grrr..

Vienmēr jau gribās ielīst citu dzīvēs un pateikt kas un kā jādara pareizi. Nevar tā. Žēl, jo negribās redzēt citus pieļaujam kļūdas... Protams, pašam arī negribās.
Tā nekas, forši parunājos ar Keciju, baigi jau gribās pie Lūša. Treniņā šodien bija viena it kā jauna meitene un džeks, kas ir galīgi neraksturīgi!! Bija diezgan foršs treniņš. Spēlējām un tā. Tikai pēc tam uzzināju, ka tētis skatījies un redzējis tieši divas manas stulbākās serves... Bļe, besii. Tagad viņš domā, ka mēs treniņā tikai smejamies un nestrādājam. :D
Negribās rīt iet uz skolu un, cik sapratu, ļoti daudzi arī neies. Bet es kaut kā tā nevaru. Varbūt, daudzi tagad domās, ka esmu labiņā, bet watafak?! man tas patīk. Vismaz es neizceļos ar sliktām atzīmēm un mūžīgu nenākšanu uz skolu. Es nesaku, ka visi, kas neit ir galīgi bastotāji, es wnk domāju, ka dažiem cilvēkiem tas ir pilnīgi nevajadzīgi. Man arī. Lai gan es varētu sačkot, es negribu. Rīt gan latviešu valodā darbs, gan fizikā. Man liekas, ka algebrā arī. Negribās... :( Jā, piektdien uz kalnu! :)
Ārā atkal uzsniga sniedziņš un Svjastina teica, ka ziema būs līdz pat aprīlim... ei nost. Vēl jau var, bet man faking gribās vasaru!! Es gribu nometni Limbažos un foršos volejbolistus disenē un un... aijj, vasara.
Un photo - give me a sign. Reāli. Nopietni. Lūdzu.
Shut it down Mp3.

Un ++ es nenormaļi gribu uz NYC./ Kad es tur biju, es kaut kā galīgi nenovērtēju to, ko redzu. Tikai tagad, kad atkal ļoti gribās nākas grābt tās nedaudzās atmiņas no turienes un lēnām likt kopā, lai atcerētos tās sajūtas, to noskaņojumu, tos skatus... Bija tik forši. Bija tāds pavasarīgs/rudenīgs laiks. Apkārt nenormāli augstie debesskrāpji. Parks, tas slavenais parks, kurā es lēkāju pa vietām, kur nedrīkst. Lielais veikals ar mantiņām. Super.