Ābeli. Hmm, dīvaini. Mēs tieši par viņām runājām. ;DD
Kreisajā biaj forši. Bija arī daži, varbūt, diezgan garlaicīgi brīži, bet citādāk bija paartyy haard. Un man nāk smiekli par manhandu. :D Es nekad vairs nevilkšu ziemā tos savus zābaciņus, tas ir murgs! Bija dīvaini redzēt cilvēkus ar asiņainiem purniem un spūstām acīm, manžēl viņu. Jā.
Pa nakti palikām pie Anetes. Bet es jūtos šaauusmīgi besīgi (nav jau iemesla, bet nu). Man nepatīk tusēt ar cilvēkiem, ko es zinu, ka viņiem nepatīku.
No rīta Maķītī pierijos. Pieturā tieši nāca desmitais, es novilku zābakus un uzliku pēdas uz sildītāja, jo man likās, ka būs jāgriež nost pirksti. ;D
Mājās apēdu divas šķeles rupjmaizi un padzēru tēju, jo šas jau vajadzēja braukt uz RVS. Tur uzzināju, ka Alise aizbrauca uz citu pirti un, ka Vangažos pirts diezgan izgāzās. ;D Mēs spēlējām nevis pret džkiem, bet ar viņiem! Jauktajās komandās. Eiii nooost, tik jauki bija! Lai arī esmu gulējusi tikai 3 stundas, es tomēr spēlēju labāk kā citreiz. Es jutos brīvāk. Un džeki arī jauki (16-17). Nu jā, mēs visu laiku mainījāmies un sanāca tā, ka es biju vienā komandā ar visiem džkiem, kas bija kopā pieci. Tik smieklīgi... ;D Es stāvēju sestajā zonā un tad sanāca tā, ka uz abām pusēm man pa divi džeki, es tā kā centrā. ;D Jā.
Gribēju baigi braukt uz trenažieru zāli, bet nu... Arta netika. Tad rīt jābrauc. Rīt man ir nopietnās spēles. Jāsaņemās!!!
Un par ko es domāju? Par to, ka es nekad negribu sabojāt sevi un savu dzīvi tā, ka pati nepzīstu sevi un to, kas es esmu.
Un vēl. Man ir vienkārši grūtākais lēmums, kas jāpieņem manā dzīvē līdz šim. Būs, protams, vēl, bet šis man ir ļoti svarīgs. Man ir divi ceļi - māksla vai viss pārējais. Un ja es aizeju uz visu pārējo, tad atstāju novārtā savu talantu un visu to, ko es esmu ieguldījusi šo četru gadu laikā un galvenais, ka man tas patīk! Bet atkal. Ja es aizeju uz JRRMV vai RDMV, tad ceļi uz ekonomistiem un tādiem man vienkārši aizverās. Tas ir skarbi pret mani, jo šis lēmums ir tikai mans un neviens to nevar izlemt manā vietā. Tas ir jāizlemj jau šogad, praktiski. Un es esmu vienkārši neziņā... esmu pazudusi.
Mēs ar Artu brauksim uz Ibizu. ;D
pleilistā man ir Edward Maya, ko jau atklausījos, bet vēl tā dziesma par Ibizu. Jā, es jau pati zinu.
Bilde? Jā, man ir mazlietiņ drūms, bet faking labs garīgais!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru