ADORE

Šī bilde man vienkārši ļoti, ļoti patīk. Piesaista. :)


Ar Artu aizbraucu uz centru. u vispār Matīsiņš bija tik jauks, es viņam atkal izlūdzos. (sun) Tiešām esmu priecīga par to, ka man ir divi tik superīgi brāļi. Varēju pat būt vairāk, bet nekad nesūdzētos par savējiem.... :)
Nopirkām biļetes uz ''Shutter island'' un tad gājām uz LNMM. Tas ir Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs. Jā. Nesen jau biju tur bijusi, tāpēc neko iespaidīgu tur nesaskatīju, tikai jauno izstādi dēļ kuras uz turieni devos - ''Gleznots Normundijā''. Man patika, bet nebija tā labākā, ko biju redzējui. Labāk man patika savulaik izliktā krievu mākslinieku izstāde. Tā bija krāsaina un, manuprāt, ļoti spēcīga. Bet šai arī nebija ne vainas. Man bija jāizvēlās viena glezna, es izvēlējos gleznu, kurā ir dažas mājas un neskaidra iela... Jā, to man būs jāuzliek uz papīra. Biju atkal dusmīga uz muzeja naidīgajām darbiniecēm. Tā man viņas nepatīk... Man atkal kaut ko pateica. ;D
Pēc tam bijām Stockmanā. Pa ceļam vēl izspēlējām ''Jā'' un ''Nē'', ko biju redzējusi atktirmākslas kursā. Bija smieklīgi. Ir grūti būt nopietnam cilvēkam, ja blakus ir Arta! Stockmanā uzmērīju mētelīti. Bet šoreiz vasaras. Varētu pat nopirkt. Bija arī divas jaciņas un viena augšiņa, kas mani piesaistīja. Varētu jau kaut kad aiziet nopirkt kaut ko. Pēc tam Rimi nopirkām končas un sieriņus un jā, gājām uz filmu.
Shutter island bija vienkārši superīga filma. Visi aktieri bija tiešām labi aktieri. Leonardo Di Kaprio, protams. Un sižets arī bija interesants. Sen nebiju redzējusi tiešām labu filmu. Man likās, ka es ļoti baidīšos, jo šī arī bija mazliet kā šausmene, taču es noraustījos tikai vienā vietā. Riktīgi noraustījos, bet nekas. Tas, laikam, arī dod sava veida adrenalīnu pārkāpt sevi, ejot uz šāda veida filmām. Bet bojānervu arī, ne? Nu labi, vienalga. Filma bija super. Man patīk šizo filmas. Kad izgājām ārā, tad viss likās citādāks, Bija kaut kāda filmas eiforija. Abas jutāmies dīvaini. Ā, kino vēl atcerējāmie kā es izdzēru citas sievietes kolu. Tas bija smieklīgi. ;D

Mājās ar desmito autiņu. Es parunājos pa telefonu ar Skilliju, kurš mani napzīst un jā, viss okei!
Mājās bija ciemiņi, jo tētis dzimšanas dienas, bet skatījāmies vispār Reiņa bildes no Dienvidamerikas un Antarktīdas. Mēs paspējām tikai uz Antarktīdu. Bet vēl arī skatījāmies mūsu sagaidīšanas bildes, kur bijām pingvīni. Hihi.

Tagad tikai jāgaida vai viņš sapratīs, ka tā esmu es - Anna. Un tad pie vainas būs Arta. Heh.
Klausos kaut kādu tucinieku un atkal domāju par nākotni.
Es nākotnē redzu sevi kā dizaineri, bet vēljoprojām gribu satikt Saili.
Rīt braucu uz kalnu. Liekas, ka šosezon tā būs pēdējā reize. Pagāšreiz Ozolkalnā es iemācījos slaidot. Šoreiz Milzkalnā, varbūt izdarīšu vēl kaut ko. Baigi gribās. Snovboards ir viena daļa no manas dzīves. Man patīk.

Beidzot jāsāk likt šeit pašai savas bildes. Šī ir viena no manējām, bet ne īpaši izdevusies, jo fočēta naktī. Tā ir Dublinas sānieliņa par kuru sanāca paklīst.